Mērķis - kļūt par ārsti!

Valsts vēstures olimpiādē 9. klasēm Viktorija izcīnīja 3. vietu, saņēma diplomu, medaļu un balvu — grāmatu. Viņa lepojas ar 3. vietu Latgales novadā bioloģijas olimpiādē un 2. vietu Latgales atklātajā vēstures olimpiādē. Starpnovadu sacensībās Krāslavā lodes grūšanā ir izcīnīta 2. vieta, bet 3. vieta rudens krosā. Tas šogad arī viss, bet iepriekš meitenei tāpat bijuši labi panākumi mācības — kopš pirmās klases.

Daudzus gadus viņa bijusi aktīva mazpulcēniete. Piemēram, 2007. gadā Latvijas mazpulku pasākumā Zemkopības ministrijā Šķeltovas mazpulka dalībniece Viktorija Japiņa saņēma diplomu par rūpīgu darbu, radošu domu, labām zināšanām un veiksmīgu dalību burkānu audzēšanas konkursā “Sarkans vīriņš, zaļa bārdiņa”.

Šogad jauniete pabeigs arī Krāslavas mūzikas skolas 6. klasi un būs apguvusi akordeona spēli. Arī mūzikā viņai ir labi panākumi gan individuāli, gan spēlējot akordeonistu trio (Viktorija Japiņa, Ainārs Juhna un Jevģēnijs Ceplišs). Par šiem panākumiem “Ezerzeme” nesen rakstīja. Protams, ir bijušas arī neveiksmes, bet kuram negadās uztraukumā kļūdīties.

Viņa ir skolas folkloras ansambļa “Mozī latgalīši” dalībniece, kurā apvienoti Šķeltovas un Izvaltas kolektīvi. Meitene dzied un piespēlē akordeonu. Pērn viņa piedalījās folkloras festivālā ”Baltica 2010” Rīgā, bet piedalās arī dažādās citās skatēs un koncertos. Vēl Viktorija spēlē ērģeles Izvaltas baznīcā. Meitene apgalvo, ka viņai patīk spēlēt ērģeles ne mazāk kā akordeonu, bet ērģeles apguvusi pašmācības ceļā, savukārt akordeonu mācījusies profesionāli, spēles tehnika tāpēc ir labāka. Jauniete izmēģina arī savas teatrālās dotības un spēlē lugās — šogad iestudējumā tēloja medmāsu.

Tagad Viktorija gatavojas eksāmeniem — būs jākārto latviešu valoda, vēsture, krievu valoda un matemātika. Lai cik dīvaini tas skan, augdama krievvalodīgajā Šķeltovas pagastā, jauniete visvairāk uztraucas tieši par krievu valodas eksāmenu, kas nav viņas dzimtā valoda, bet, kā apgalvo skolotāja, runā meitene tajā labi.

Pēc devītās klases Viktorija plāno doties uz kādu no vidusskolām, lai tālāk izglītotos un attīstītu sevi, jo nākotnē viņa vēlas studēt augstskolā un kļūt par ārsti. Tiesa, par savu nākotni meitene runā piesardzīgi, jo šodien simtprocentīgi apgalvot nevar neko, laiks rādīs. Bet par ārstes profesiju viņa domā vecmāmiņas Annas iespaidā, kura nu jau nomirusi, bet, dzīva būdama, uzrunāja mazmeitu aptuveni šādiem vārdiem, kuri iespiedās Viktorijai atmiņā: “Būtu tu ārste, varētu mani ārstēt...”.

Viktorijas bērnība un skolas gadi rit Šķeltovas pagasta Suveizdos. Meitene nāk no divu bērnu ģimenes — viņas brālis Arnolds mācās 11. klasē Špoģos. Mamma Līga ir matemātikas skolotāja šajā pašā pamatskolā, tētis Arvīds strādā pašu saimniecībā, kurā ģimene audzē kartupeļus, bietes, sīpolus un citu ko, tostarp visai lielā platībā tiek audzētas zemenes. Ir arī pāris govis. Viktorija neslēpj, ka labprātāk strādā zemeņu laukā — ogas esot ļoti garšīgas.

Viktorija nav rokdarbniece, bet viņa labprāt lasa — patīk vēsturiska satura grāmatas un jauniešu romāni. Datoram velta minimālu laiku, jo šobrīd tā viņai jau tāpat trūkst. Labi pabeigt skolu šobrīd ir primārais mērķis.

Viktorija: “Liels paldies vēstures skolotājai Jeļenai Kriviņai, kura mani iemācīja mīlēt vēsturi. Agrāk man šis priekš- mets nešķita interesants, bet tieši šogad, kad daudz mācījāmies Latvijas vēsturi, tas iepatikās. Domāju, ka Latvijas vēsturi derētu mācīt kā atsevišķu priekšmetu, jo katram cilvēkam savas valsts vēsture jāzina iespējami labāk. Valsts olimpiādei bija divi posmi, pirmais notika caur internetu, un šajā posmā man palīdzēja tētis, kurš labi zina Latvijas vēsturi. Pēdējais posms olimpiādē notika klātienē Rīgā, tur bija jāpaļaujas uz pašas zināšanām. Es jūtu, ka šī nelielā skola ir kļuvusi kā otrās mājas. Būs skumji šķirties arī no skolotājām, kuras vienmēr ir smaidīgas un saulainas. Vienkārši prieks ienākt klasē un mācīties.”

Juris ROGA