Mūsu vēstures pretrunīgie datumi 8. un 9. maijs

Uz šiem jautājumiem mēģināja atrast atbildes arī Krāslavas novada vecāko klašu skolēni, kas bija pulcējušies Krāslavas Valsts ģimnāzijā, lai noskatītos režisores Ināras Kolmanes un vēsturnieka Ulda Neiburga dokumentālo filmu “Pretrunīgā vēsture”. Filmā par savu dzīves gājumu un vēstures grāmatās aprakstītiem notikumiem stāsta trīs cilvēki: latvietis, ebrejs un krievs. Viņu traģiskie likteņi uzrunāja ikvienu filmas skatītāju un ļāva labāk izprast atšķirīgās emocijas, kas apvij Otrā pasaules kara uztveri Latvijas sabiedrībā.

1945. gada 7. maijā līdz ar nacionālsociālistiskās Vācijas sakāvi Eiropā beidzās Otrais pasaules karš un iestājās miers. Vienošanās par Vācijas bezierunu kapitulāciju Rietumu sabiedrotajiem un PSRS tika parakstīta ģenerāļa Eizenhauera štābā Reimsā, Ziemeļfrancijā. 8. maijs kļuva par Uzvaras dienu Eiropā.

Savukārt dienu vēlāk — 1945. gada 8. maijā, maršala Žukova štābā Karlshorstā, Austrumberlīnē, pēc Padomju Savienības iniciatīvas tika parakstīta vienošanās par Vācijas bezierunu kapitulāciju PSRS un Rietumu sabiedrotajiem. Ar šo atsevišķo vienošanos Padomju Savienība vēlējās akcentēt savus īpašos nopelnus fašisma sagrāvē — 9. maijs kļuva par Uzvaras dienu PSRS. Tiekoties ar Krāslavas skolēniem, vēsturnieks Uldis Neiburgs atgādināja: “Latvijā 8. maijs ir Nacisma sagrāves un Otrā pasaules kara upuru piemiņas diena. Tomēr ir jāsaprot, ka atšķirībā no Rietumeiropas, kur 8. maijā tautas ieguva neatkarību, Latvijā tā nenotika. Tajā pašā laikā mums jāskatās, kā kopā varam veidot dzīvi labāku. Un to mēs paveiksim sadarbojoties, nevis karojot viens ar otru.”

To, ka Eiropas valstu attīstību var panāk tika miers, nevis karošana savā starpā, saprata Francijas ārlietu ministrs Robērs Šūmans. Pēc viņa aicinājuma 1950. gada 9. maijā sešas valstis — Beļģija, Francija, Itālija, Luksemburga, Nīderlande un Vācija — apvienoja ogļu un tērauda ražotnes nolūkā nodrošināt mieru un uzlabot dzīves līmeni. Vairāku valstu vienota kontrole pār ogļu un tērauda ražošanu bija nepieciešama tādēļ, ka tieši ogles un tērauds ir svarīgi materiāli bruņojuma ražošanā. Starpkaru posmā (1918.-1939.g.) Eiropā valstu apvienošanās nenotika un sekoja Otrais pasaules karš. Ogļu un tērauda ražošanas apvienošana varēja nodrošināt mieru un kopējus pamatus Eiropas ekonomikas attīstībai.

9. maijam ir simboliska nozīme Eiropas vēsturē, jo šajā datumā tika sperts pirmais solis tagadējās Eiropas Savienības izveidošanā. Ņemot vērā Šūmaņa deklarācijas vēsturisko nozīmi, Eiropas Savienības valstu un valdību vadītāju augstākā līmeņa sanāksme Milānā 1985. gadā pieņēma lēmumu svinēt 9. maiju kā Eiropas dienu. Tie ir svētki visiem Eiropas Savienības iedzīvotājiem, jo simbolizē vienotību dažādu valstu starpā, arī to valstu starpā, kas kādreiz ir karojušas viena ar otru.