Starptautiskais Meža gads un Meža dienas - 2011

Katru pavasari valstī notiek Meža dienas — tradīcija atjaunota no Latvijas brīvvalsts laikiem. Pavasarī Valsts meža dienesta darbinieki kopīgi ar vietējām pašvaldībām, skolām un sadarbības partneriem organizē dažādus pasākumus meža īpašniekiem, vietējiem iedzīvotājiem un skolu jaunatnei.

ANO Ģenerālā asambleja 2011. gadu ir pasludinājusi par Starptautisko Meža gadu.

Meža dienām (šogad ar devīzi: “Mežs cilvēkiem!”) nekad nav trūcis atbalstītāju bijušā Krāslavas rajona teritorijā. Šoreiz laikraksta “Ezerzeme” raksts par meža stādīšanas talkas norisi Aglonas novada Kastuļinas pagastā, kas notika akciju sabiedrības “Latvijas Valsts meži” īpašumā (150. kvartāls 7-1 apakš-nogabals). Meža stādīšanā piedalījās pārstāvji no visiem četriem novada pagastiem. Lai viss tiktu izdarīts pareizi un darbam būtu rezultāts, ar viņiem kopā strādāja speciālisti — Aglonas mežniecības mežzinis Roberts Kuzņerevičs un Kastuļinas apgaitas mežsargs Juris Lubgāns. Savukārt meža stādīšanas uzraudzību veica a/s “Latvijas valsts meži” Dienvidlatgales mežsaimniecības 6. Krāslavas meža iecirkņa meistars Ainārs Azins.

“Lai cilvēkus iepazīstinātu, kādā veidā mežs izaug no pašiem pirmsākumiem, nolēmām šogad aicināt Aglonas novada visu pagastu pārstāvjus uz praktisko pasākumu, kas nav domāts kā darbs tā klasiskajā izpratnē, bet gan dalībnieku sirdij un dvēselei, lai viņi saprastu, kā tad tas notiek,” stāsta mežzinis Roberts Kuzņerevičs. “Meža audzēšanas pirmais cikls ir meža stādīšana. Šajā konkrētajā izcirtumā augšanas apstākļu tips ir lāns. Saskaņā ar meža atjaunošanas noteikumiem faktiski ir tikai viena atļautā koku suga, kuru var šeit stādīt — priede. Bez cilvēka palīdzības meža ataugšana dabiskā veidā šeit praktiski nenotiks, ja arī notiks, tad ļoti ilgā periodā — līdz 20 gadiem. Nepieciešama priedes sējeņu stādīšana sagatavotā augsnē. Tāpēc Latvijas valsts meža darbinieki ir sagatavojuši augsni un atstājuši mums 0,4 hektārus lielu gabaliņu, kurā strādāt. Šeit kopumā šodien izstādīsim 1200 - 1400 divgadīgos priežu sējeņus, kurus izstādīs uz 0,4 ha.”

Minimālais izstādāmo sējeņu skaits ir līdz 3000 uz hektāru, bet faktiski meža atjaunotāji izstāda aptuveni 3500 gabalus uz hektāru. Skaidrs, ka daļa sējeņu nepieaugs. Liela nozīme ir laika apstākļiem un tam, cik kvalitatīvi veikts darbs. Ļoti svarīgi ir labi piespiest zemi virs iestādītā sējeņa saknēm, ko meža stādītāji arī centās apzinīgi darīt.

Mežzinis Roberts Kuzņerevičs pasākuma dalībniekiem atgādināja arī to, ka visā valstī ir izsludināts meža uguns-nedrošais periods, līdz ar to noteikti vairāki ierobežojumi darbībām mežā. Viņš lūdza pasākuma dalībniekus — pagastu speciālistus informēt iedzīvotājus un aicināt būt uzmanīgiem ar uguni mežā, lai mazinātu meža ugunsgrēku izcelšanās iespējas. Sevišķi svarīgi ir lieku reizi par šiem jautājumiem uzrunāt skolēnus, jo pēc mēneša sākas brīvlaiks un jācenšas panākt, lai skolēni iespējamai mazāk dara blēņas.

Juris ROGA