Dabas draugu devums putniem

Vēl vienu salabotu veco būrīti pielika klāt skolas kurinātāji, lai kopējais putnu būrīšu skaits būtu katra iedzīvotāja sirdij tīkamāks par māņticīgo ciparu 13.

Skolēnus piedalīties būrīšu izgatavošanā aicināja ar devīzi “Mēs — mežam, mežs — mums!”, proti, mēs katrs varam kaut ko labu dot mežam, pretī saņemot meža veltes. Katram no šiem četriem puišiem dzīves gaitā veidojas sava saikne ar dabu. Tiesa, neviens no šīs četrotnes savu nākotni (vismaz šobrīd) neplāno saistīt ar kādu dabas jomu, tomēr visi četri uzskata, kas daba jāsaudzē.

Oļegs ir vienīgais vīrietis ģimenē — viņam ir trīs māsas un mamma. Puisis faktiski prot visus lauku darbus. Viens no Oļega vaļaspriekiem ir makšķerēšana. Puisis no personiskās pieredzes stāsta, ka zivis ezeros ir. Vasarā viņam labi ķeras raudas, asari, plauži. Protams, makšķerēšanas vietā zivis iepriekš jāiebaro. Viņaprāt, valstij ir jācīnās ar maluzvejniecību, jo ir slikti, ka daži cilvēki iznīcina zivju resursus, turklāt dara to nārsta laikā. Pašam personīgi puisim nav gadījies redzēt šos dabas kaitniekus.

Dainis dzīvo meža malā, un šis apstāklis, gribi negribi, liek kļūt par labu dzīvnieku un koku pazinēju. Skolēns stāsta, ka tuvējā apkārtnē ne reizi vien redzējis zaķus, stirnas, lapsas. Viņš atpazīst arī kokus, tuvējā mežā aug priedes, egles, baltalksnis, pa kādam bērzam. Dainis uzsver, ka daba jāsaudzē, un nav labi, ka ir tādi cilvēki, kas rīkojas pretēji. Skolēns aizraujas ar ēdienu gatavošanu, kam patiesībā ir vistiešākā saistība ar dabu, jo praktiski jebkurš ēdiens mūsu galdā nācis no dabas. Kad Dainis apgūs profesiju, viņš noteikti gatavos garšīgus un veselīgus ēdienus.

Ivars dzīvo netālu no sava drauga Daiņa. Arī viņa attiecības ar dabu ir draudzīgas, turklāt puisim patīk bioloģija. Pērn viņš ar prieku devies pārgājienā uz Pīloru ozolu audzi, lai iepazītu un pētītu augus. Skolotāja klasi sadalīja grupās, katram bija jāsakrāj augu paraugi, vajadzēja izpētīt tos. Vēl Ivars ir viens no aktīvākajiem un labākajiem mak- šķerniekiem skolēnu vidū, pārgājienos viņš vienmēr ņem līdzi makšķeri.

Dmitrijs dzīvo ciematā paneļu mājā. Lai sajustu dabas garšu, kāds gabaliņš jāpaiet kājām līdz pļavai, mežam vai ezeram, kurp dodas tikai peldēties. Dmitrijam patīk strādāt ar koku, līdz ar to viņš ilgi neprātoja par to, iesaistīties būrīšu izgatavošanā vai nē. Meža dienās puisis kopā ar citiem pamatskolas bērniem ir stādījis kokus. Pērn skolas audzēkņi iestādījuši trīs jaunus ozolus ciemata parkā, bet kopējo skolas apkārtnē iestādīto koku daudzumu ir pat grūti saskaitīt.

Pirms karināt kokos puišu izgatavotos būrīšus, sapulcējušos skolēnus uzrunāja mežsargs Viktors Kiselevskis, kurš ai- cināja jauno paaudzi nededzināt zāli pašiem un atturēt no šī netikuma citus: “Zāli nededzināsim! Saimnieki, kuru tīrumi aizaug, saka: “Trīs gadus zāle nav dedzināta, nodedzināsim, lai neaug nezāles!” Bet kopā ar zāli sadegs arī kukaiņi un iesējušies jaunie kociņi. Tā ka paši nededziniet un citiem neļaujiet! Otrs liels lūgums: ja redzēsiet, ka kāds izgāž atkritumus mežā vai ceļa malā, pierakstiet auto numuru vai citas pazīmes. Jūs skraidāt visur. Varbūt ieraudzīsiet, ka cilvēks atpūšas mežā vai pie ezera un pēc sevis atstāj izmētātas tukšas stikla pudeles, skārda bundžas, papīrus, citus gružus, tad piefiksējiet to. Atradīsim, sodīsim, lai turpmāk tā nedara!”

Tālāk skolēni lielā priekā devās pie tuvējiem kokiem, lai iekarinātu tajos jaunos būrīšus. Pirmos būrīšus pienagloja bērzos, kas aug blakus bērnu rotaļu laukumam. Kad bērni šurp nāks rotaļāties, viņiem drīz dziedās putniņi.

Andzeļu pamatskolas vadībai ir laba sadarbība ar mežsargu. Vēl šogad ir ieplānots izgatavot un uzstādīt koka atkritumu urnas vairākās sabiedriskās vietās — skolas stadiona apkārtnē, pie autobusu pieturas un citur. Kur ņemt materiālu, domā mežsargs, bet urnas izgatavos tie paši puikas, kas taisīja būrīšus.

Juris ROGA