Pieminot svēto Antonu

Pēc Vissvētākās Jaunavas Marijas nav cita svētā, kas būtu tik ļoti iecienīts katoļu vidū, kā Sv. Antons no Padujas, kura piemiņas dienu svinēsim 13. jūnijā. Priesteris, franciskāņu mūks, dedzīgs sprediķotājs, misionārs, Baznīcas doktors, Jēzus Sirds draugs. Šogad paiet 816 gadu, kopš Portugāles galvaspilsētā Lisabonā tika kārts Sv. Antona šūpulis. Šajā garajā laika posmā bijušas neskaitāmas liecības par šī debesu aizbildņa palīdzības spēku, tik daudz rakstīts, runāts un darīts Sv. Antona goda vairošanai.

Par vispārējo Sv. Antona godināšanu liecina viņa vārdā visās zemēs celtās baznīcas, kapličas, altāri, klosteri, dibinātās brālības un reliģiozie pulciņi, sacerētās speciālās lūgšanas, novennas, dziesmas, izplatītās svētgleznas, medaļas, statujas. Jēzus un Marijas mīļotājs, Sv. Franciska patiesais dēls, patiesības mācītājs, maldu ticību uzvarētājs, pilnīgas paklausības priekšzīme, trūkumcietēju palīgs, pazaudēto lietu atradējs, pastāvīgais brīnumdaris... Šie un citi par daudz ko liecinošie tituli ir minēti Sv. Antona godam veltītajā litānijā.

Av. Antons ir labi pazīstams arī Latvijā. Mūsu zemē nav gandrīz nevienas baznīcas, kur nebūtu viņa altāra, statujas vai svētgleznas. Daudzi ticīgie pirms 13. jūnija lūdzas novennu un otrdienās gavē.

Arī Krāslavas Romas katoļu baznīcā ir altāris Sv. Antona godam. Izsenis te otrdienās notiek īpašs Sv. Antonam veltīts dievkalpojums, kad ticīgie lūdzas litāniju, dzied viņam veltīto dziesmu, pagodina relikvijas. Pie šī svētā altāra netrūkst dievlūdzēju arī citās dienās, jo daudzi tic izcilā brīnumdarītāja palīdzības, viņa aizbildnības pie Dieva lielajam spēkam. Viņu vidū ir arī Klementīna Ļaha. Šī 87 gadus vecā sirmgalve ik dienas piedalās gan rīta, gan vakara Sv. Misē. Rītos viņa ierodas baznīcā viena no pirmajām, uzreiz pēc tās atvēršanas. Kādu brīdi palūgusies galvenā altāra priekšā, dievbijīgā sieviete dodas pie sava mīļotā svētā, kur paliek krietnu laiku. “Es lūdzu svētā Antona palīdzību visās vajadzībās, jo uzskatu viņu par spēcīgu aizbildni. Parasti skaitu deviņus pātarus, kā to man savulaik mācījusi mamma,” kādu reizi pastāstīja tante Klementīna. Sevišķi cītīgi viņa sākusi godināt sv. Antonu, kad viņš, kā uzskata sirmgalve, esot viņu pirms trim gadiem paglābis no traģiskām ugunsnelaimes sekām dzīvoklī.

Ir milzum daudz liecību par to, ka lielais brīnumdaris Sv. Antons var sniegt atbalstu izmisumā, bēdās un nelaimēs nokļuvušajiem. Viņš, kas ir pazaudēto lietu patrons, spēj palīdzēt atrast ne vien pazaudētās mantas, bet arī pazaudēto ticību, garīgumu, tikumību, veselību, ekonomisko stabilitāti, kā tik ļoti mums pietrūkst pašlaik. Ar paļāvību lūgsim Sv. Antona aizbildniecību pie Visvarenā!

Genovefa KALVIŠA