Alises brīnumu zeme

Un latviskais nosaukums “pildspalva” liek mums atgriezties rakstības uz papīra pirmssākumos. Krievzemē zosu spalvas ikdienas dzīvē parādījās vēl VII gadsimtā. Vēstures avoti saglabājuši interesantas ziņas par to, ka kvalitatīvas spalvas ieguva no jauno atlases putnu kreisā spārna — tā tika atvieglota rakstīšana ar labo roku. Kad deviņpadsmitā gadsimta sākumā parādījās metāla aizstājēji, arī tos sauca par spalvām. Starp citu, “zvaigznītes” un “skeletiņi”, ar kuriem bērnībā rakstīju es, palīdzēja uzlabot rokrakstu — spiežot uz papīra, burti iznāca skaistāki un akurātāki, ko nevar sacīt par mūsdienu lodīšu pildspalvām — par ērtību nākas maksāt ar glītrakstīšanas kvalitāti.

Aizmirstās ziņas es ar prieku savā atmiņā atsaucu Krāslavas pamatskolas muzejā, kurp mani uzaicināja Alises māmiņa Dace Samsonoviča. Vēl pirmajā klasē meitene, pabijusi salvešu izstādē skolas muzejā, nolēma pati kolekcionēt pildspalvas un zīmuļus. Šķiet, trīs gadi ir neliels laikposms, taču šajā laikā Alisei izdevās savākt 240 spalvas un 40 zīmuļus! Pienāca laiks demonstrēt savu kolekciju klasesbiedriem un ne tikai. Ekspozīcija aizņēma visu izstāžu zāli un saistīja visu klašu audzēkņu uzmanību.

Kādu tik pildspalvu tur nav! No zoss spalvas līdz supermodernām — ar elektroniskiem un mākslinieciskiem pilnveidojumiem. Ir arī tādas, kas der leļļu miniteātrim. Pati Alise ar prieku uzstājas gida lomā pa zīmuļu un spalvu valstību. Trešās klases audzēkne atklāja man kolekcijas papildināšanas galveno noslēpumu: radi un draugi, zinot viņas vaļasprieku, dāvina neparastas pildspalvas. Katrs jauns eksponāts sagādā patiesu prieku, kas saprotams tikai īstam kolekcionētājam. Un vēsturē zināms ne mazums piemēru, kad bērnības vaļasprieks kļūst par daudzu cilvēku visas dzīves darbu un jēgu. Pastmarkas, naudaszīmes, ordeņi un medaļas, statuetes, gludekļi, patvāri un pat velosipēdi, motocikli, auto... Mantu vācēju diapazons ir bezgalīgs, bet mazā Alise kolekcionē zīmuļus un pildspalvas, ar ko arī pārsteidza visu skolu.

Aleksejs GONČAROVS