Ar laiku tas viss nokārtosies...

— Krāslavas novadam ir plāns koncepcija vai cits dokuments, kas mudinātu pagastu vadītājus tikt vaļā no graustiem viņu teritorijās? Protams, ir atsevišķi pozitīvi piemēri. Indrā nojaukts liels grausts pie ciemata robežas un nodegusī māja centrā pretī pagasta ēkai. Citādāka rakstura piemērs ir veco ļaužu pansionāts Skukos, kur izglābta vecā kluba ēka un rasts tai pielietojums. Bet citur?

— Arī Krāslavā nojaukta nepievilcīga izskata ēka, kas atradās Strēlnieku un Podnieku ielas krustojumā. Pagasti ir pietiekoši pastāvīgas struktūras, kas pie šī jautājuma var strādāt. Bet šo problēmu varam tulkot dažādi. Tik tiešām šodien sanāk tā: ja Krāslavā nolauž koku, tad vainīga pašvaldība, nevis tas, kurš nolauzis. Arī tie nolaistie objekti taču kaut kam pieder. Ja jūs man šodien jautātu par nepabeigtajām dzīvojamām mājām Krāslavā, tad tur tiešām ir pašvaldības atbildība, jo tās pieder pašvaldībai, un mēs pie šīs lietas strādājam likumdošanā noteiktajā kārtībā. Būtu kādreiz jāpajautā arī tam iedzīvotājam, kam tā māja vai grausts pieder, kā viņš jūtas?

Protams, tās ēkas bojā kopainu. Runājot par konkrēto piemēru, kas nesen bija “Ezerzemē”, — māja Kombuļu pagasta pārvaldē pie ciemata robežas pa labi no zīmes ir no padomju laikiem un pietiekami labā stāvoklī. Vienkārši tāpat to nojaukt nebūtu pareizi. Bet šajā pagastā vienu māju jauc nost, varbūt pateicoties jūsu vērīgajai acij, uzreiz pa kreisi aiz krustojuma, kur pagrieziens uz Auleju. Protams, vieglāk to būtu nodedzināt, bet ir ugunsbīstamais periods un māja ir ciematā.

— Bet tūrismam grausti traucē, piekrītat?

— Tūrismam traucē, pašiem tas arī traucē — ir nepatīkami redzēt šādus objektus. No juridiskā aspekta simtlatnieku programmā nodarbinātos nemaz nav tik vienkārši iesaistīt graustu nojaukšanā, ja tas grausts pieder privātīpašniekam. Ja pieder pašvaldībai — jā, to var darīt. Protams, šodien ir tādas sarežģītas situācijas, kad pagasti palīdz saimniekiem, piemēram, iztīra no sniega vai salabo ceļu uz mājām. Bet es te negribu atrunāties. Turklāt ir ne tikai mājas, bet arī fermas.

— Kas gan liedz sākt ar mazumiņu? Deputāti taču var dot uzdevumu pagastu vadītājiem, lai tie vismaz apzina situāciju: cik tādu objektu ir un kam tie pieder?

— Ja pieņemsim lēmumu desmit mājas nojaukt, vai no tā būs kāds konkrēts labums? Toties mēs neesam pieņēmuši lēmumu slēgt kādu skolu. Ar laiku tas viss nokārtosies.

— Sviras tomēr ir, lai piespiestu privātīpašniekus pašus sakārtot šos objektus.

— Jā, ir. Pusgada laikā esam piespieduši vienu nopietnu uzņēmēju ierīkot ūdens notekcaurules savam īpašumam pilsētas centrā.

— Kas liedz tāpat darīt pagastos, lai ir kārtība vismaz centrā un tam tuvākajā apkārtnē?

— Es neteiktu, ka mūsu pagastu centri nav sakārtoti. Paskatīsimies uz problēmu plašāk. Šodien Krāslavas novadā skolu neapmeklē 141 bērns. Domājat, ka varam viņus visus atrast? Nojaukt ēkas mēs varēsim vienmēr. Varam nojaukt arī veco šautuvi Grāfu Plāteru parkā. Vai man tas ir vajadzīgs? No jūsu pozīcijas — jā, no manas — nē, jo tur ieplānoti projekti. Ja šo ēku nojauksim, vairs nedabūsim atļauju būvniecībai. Varam apmeklēt jebkuru pašvaldību, kaut bagāto Rīgu vai Ventspili, un es parādīšu ēkas, kuras vajadzētu nojaukt. Vajag uz visiem paskatīties vienādi, situācija jāskatās kompleksi. Vai Krāslavas novads izskatās sliktāk par citiem? Es sacīšu tā: paldies cilvēkiem, kuri ir normāli saimnieki un kuri aizrāda kaimiņam, ka būtu jāizdara šādas tādas lietas. Varam sacīt, ka mums ir pašvaldības policija, un vajag visus sodīt, kuriem ir kāda nolaista ēka. Varētu arī tā, kārtībai jābūt, un ar laiku tā arī būs. Bet tā nav pirmā prioritāte novadā, kas mums būtu ierakstīta dokumentos. Esam tikai runājuši par to ar pārvalžu vadītājiem un pievērsuši viņu uzmanību, ka šī lieta jādara.

— Turpinājumā par skolām — tās visas strādās? Kā zināms, mazajām lauku skolām ar valsts finansējumu ir krietni par maz.

— Valsts finansējuma tiešām nepietiek, bet atradīsim naudu. Te ir tikai viena problēma — skolotāji maz saņem. Taču viņi ir patrioti, tāpēc mums būtu jāpadomā, kā turpmāk dzīvot. Bērnudārzos pedagogiem bija mazāka alga nekā dažs labs saņēma pabalstos. Izglītības iestādes strādās, tas ir simtprocentīgi, uz priekšdienām pašvaldībai ir jāpadomā par to skolotāju algu, kuriem tās ir mazas.

— Kuros pagastos šovasar tiks uzlaboti ceļi. Vai būs arī asfaltēti?

— Ceļi tiks rekonstruēti Kalniešu, Robežnieku, Indras, Krāslavas un Kombuļu pagastā. Tie būs grants seguma ceļi, asfaltēšanai nav līdzekļu, jo tā ir ļoti liela nauda. Aulejas pagastā ceļa rekonstrukcija veikta pērn. Tiek domāts par ielu apgaismojumu Izvaltā. Vislielākais darba apjoms šogad būs Krāslavā — visu vasaru tiks remontēta Rīgas un Augusta iela no tilta pie autoostas līdz pat skatu laukumam, izbraucot no Krāslavas uz Daugavpili.

— Kas sagaida iedzīvotājus un šoferus?

— Remontējamā posmā apbraukšanu nav iespējams realizēt, tālab visiem būs grūtības, toties naktīs daži neatļausies braukt ar mašīnu pa pilsētu mežonīgā ātrumā. Transporta kustību regulēs luksofori, tie varētu būt vienlaicīgi divos posmos. Man iedzīvotāji izteica bažas, ka nevarēs atvest kūtsmēslus. Mēs pagaidījām, lai tos visi var atvest. Kā bijušais agronoms varu apgalvot, ka uz šodienu tiem jau jābūt iestrādātiem zemē. Ierobežojumi būs, bet nebūs tā, ka nevarēs iziet no mājas. Sliktā ceļa dēļ cilvēki tur ir cietuši ilgu laiku, nav normāli gulējuši, nav varējuši aicināt ciemiņus. Vēl nedaudz jāpaciešas. Es saprotu, ka varētu būt kāds individuāls gadījums, kuru risināsim darba kārtībā.

— Tātad principā būs iespēja, piemēram, atvest mājās skapi no veikala?

— Domāju, jā. Tiesa, parasti mums ir tā, ka vajag šajā dienā un ne citā. Bet jauna skapja iegādei nedēļa šurp vai turp neko nemaina. Bez šiem dažiem ierobežojumiem mēs to ceļu nemaz nevaram uztaisīt.

— Nebūs jānojauc kāda saimniecības ēka vai māja?

— Nē. Esmu ticies ar iedzīvotājiem, mēs pat gribam saglabāt nozīmīgākos kokus, ja būs iespējams. Runa ir par diviem ozoliem un vienu lapegli. Domāju, vienu koku pārstādīsim. Bet daudzi citi koki vairs nav labā stāvoklī un tos labāk atjaunot pēc ielas izbūves. Problemātisks jautājums ir tilts Augustovkā, par kuru daudzi nemaz nezina. Tas arī prasīs noteiktus ierobežojumus un laiku. Problēma ir grāfu Plāteru parka pils siena, kurai blakus jāveic vibrācijas darbi.

— Pēc šī remonta Rīgas ielā paliks nesakārtots viens posms...

— Starp Lāčplēša un Miesnieku ielu un tālāk pretī vecticībnieku baznīcai arī asfalts vairs nav tik labas kvalitātes, kā vajadzētu. Mums tagad ir izvēle tranzītielu programmā startēt ar Rīgas ielas šiem diviem posmiem vai ar Aglonas ielu līdz pilsētas robežai, kura ir kritiskā situācijā. Domāju, tā būs Aglonas iela. Turklāt tur ir noteikti jāpārbūvē krustojums uz piena rūpnīcu, jo tajā sarežģīti iegriezties ar lielu mašīnu. Vēl tur ir caurteka, kura ziemā aizsērē. Tas ielas posms brūk acu priekšā, vajag kaut ko darīt. Ja viss izdosies, darbi varētu sākties nākamgad, tagad sākušies projektēšanas dokumentācijas izstrādes darbi.

— Būs vai nebūs Krāslavas novada sporta spēles? Novada sporta dzīves organizators Timmas kungs nespēja ļoti konkrēti atbildēt uz šo jautājumu, jo budžets jau sen kā pieņemts.

— Sporta spēles var uztaisīt salīdzinoši lēti, jautājums — kam kādas balvas pasniegt. Nezinu, vai sporta spēles varēs organizēt šogad. Es šo jautājumu virzīšu izskatīšanai komitejā, domāju, tur to atbalstīs. Kad piektdien biju pasākumos Indrā, nostiprinājās pārliecība, ka visiem pagastiem jābūt kopā vienā kompānijā. Mums priekšā šogad divi nopietni pasākumi: Latgales deju svētki, kuros tikai dalībnieku būs 1500, un Krāslavas pilsētas svētki.

— Paldies par atbildēm.

Juris ROGA