Auni kuojas, laksteigola!

Dagdas novada folkloras centra vadītāja Inta Viļuma stāsta, ka dziesma nereti tiek ielikta noteiktos rāmjos. Piemēri nav tālu jāmeklē — lai piedalītos folkloras kopu un etnogrāfisko ansamb-ļu skatēs, dziesma jāizvēlas atbilstoši tēmai un tikai no tās vietas, no kuras nāk kolektīvs. Festivāls “Auni kuojas, laksteigola” atbrīvoja dziesmu un kā putnam ļāva pacelties pāri robežām un valodu dažādībai. Folkloras kopas un vokālie ansambļi no Dagdas, Andrupenes, Andzeļiem, Ezerniekiem un Izvaltas pieskandināja Dagdas tautas namu ar savām labākajām un sirdij tuvākajām dziesmām latviešu, latgaliešu un krievu valodā, tuvinot to laiku, kad lakstīgalas pieskandinās apkārtni ar saviem treļļiem.

Saka, ka putniem sākumā nemaz nav bijis dziesmu. Tad tie devušies pie cilvēkiem mācīties dziedāt. Dažs laidies sētā pie saimniecēm, dažs tīrumā pie arājiem, kur nu kurš cerējis dzirdēt jaukāku dziesmu. Lakstīgala aizlaidusies pie dziedātājas ganu meitas un palīdzējusi tai lopus ganīt, lūgdamās, lai tikai šī nu dziedot. Ganu meitai tas labi paticis. Viņa dziedājusi visu cēlienu, un lakstīgala klausījusies. Tādēļ nav jābrīnās, ka lakstīgala prot tik jauki dziedāt. Savukārt “gvelži” no Dagdas, Pušas un Ezerniekiem lika pasmaidīt skatītājiem un pierādīja, ka jebkuru lietu var ieraudzīt arī no citas puses.

VIII Dziedošo kolektīvu un “gvelžu” festivāls izskanēja kā pirmo reizi, jo tajā bija gan jaunas izjūtas, gan jaunas skaņas, gan jauni dalībnieki. Pasākumā kolektīvu vadītāji un stāstnieki tika aicināti iedegt gaismai katrs savu svecīti un teikt kādu labu vārdu visiem klātesošajiem. Pasākuma noslēgumā I. Viļuma pateicās visiem festivāla dalībniekiem un novēlēja, lai katrs pavasaris atnes sajūtu, ka viss ir pirmo reizi: “Tas dos iespēju katru gadu no jauna priecāties par dabas atmodu un dos vēlēšanos āt- rāk sagaidīt lakstīgalas, lai kopā ar tām izdziedātu savas skaistākās dziesmas. Uz tikšanos nākošajā gadā!”

Juris ROGA