Jūsu laikrakstu abonēju kopš tā iznākšanas dienas. Patīk lasīt par cilvēku likteņiem, pārdzīvoju un priecājos kopā ar viņiem. Tagad gribu dalīties savās domās, bet vēl izteikt pateicību mūsu medicīnas darbiniekiem.
Tā gadījās, ka pirms Lieldienām saasinājās manas kaites — man jau 74 gadi. Lūk, arī jūtos atbilstoši vecumam. Tā kā dzīvoju laukos un man pieder neliela saimniecība, tad par slimnīcu nemaz nevarēju domāt. Par laimi atbrauca dēls un naktī izsauca “ātros”. Gribu izteikt bezgala lielu pateicību ārstei V. Gipterei par iejūtību un augstu profesionalitāti. Ar katru dienu man kļuva labāk un gribējās visbeidzot doties mājās, jo ciemos atbrauca bērni. Taču kaut kā nesanāca. Taču te, slimnīcā, mājīguma sajūtu un sirsnību man no- drošināja māsiņas, sanitāres. Viņas ir tik mīļas un uzmanīgas. Visas mūsu 8. palātas slimnieču vārdā saku viņām milzīgu paldies! Kas ir vajadzīgs slimniekam? Zāles? Protams! Taču ne mazāk svarīga ir labestība un maigums. Bet Kristus Augšāmcelšanās dienā mūs pat pacienāja ar krāsotām olām, sagatavoja svētku pusdienas. Vai zināt, viņsaulē neviens nevar paņemt līdzi naudu, bagātību. Bet mēs varam atstāt par sevi labu piemiņu citu sirdīs. Tagad visuviet tiek slēgtas slimnīcas. Taču slimības nepaies secen arī varasvīriem. Jā, viņi noteikuši sev algas vairāku tūkstošu latu apmērā, tāpēc var ārstēties ārzemēs. Bet ko darīt tiem, kuri saņem niecīgas pensijas vai kuriem vispār nav eksistences līdzekļu?
Paldies mūsu galvenajam ārstam A. Jevtušokam. Kādā kārtībā tiek uzturēta slimnīca, kādi tiek veikti remonti! Tieši pateicoties viņa rūpēm neslēdza slimnīcu. Un mums atstāja cerību, ka varēsim uzveikt savas kaites.
Dārgie mediķi! Novēlu jums veselību, sekmes darbā, laimi un labklājību!
Ar cieņu Ļuba BROVKINA
.jpg)
.jpg)
