Pagājušo piektdien Indrā atklātas svaigi izremontētās izstāžu zāles un saviesīgu pasākumu telpas. Šis projekts savulaik tika iesniegts Lauku atbalsta dienestam attīstības pasākumā “Lauku ekonomikas dažādošana un dzīves kvalitātes veicināšana vietējo attīstības stratēģiju īstenošanas teritorijā” un nu ir sekmīgi realizēts.
Līdz ar Indras iedzīvotājiem svinīgajā pasākumā piedalījās Krāslavas novada domes priekšsēdētājs Gunārs Upenieks kopā ar novada domes speciālistiem, kā arī celtnieku firmas pārstāvis Ruslans Homutinins. Celtniekiem vēl ir jāpabeidz daži darbi ārpus telpām, kurus agrāk nevarēja paveikt nepiemēroto laika apstākļu dēļ.
Objekta atklāšanas ceremonija bija rūpīgi izplānota, aizejot prom no ierastajām klišejām. Pa- sākuma norises vieta tika asociēta ar peronu, kurā galvenais noteicējs bija stacijas priekšnieks ar sarkanu cepuri galvā un megafonu rokā. Tradicionālā lentīte tika aizstāta ar skujkoka baļķi, katram, kurš tā vai citādi bija saistīts ar šī objekta tapšanu, tika dota iespēja veikt nelielu griezumu ar rokas fuksīti, līdz beidzot baļķi pārzāģēja šo rindu autors un Krāslavas novada būvvaldes vadītāja, arhitekte Ineta Danovska, liekot lietā divroču zāģi ar koka rokturiem.
Taču vēl pirms šī notikuma, pēc kura apmeklētājiem atvērās izstāžu zāles un saviesīgu pasākumu telpas durvis, bija vairākas svinīgas uzrunas un rožu krūmu stādīšanas brīdis. Klātesošos uzrunāja Indras kultūras nama vadītāja Anžela Kuzminska, kura pastāstīja, ka kādreiz Indru sauca par rožu staciju. Bet nav vairs vecās stacijas un milzīgās puķu dobes. Tas viss palika vien veco ļaužu atmiņās un senajos fotoattēlos, tomēr pati doma atdot Indrai rožu stacijas nosaukumu ilgus gadus virmoja tepat gaisā virs Indras, nedodot mieru iedzīvotājiem, kuriem bija vēlēšanās, lai Indra atkal sauktos par rožu staciju. Pērn, kad atklāja jaunās telpas audējām, viņas sapulcējas un lēma par savu simbolu. Izsverot visus par un pret, audējas nolēma, ka tai jābūt rozei, kas ir visbiežāk sastopamais un populārākais zieds gan segās, gan izšuvumos, gan uz salvetēm. Gāja laiks, dzima jaunas un jaunas idejas, rokdarbnieces sprieda, kāpēc gan rozei nekļūt pat Indras simbolu. Visu ziemu iedzīvotāji varēja piedāvāt savu rozes versiju, un visi šie rokdarbi tagad apskatāmi jaunatklātajā izstāžu zālē. Apskatot visu izstādi, iedzīvotāji atdeva savas balsis par kādu no šiem daudzajiem un dažādajiem rožu variantiem. Pēc rezultātu apkopošanas viens no tiem kļūs par Indras simbolu.
Bet vēl pirms šī balsojuma tika realizēta viena iecere rožu sakarā, liekot pamatus Indrai kā rožu zemei. Iedomājieties, cik krāšņi uzplauktu Indra, ja katrs tās iedzīvotājs savā piemājas lauciņā iestādītu vismaz vienu rožu krūmu! Šīs idejas iedzīvināšana sākta, dažus rožu krūmus iestādot turpat pie jaunatklātā objekta. Stādītāju pulkā bija Indras pagasta pārvaldniece Ērika Gabrusāne un daži indrieši, kuriem šo godu uzticēja pasākuma organizatori.
Juris ROGA
.jpg)
.jpg)
