Pašiem sava dziesmotā valsts

Labāk vēlāk nekā nekad

Jāatzīmē, ka audēju pulciņam patiesībā ir 7 gadu jubileja, taču arī pieaugušajiem gadās kļūdīties matemātikā, tālab tika nogulēta piecu gadu jubileja, bet audējas nolēma sumināt ar nokavēšanos — 7 gadu jubilejā. Kā tai parunā: labāk vēlāk, nekā nekad!

Jau izsenis Izvaltas pagastā bija attīstīta amatniecība, it sevišķi aušanas prasmes. Lai saglabātu, pārmantotu un popularizētu izzūdošas aušanas amata prasmes, Krāslavas rajona Izvaltas un Indras pagasts tika iesaistīts un piedalījās Valsts Kultūrkapitāla fonda projektā “Izzūdošās prasmes — Latgales skalu deķu aušanas — pārmantošanas nodrošināšana”, kas ritēja no 2004. gada līdz 2006. gadam. Tā rezultātā izvaltietes Valentīnas Onzules vadībā trīs jaunas audējas mācekles — Biruta Delvere, Anita Ostrovska un Inga Kononova, kurām vēlāk pievienojās arī Elita Jakubāne — apguva Latgales skalu deķu aušanas tehniku. Darbs ritēja pilnā sparā, un Izvaltā izveidojās audēju entuziastu pulciņš.

2007. gadā Anastasijas Plataces vadībā tika uzrakstīts atkārtots projekts, kas tiks iesniegts Krāslavas rajona padomei, kur to atbalstīja, audējas atkal iegādājās diegus, un aušana turpinājās. Nāca klāt arī jaunas dalībnieces, kuras gribēja apgūt aušanas prasmes. Slavenās meistares Valentīnas Onzules vadībā aušanas pulciņā sāka darboties Biruta Vaivare, Laila Jakovļeva, Sandra Stivriņa un Ilona Kriviņa.

Pasākumā sumināja visas audējas, kuras aktīvi darbojas pašreiz — Sandru Stivriņu, Ilonu Kriviņu, Lailu Jakovļevu, Anitu Ostrovsku un Elitu Jakubāni, kā arī tās, kuras darbojušās agrāk — Birutu Delveri, Birutu Vaivari un Ingu Kononovu. Bet īpašu uzmanību izpelnījās Valentīna Onzule par ieguldījumu tradīciju saglabāšanā un izkopšanā. Izvaltā vēl nebija audēju pulciņa, bet Valentīnas austās segas jau ceļoja pa dažādām iestādēm Rīgā un Krāslavā, tās varēja redzēt dažādos pasākumos. Aušanas prasmes viņa mantojusi no māmiņas, viņas mamma tās mantojusi no vecmāmiņas. Aušana ir viņu ģimenes mantojums un viņu ģimenes tradīcija.

Paldies tika sacīts Zentai Gaveiko par pulciņam dāvātajām stellēm. Audēju vārdā paldies tika sacīts Alfrēdam Ostrovskim, kurš viņas atbalstīja ar transportu.

Izvaltas jaunā dzejniece Skaidrīte Rubene veltīja audējām skaistas dzejas rindas.

Dziesmotā blāzma

Izvaltas sieviešu vokālais ansamblis “Blāzma” ir kā tautas josta, kurai nevar saredzēt iesākumu un pūra lādē salocīt — tik milzums daudz dziesmu ir izdziedāts 20 gados. Pati dziesma ir mūžīga un mūžīgs tas, kas dzied. Sieviešu vokālais ansamblis savā jubilejā kā pirmo izpildīja tieši tautas dziesmu “Dziedot dzimu, dziedot augu”.

Izvalta dzied sen — koris, vīriešu vokālais ansamblis, folkloras ansamblis. 1991. gadā Silvijas Stivriņas vadībā tika izveidots sieviešu vokālais ansamblis, kuram tolaik nebija nosaukuma. Visās rajona skatēs un konkursos to pieteica vienkārši — sieviešu vokālais ansamblis no Izvaltas. 1993. gadā vokālais ansamblis no Izvaltas ieguva skatē 2. pakāpi. Atsaukt spilgtākās atmiņas par šo laiku noteikti palīdzēja tā laika dziesma. Šis arī bija īstais brīdis, lai sveiktu Silviju un pateiktos par ansambļa dibināšanu Izvaltā. Zālē izskanēja to sieviešu vārdi, kuras darbojās vokālajā ansamblī — Inta Japiņa, Olita Litvinska, Ārija Misjūne, Svetlana Stivriņa, Olga Leikuma, Anda Leikuma un Ligita Stivriņa.

Gadi skrien vēja spārniem, un ansamblim 20 gadi nemanot paskrēja kā viens. Īstenībā šajās desmitgadēs ir ieguldīts milzīgs darbs. Katru reizi pirms svētkiem ir jāmēģina, jāsanāk kopā, jāizdomā repertuārs. Reizēm ir kašķis savā starpā, kā gadās ģimenē, kad nevar vienoties par kādu jautājumu. Arī kolektīvā gadās viss, ir jāprot atrisināt šos jautājumus, ir jābūt savstarpējai uzticībai, sadarbībai un kopējai saskaņai, lai varētu skaisti un glīti un priecēt cilvēkiem sirdis svētkos, dziedāt par laimi, mīlestību, saticību un visu ko citu.

2000. gadā ansambli pārņēma vadīt Līga Gribule. Ansamblis turpināja piedalīties skatēs un konkursos, bet tam arvien nebija nosaukuma. Kādu dienu Krāslavas rajona kultūras nodaļas vadītāja Rita Barča palūdza sievietēm izdomāt ansamblim nosaukumu, un tieši Līga kļuva par tā krustmāti, iedodot vārdu “Blāzma”.

2003. gadā ansambli uzņēmās vadīt folkloras kopas vijolniece Anda Leikuma, kura vada to šobaltdien un, cerams, vadīs arī turpmākos gadus, kamēr vien būs dziedātāji. Ansamblis piedalās visur, kur vien tiek aicināts. Koncertē šeit pat Izvaltas tautas nama pasākumos, gan novadā, gan ārpus tā, piedalās gan skatēs, gan konkursos. Svaigākais šī ga-da sasniegums ir 2. pakāpe Krāslavas novada skatē. Sievietes dzied akordeona pavadījumā, reizēm vijoles, reizēm sintezatora, reizēm klavieru, reizēm tautas nama vadītājas Anastasijas skaļās balss pavadījumā un reizēm dakšiņu, šķīvīšu un glāzīšu pavadījumā — viss kā dzīvē.

Pateicības par darbu saņēma ansambļa vadītāja Anda Leikuma, dalībnieces Inta Gribule, Ilona Kriviņa, Sandra Stivriņa, Irēna Tarvide, Laila Jakovļeva, Zane Leikuma un Anastasija Platace. Suminātas arī divas sievietes, kuras ir atstājušas “Blāzmu” — humora pilnās Anita Ostrovska un Olita Meldere.

Anda Leikuma: “Vislielākais paldies pacietīgajām meitenēm, kuras ir izturīgas un mani atbalsta. Varbūt tāpēc mūsu kolektīvs pastāv tik ilgi un praktiski nemainīgā sastāvā. Paldies pagasta pārvaldei un tās vadītājai Mārai Miglānei par atbalstu. Ja mums kaut kur bija jābrauc uzstāties, nekad nav ticis atraidīts mūsu lūgums, neskatoties uz krīzi, dārdzību un citām problēmām.”
Izvaltieši pamatoti lepojas, ka viņiem daudz aktīvu cilvēku, kuri dzied, auž, dejo. Sieviešu vokālajam ansamblim ir liela sadarbība ar Izvaltas tautas nama deju kolektīvu “Rudņa”. Gadās arī tā, ka ansamblis dzied, bet dejotāji dejo. Šajā jubilejas pasākumā dejotāji pacentās izdejot audēju austo tautas jostu visā burvju zīmju pilnajā noslēpumainībā.

Izvaltas pagasta pārvaldes vadītāja Māra Miglāne novēlēja jubilāriem arī turpmāk skanīgas balsis, raitas rokas un kājas aužot, veiksmi un ģimenes locekļu sapratni. Viņa arī pauda prieku, ka Izvaltā ir tik daudz pašdarbības dalībnieku un uzsvēra skolas faktoru: “Kamēr šeit ir skola, tikmēr viss notiek! Mīļš paldies visiem par lielo darbu. Sevišķi mīļu paldies saku Anastasijai par viņas raitajiem solīšiem, viņas lielo un cilvēkiem vajadzīgo darbu, visu to organizējot, darot labu. Lai visiem veicas gan ģimenēs, gan darbojoties kultūras jomā.”

Krāslavas novada izglītības un kultūras nodaļas Atzinību saņēma Anda Leikuma — par aktīvu darbību, vadot SVA “Blāzma”, Silvija Stivriņa — par aktīvu darbību, dibinot SVA “Blāzma”, Valentīna Onzule — par aktīvu darbu audēju pulciņā, Lidija Zeiļa — par radošu devumu un ilggadēju aktīvu darbību dramatiskajā pulciņā.”

Vārds ciemiņiem

Uz Izvaltas kolektīvu jubileju bija ieradušies ciemiņi. Labas paziņas ar “Blāzmu” ir Asūnes dziedošās sievietes. Viņu ansambli tā arī sauc — ”Paziņas”. Aicināts bija Indras pagasta ansamblis “Rēvija” un Indras audējas, jo Kultūrkapitāla fonda projekts tika realizēts arī Indrā. Bet dzīvē gadās arī tā, ka vieniem svētki — citiem bēdas, tamdēļ Indras kolektīvi ierasties nevarēja. Nenotika arī pieredzes apmaiņa audējām, kas izvaltiešiem būtu bijis liels ieguvums — paskatīties, kā darbojas citas audējas. Taču sirsnīgi apsveikumi no Indras bija.

Latviešiem izsenis pieņemts, ka draudzīgi jāsadzīvo ar kaimiņiem un arī jāizpalīdz. Izvaltiešus un jubilārus sveica Kombuļu pagasta ansamblis “Smaids” un visās nozīmēs Izvaltai vistuvākie kaimiņi — Šķeltovas pagasta sieviešu ansamblis ”Zvoņņica”, kuram ar Izvaltas tautas nama vadītāju Anastasiju un “Blāzmu” bijušas īpašas attiecības. Kopīgi dalīti prieki un bēdas, kopīgi piedalījušies pasākumos, kopīgi smējušies par kurioziem. Anastasija ar ansambļa “Zvonnica” vadītāju Ļenu Afanasjevu ir kalušas tālus plānus, kurus realizēt, kad Izvalta apvienosies ar Šķeltovu vienā novadā, bet Aglonas novada izveide izjauca viņu nodomus. Tamdēļ gan neviens nav kritis pesimismā.

Ļ. Afanasjeva: “Ko mums politika un politiķi, radīsim savu — dziesmu valsti, un viss būs labi, jo dziesma izglābs pasauli!”

Juris ROGA