Lietas un tēli

Krāslavas Bērnu un jauniešu centra metodiķe Sanita Kumpiņa pastāstīja, ka marts un aprīlis ir mēneši, kad interešu izglītībā katru gadu notiek vizuālās un lietišķās mākslas konkursi, kas rezumējas ar lielākām vai mazākām izstādēm, konkrētiem rezultātiem un iespēju startēt tālāk reģionālajās izstādēs. Protams, ja žūrija lemj pozitīvi.

Sanita: “Šodien kultūras nama 1. stāva foajē skatāmi novada skolu interešu izglītības pulciņu audzēkņu darbi. Interešu izglītības programmas pulciņi ir Indras, Skaistas, Aulejas, Izvaltas un Kalniešu lauku skolā un visās četrās pilsētas skolās: Krāslavas Valsts ģimnāzijā, Krāslavas Varavīksnes vidusskolā, Krāslavas pamatskolā un poļu pamatskolā. Konkursā pār-stāvētas tās visas, kā arī septiņi Krāslavas BJC lie-tišķās mākslas pulciņi.

Šis mācību gads bērniem bijis sarežģītāks ar to, ka darbus bija grūti izdomāt un izveidot, jo tika prasīts, lai bērnu jau tā neierobežotā fantāzija tiktu ielik-ta kādos konkrētos asociatīvos tēlos. Ja tas ir reāls priekšmets, tad kaut kas jāpiedomā cits klāt. Ja bērns izgatavo vienu darbu, tad tajā jāsaredz cits tēls, noskaņa vai lieta un jāparāda. Tāpēc tās apakštēmas, kas bija konkursā, skan ne tikai mākslinieciski, bet arī zinātniski. Lietu pārvērtības, maskas un tēli, mākslas objekti vidē — ir tas, no kā bērni nenobijās, bet ir tapušas arī instalācijas, vides dizaina objekti un pat dzīvās performances māksla, kas agrāk nebija dzirdēti termini ne pa-šiem bērniem, ne dažam pedagogam.”

— Vai izstādes eksemplāri no sākuma līdz galam ir tikai un vienīgi bērnu darbs? Kāda bijusi pedagogu, vecāku loma?

— Loģiski, ka bez vecāku un pedagogu lomas iztikt nevarēja, jo konkursa tēma ir ļoti sarežģīta. Skolotājs bija tas, kurš mēģināja ieteikt pirmo paraudziņu, tālāk no bērniem nāca vispārsteidzošākās idejas, piemēram, šalle pārvērtās par čūsku un citas. Proti, skatoties uz vienu lietu, ieraugām citu vai ar vienas palīdzību izveidojam citu lietu vai tēlu. Darbu praktiskais izpildījums ir tikai bērnu rokām. Tajā arī atklājas vecuma ierobežojumi — lielāku un apjomīgāku darbu spēj paveikt gados vecāks bērns. Izstādes noformēšanā savu roku pielika skolotāji, jo nav nemaz tik vienkārši izvietot darbus pārskatāmi un tā, lai tos labāk uztvertu skatītājs. Šeit apskatāmi kādi 90 darbi, kurus radījuši apmēram 100 autori. Tostarp ir grupu darbi, piemēram, vienu darbu veidojuši pieci bērni, bet ir arī četri darbi, kurus radījis viens bērns.

Darbi tiks novērtēti, labākie būs skatāmi Amatnieku mājā Grāfu Plāteru pils parka teritorijā, kur no 2. līdz 12. maijam noritēs Latgales bērnu un jauniešu lietišķās un vizuālās mākslas konkurss “Lietas un tēli”, kas pulcēs kopā visu Latgales reģiona novadu jaunos māksliniekus.

Spilgtākais izstādē

Viennozīmīgas atbildes nav. Personīgi man iepatikās darbs retro stilā “Svaigs no sešdesmitajiem”, kuras autore Evija raksta: “Esmu atgriezusies pie daudziem tik iemīļotas retro tēmas — laikmeta, kas sevi parādījis kā ērtu, kvalitatīvu, pilnu pozitīvisma un optimisma laiku. Iepazīstieties ar pagātnes atskaņām, aizceļojiet uz slavenajiem 50., 60. gadiem, kas uzvedinās jūsu domas uz atšķirīgiem tēliem, kuros smelties iedvesmu!”. Interesanti, ka meitenes darinātais muzikālās aparatūras komplekts ir melnā krāsā, kas tolaik šādas krāsas aparatūras īpašnieka statusu sabiedrībā pacēla debesu augstumos. Vienīgi šis komplekts ir tapis pilnībā no parafīna, ieskaitot arī mikrofonu un plates, bet vadi būtībā ir sveces deglis.

Interesantu pielietojumu olu kastēm atradušas Mārīte Skrepļonoka (5.kl.), Marija Makņa (5.kl.), Diāna Ozerska (5.kl.), Anna Veličko (6.kl.), Alla Bārtule (6.kl.), Ivita Dmitrijeva (6.kl.), Karīna Kachan (6.kl.), Ilze Zarovska (7.kl.), Liza Pļaviniece (7.kl.), Elza Konstantinoviča (7.kl.), Ieva Jokste (7.kl.), Irina Bārtule (8.kl.), Diāna Raciņa (10.kl.) un Viktorija Kurloviča (9.kl.).

Pulciņa dalībnieces strādāja Indras vidusskolas skolotājas Ērikas Urbanovičas vadībā un pierādīja, ka olu kastes var padarīt skaistas, muzikālas, praktiskas... Ind-ras vidusskolas autoru kolektīvs kā priekšmetu, kuram iedot otru elpu, otro iespēju sevi parādīt citādāk un parādīt no jauna, izvēlējās tukšu pārtikas olu kasti. Kopumā tapa trīs kompozīcijas, kur olu kastīšu radošā izmantošana ir parādīta dažādās interpretācijās. Pir- majā kompozīcijā kastes parādās kā lielisks aksesuārs somas veidolā. Somas rokturi veidoti no skolēnu austām un dekorētām jostām. Vēl darba autoriem radās ideja, ka olu kastes var izmantot arī dizaina elementu veidošanā, kas, piemēram, var padarīt interjeru daudz interesantāku un aizraujošāku. Šim nolūkam tika izveidoti stilizēti putni — pūces, kā rezultātā tapa arī otra kompozīcija. Izmantojot olu kastes kompleksi, darba autori radīja trešo kompozīciju — mūzikas instruments ar attiecīgi visiem stilizētajiem tā papildinājumiem.

Jaunā māksliniece Valentīna Plutjakova no poļu pamatskolas 5. klases lika lietā savas atmiņas no lauku ikdienas. Viņa ievēroja, ka burkāniem var būt kājiņas, turklāt tās var būt interesanti savītas, līdzīgi, kā to reizēm dara cilvēki.

Ar pavisam vienkāršām asociācijām meitene panāca, ka pie viņas darba pakavējas ikviens, kurš savām rokām ir vācis burkānu ražu un kuram ar- vien sirdī siltas bērnības dienu atmiņas.

Pavasaris sācies, un šajās skaistajās pavasara krāsās izveidotā izstāde ir spilgta un krāšņa. Ja bērniem jautā, kas bija vajadzīgs, lai radītu skaistu rokdarbu, tad atbilde skan — domāšana, fantāzija, pacietība, ticība savām spējām un vairākas citas īpašības.

Palīdzēja skolotāji, nebija viegli, bet rezultāts skaists.

Juris ROGA