Dzīve rit savu ceļu, nostalģija saglabājas

— Esam informējuši savus lasītājus par to, ka uzsākta Eiropas reģionālās attīstības fonda apstiprinātā projekta “Ūdenssaimniecības attīstība Aglonas novada Kastuļinas pagasta Priežmalas ciemā” realizācija. Kā sokas darbi?

— Būvdarbi uzsākti šī gada janvārī, tos plānots pabeigt jūlijā. Ieguvums būs visam Priežmalas ciematam, jo tiks nodrošināta kvalitatīva ūdens padeve un samazināsies ūdens zuduma apjomi. Projekts paredz rekonstruēt lielāko daļu ūdensapgādes sistēmu, bet tas neparedz darbus līdz pat pašai mājai vai dzīvoklim un pieslēguma izveidi tajā. Māju tuvumā būs akas, tālākos darbus ar jaunu pieslēgumu izveidi jāfinansē pašiem iedzīvotājiem.

Firma strādā kārtīgi, iedzīvotājiem netika pārtraukta ne ūdens padeve, ne kanalizācijas pakalpojumi, ne elektrības padeve, ne sakari. Tomēr daļu iedzīvotāju neapmierina tas, ka ciemats ir pārrakts, kādam kāds krūms bija jāizrok, citam kāda ābele jānozāģē, arī puķu dobes cieta. Bet nopietnu un lielu problēmu nebija. Līdz ar ūdensapgādes sistēmas sakārtošanu tiks paplašināta kanalizācijas sistēma un izbūvēta notekūdeņu attīrīšanas iekārta Priežmalas ciema Zabludovkas daļā.

— Vai un kā šie darbi atsauksies uz tarifiem — augs vai saglabāsies esošajā līmenī?

— Uz šo jautājumu pagaidām konkrēti atbildēt nevaru. Maksa par ūdens- apgādi un kanalizāciju tika paaugstināta drīz pēc pagastu apvienošanās un novada izveides — tagad tā vienāda visā teritorijā. Daudzdzīvokļu mājas mūsu ciematā ir ar krāsns apkuri, bet ir augusi malkas cena.

— Kas vēl labs notiek pie jums?

— Pagasta ļaudis piedalījās Lielajā Talkā, sakopa plašu teritoriju, ieskaitot pludmali, Brāļu kapus, ceļmalas tuvāk mežam. Principā mūsu ciemats nav diži piesārņots, jo visu gadu sakopšanas darbos tika regulāri iesaistīti bezdarbnieki, kas pieteicās tā saucamajā simtlatnieku programmā. Viņu skaits katru mēnesi mainījās, bija laiks, kad strādāja tikai četri cilvēki, bet bija arī 15. Šie cilvēki pildīja arī dažādus citus darbus, ne tikai uzkopa teritoriju.

— Bezdarba problēma liela?

— Mums ir ļoti daudz bezdarbnieku. Lai atrastu darbu, cilvēki brauc pat uz ārzemēm, kā tas notiek arī daudzviet citur, jo uz vietas darba vietu maz. Lauksaimniecības jomā mūsu pagastā strādā trīs lielas zemnieku saimniecības, kas ir attīstītākās novadā, turklāt mums arī mazākas zemnieku saimniecības un piemājas saimniecības, kas ražo nelielos apjomos. Daudz darbavietu dod pansionāts “Kras-tiņi”, kas ir valsts sociālās aprūpes iestāde. Cilvēki nodarbināti skolā, pagasta pārvaldē, tautas namā, bibliotēkā, feldšeru punktā, ziemā nāk klāt vairāki kurinātāji. Ciematā ir divi veikali. Bet arī ar to visu ir daudz par maz, lai bezdarba līmenis saruktu vērā ņemami. Jaunatne praktiski nepaliek pagastā, jo nav darba. Neskatoties uz to, skola mums pastāv, ir arī divas bērnudārza grupas. Spriežot pēc direktores teiktā, arī nākamgad bērnu būs aptuveni tikpat daudz, cik šogad.

— Līdzīgi kā citur, arī jūsu pagasta teritorijā ir redzami grausti un citas nepievilcīgas būves...

— Ir tāda lieta, bet cenšamies šo to darīt, lai situāciju mainītu uz labo pusi, lai graustu būtu mazāk. Ir daudz problēmu — gan finansiāla, gan sociāla rakstura, gan īpašums kādam pieder. Piemēram, viens mūsu iedzīvotājs vidējos gados šodien dzīvo graustā — mājai jumts iebrucis, skurstenis sabrucis, bet viņš vienalga tur dzīvo. Mēs piedāvājam vietu sociālajā dzīvoklī tepat ciematā, bet cilvēks kategoriski atsakās, lai gan pats nav spējīgs uzturēt savu māju. Sociālos dzīvokļus esam ierīkojuši bijušajā bērnudārzā, pārkārtojot to speciāli šim mēr- ķim. Tur nodrošinām centrālapkuri ar lokāla rakstura katlu māju. Pagastā ir vēl divas katlu mājas — viena skolas apkurei, otra nodrošina siltumu pagastmājā.

— Vai pagastā notiek kādas sporta dzīves aktivitātes?

— Gada sākumā izcīnījām 1. vietu novadā zemledus makšķerēšanā un ceļojošo kausu. Notiek arī pagasta sacensības zemledus makšķerēšanā. Rīkojam futbola sacensības, jaunatne un vidējā vecuma paaudze spēlē arī tenisu, novusu. Mēs paši lemjam par kultūras un sporta pasākumiem, vadoties pēc piešķirtajiem līdzekļiem.

— Savulaik jūsu ļaudīm bija izvēle, ar ko kopā veidot novadu. Iekļaujoties Aglonas novadā, drīz vien daļa iedzīvotāju sāka paust neapmierinātību. Vai arvien cilvēki grib atpakaļ uz Krāslavas vai Dagdas novadu?

— Tādas runas visu laiku klīst...

— Novads pastāv gana ilgu laiku, lai atbildētu uz jautājumu, ir labāk vai sliktāk?

— Esam pilnībā atkarīgi no Aglonas, jo nav sava bankas konta. Kā vadītājam man būtu labāk, ja būtu savs konts. Lai cik tajā naudas, bet — pašu. Šajā ziņā man labāk patīk Dagdas novada modelis. Mums uz vietas ir tikai kasieris, kurš no cilvēkiem pieņem dažādus maksājumus. Taču visas problēmas esam veiksmīgi risinājuši arī situācijā, kad nav sava konta. Ja arī notiek kas neparedzēts, tad novadā viss ir labi organizēts un viss tiek izdarīts. Komunālā saimniecība mums centralizēta, ja vajag — notiek kooperēšanās. Sabiedriskais transports arī kursē — var aizbraukt uz Dagdu, Aglonu, Daugavpili un Krāslavu caur Aglonu. Vairākus gadus iepriekš gan bija labāka situācija, tagad autobusi kursē reti, visvājākā satiksme ir ar Dagdu — autobuss kursē tikai pirmdienās un piektdienās.

— Paldies par interviju!

Juris ROGA