Brauciet dzīvot uz Šķauni!

Izglītības joma

Dagdas novada domes priekšsēdētājs Viktors Stikuts intervijās ir solījis, ka, cik tas vien atkarīgs no novada, Šķaunes pamatskola pastāvēs. Šķaunes pārvaldes vadītāja Jadviga Ceicāne pauž cerību, ka tieši tā tas arī būs. Viņa saskata divus galvenos uzdevumus. Pirmais būtu saglabāt skolu, jo bērnu paliek mazāk. Šajā mācību gadā izglītības iestādi apmeklē 42 skolēni un astoņi pirmsskolas vecuma audzēkņi. Tie ir tikai Šķaunes pagasta bērni. Otrs uzdevums ir skolas siltināšana, jo ziemā sienas netur siltumu un telpās ir vēsi. Nepieciešams daudz malkas, bet jēgas no kurināšanas nekādas. Siltināšanas jautājumu risina novada domes speciālisti, viņi jau bija atbraukuši uz skolu, kur visu skatījās un pētīja uz vietas. Redzēs, kāds būs galarezultāts.

J. Ceicāne: “Mēs priecājamies, ka pašā gada nogalē tikām pie jauna 32-vietīga autobusa skolēnu pārvadāšanai, kas ir ļoti ērts bērniem. Autobuss būtiski uzlaboja situāciju ar pārvadājumiem: tas ir jauns, pagaidām nevajag nekādus remontus, degvielas patēriņš arī mazāks, izbraukt varam visur, jo pa autobusa maršrutiem ceļi ir labi. Tagad mūsu bērni var droši aizbraukt uz olimpiādi, uz kultūras pasākumiem. Brauca pat uz Daugavpils teātra izrādi. Lai varētu nodrošināt iedzīvotāju vajadzības pēc autobusa, piemēram, bēru viesu apkalpošana, mēs uzturam arī veco autobusu. Ir izieta tehniskā apskate, diemžēl vecajam autobusam ir liels degvielas patēriņš, taču iztikt bez tā nekādi nevaram. Par laimi vecais autobuss nav vajadzīgs katru dienu. Mēs ļoti gribam saglabāt savu skolu, jo ar tās likteni saistās daudzas citas lietas. Piemēram, ja nebūtu skolas, ciematā paliktu vairāk tukšu dzīvokļu. Dzīvē viss ir saistīts — ir labi dzīvokļi, ir cilvēki, ir bērni. Nav skolas, cilvēki meklē citu dzīvesvietu, dzīvokļi paliek tukši.”

Par komunālo jomu

Šķaunē ir liels privātmāju sektors, bet arī pašvaldībai ir četras 18 dzīvokļu mājas, kurās kopā ir 72 dzīvokļi. Pieci šobrīd stāv tukši, no tiem četri ir trīsistabu un viens — divistabu. Daudzdzīvokļu namu iedzīvotājiem ir pieejams tāds pats serviss, kā pilsētniekiem — centrālapkure, aukstais un karstais ūdens, kanalizācija. Papildus izdevumiem par šiem pakalpojumiem ir jāmaksā dzīvokļa īre un atkritumu apsaimniekošana. Kā pilsētā, tā arī laukos komunālo maksājumu izdevumos lauvas tiesa ir apkurei.

“No pārvaldes puses tika izdarīts viss iespējamais, lai tarifi būtu samaksājami,” uzsver J. Ceicāne. ”Vēl pagājušajā vasarā tika veikts iepirkums un noslēgts līgums par malkas piegādi. Pateicoties veiksmīgam iepirkumam, malkas cena bija deviņi lati par kubikmetru. Mums to piegādāja pakāpeniski, problēmu nebija. Taču ziema izrādījās bargāka un iepirkuma līgumā paredzētā malkas apjoma pietrūka. Marta vidū piepirkām klāt aptuveni 300 m3, bet cena jau bija krietni augstāka, aptuveni 13-14 latu par kubikmetru. Redzot, cik strauji aug kurināmā cena, mani satrauc, kā šogad cilvēki spēs samaksāt par apkuri.”

Tomēr pārvaldes vadītāja piekrīt viedoklim, ka centrālapkure laukos sevi attaisno, lai gan atsevišķas problēmas arī te ir. Ja vidus dzīvokļos ir pat karsti, malējos dzīvokļos ir normāla vai pat pazemināta temperatūra. Tiesa, šajā apkures sezonā, kas nesen noslēgusies, daudz sūdzību nebija par krasām temperatūras atšķirībām. Tika novērsta viena sāpīga problēma: novads iedalīja 1000 latu, un vienā mājā tika sakārtota karstā ūdens padeves sistēma. Pirms tam tajā bija ļoti krasas ūdens temperatūras svārstības. Ļoti labi darbojās 2004. gadā uzbūvētā katlu māja — tajā nekas nopietns nesalūza, nesabojājās. Ūdensapgādes trasēs avāriju arī nebija, un vienīgās neērtības pakalpojumu saņemšanā iedzīvotājiem radās tad, kad dabas stihijas dēļ notika avārijas “Latvenergo” elektroapgādes tīklos.

J. Ceicāne: “Dzīvokļos ērtības ir daudz lielākas nekā privātmājā, kur, pārnākot no darba, vēl vajag pienest malku, vajag izkurināt plīti, krāsni. Šeit viss gatavs, bet tas maksā naudu. Pie mums — 68 santīmi par kvadrātmetru apkures sezonā. Tās ir faktiskās izmaksas, turklāt tik zemas tāpēc, ka bija iespēja izdevīgi iepirkt malku. Iedzīvotāji paši man uzdeva jautājumu, kāpēc šīs mājas netiek siltinātas? Es painteresējos, diemžēl situācija tāda, ka mēs nevaram ar šīm mājām piedalīties siltināšanas projektos. Lai to varētu, lielākajai daļai dzīvokļu jābūt privatizētiem, bet pie mums šis rādītājs ir 20% robežās. Tas ir daudz par maz, savukārt šodien noprivatizēt dzīvokļus un visu pareizi noformēt ir dārgi.”

Karstā ūdens cena Šķaunē ir Ls 1,16 par kubikmetru (summā ietverts gan patērētā ūdens daudzums, gan tā uzsildīšana). Aukstā ūdens cena ir vienāda visā novadā — 44 santīmi par m3. Agrāk Šķaunē nebija ūdens skaitītāju, iedzīvotāji tikai šogad uzlika pirmās mērierīces. Process rit arī privātajās mājās, jo uz to mudina novada domes apstiprinātā jaunā ūdens patēriņa norma tiem, kuri neuzstāda skaitītājus. Arī lielu siltumnīcu īpašniekiem nāksies rēķināt, kas viņiem izdevīgāk.

Šķaunes pagasta pārvaldes vadītāja atzīst, ka ūdens skaitītāji ir nepieciešami, bet to dēļ pārvaldei ieņēmumi kļuvuši mazāki. Skaitītāji šobrīd sevišķi izdevīgi lielām ģimenēm. Tajā pašā laikā komunālo pakalpojumu parādnieku ir daudz, viņu kopējais parāds sasniedzis 3500 latu. Tie-sa, šis ir mainīgs lielums, pagājušajā ziemā bija pat 4000 latu, pa vasaru saruka līdz 1000 latiem, tad atkal pieauga. Iedzīvotājiem ir atļauts parādu segt ar malkas piegādi, aprēķins tiek veikts pēc izcenojuma, par kuru konkrētajā brīdī veikts malkas iepirkums no uzņēmēja. Jāpiegādā tā katram pašam līdz katlu mājai.

Tā kā par velti mūsdienās nav nekā, tad neapšaubāmi, ka ieguvēji ir to pagastu ļaudis, kuru vadītāji savulaik mācēja saglabāt centrālapkuri un citus centralizētos pakalpojumus.

J. Ceicāne: “Dzīvojam taču ar skatu uz nākotni, nav jākāpjas at- pakaļ, vajag, lai cilvēkiem būtu ērtāk. Turklāt ziemā ir vairākas darbavietas, arī tas ir pozitīvs faktors. Cita lieta, ka mājas jāsiltina, jo tās ir uzbūvētas kaut kur 70. gadu vidū. Bet jumti ir nesen salaboti, kāpņu telpu ieejas durvis arī ir mainītas un labotas, kāpņu telpas tagad remontē bezdarbnieki, iedzīvotāji vienīgi nopirka materiālus par savu naudu. Divus tukšos dzīvokļus remontējam ar bezdarbnieku spēkiem, jo tur jau sen vajadzēja labu remontu. Aicinu, lai cilvēki brauc pie mums dzīvot. Nesen viena ģimene atbrauca — pieci skolēni klāt. Mēs priecājamies par katru ģimeni.”

Bezdarbs liels

Aicinājums būtu vēl vilinošāks, ja Šķaunē būtu darbavietas. Diemžēl situācija skaudra — gandrīz simts reģistrēto bezdarbnieku un tikai 29 vietas simtlatnieku programmā. Viņi nodarbināti dzīvokļu remontā, strādā pie katlu mājas, kapos, uzkopj citu teritoriju, viens cilvēks gādā par vientuļo nespējīgu pensionāru.

Nav tā, ka darba vispār nav, ir pat dažas zemnieku saimniecības, kas nodarbina iedzīvotājus, bet vairākums ir tādu, kas iztiek pašu spēkiem. Vietējie zemnieki pievērsušies tradicionālajām nozarēm — gaļas lopi, pienkopība, graudkopība. Viens otrs mēģina nodarboties ar biškopību, bet kā nozare biškopība šajā pagastā nav attīstīta. Arī tūrisms šaipusē faktiski nepastāv, lai gan vietas skaistas un redzēt ir ko. Vietējie uzskata, ka tūristus tomēr atbaida pierobežas faktors — atliek tikai ieminēties, ka vajag caurlaides, un interese braukt zūd.

Iedzīvotājiem ir darbs arī uzņēmumā “Šķaunes bekons”, robežsardzē, pagasta pārvaldē, bibliotēkā, tautas namā, feldšerpunktā, veikalos, skolā un pastā. Uz vasaras laiku bezdarbnieku armiju papildināja desmit kurināji, kuriem ir sezonāls darbs.

Uz sociālo palīdzību var pretendēt tie, kas ieguvuši trūcīgas ģimenes statusu. Dokumentu pieņem un noformē tepat uz vietas, bet lēmumu par statusa piešķiršanu pieņem sociālais dienests Dagdā. Trūcīgajiem iedzīvotājiem ir iespēja lūgt garantētā minimālā ienākuma pabalstu un dzīvokļa pabalstu, kas pienākas gan tikai tām trūcīgajām ģimenēm, kuras mīt komunālajā dzīvoklī un norēķinās par komunālajiem pakalpojumiem. Šis pabalsts netiek maksāts skaidrā naudā, bet pārskaitīts komunālo pakalpojumu sniedzējam.

Šķaunes pagasta sociālā darbiniece Antoņina Adileviča stāsta, ka reizēm gadās situācija, ka vajadzētu nodrošināt ar malku kādu vecu cilvēku privātajā sektorā, bet nav tādu finansiālu iespēju. Tālab katrs tiek galā pats, kā spēj un māk. Ārkārtas situācijā, piemēram, ja nomirst cilvēks, kurš nesaņem nekādu pabalstu no valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras, tiek piešķirts bēru pabalsts, lai viņu apbedītu. Var lūgt pabalstu ugunsgrēka gadījumā, bet, paldies Dievam, tādu vajag ļoti reti. Šobrīd sadarbībā ar Sarkano Krustu trūcīgajiem Šķaunē tiek dalītas Eiropas pārtikas pakas, kas pienākas reizi mēnesī. Tas arī faktiski viss.

Juris ROGA