Skolēnu būs vēl mazāk

Izglītības, kultūras un sporta nodaļas vadītāja Marija Micķeviča pastāstīja, ka šis lēmums pats par sevi nav nekas jauns, arī citos novados pieņem līdzīgus dokumentus, kas nepieciešami darbam. Savukārt skaitļi, kas ir par pamatu tādiem lēmumiem, satrauc visus, ne tikai nozares speciālistus vai deputātus.

Šajā mācību gadā Dagdas novada vispārizglītojošajās mācību iestādēs ir 942 izglītojamie, savukārt provizoriskie dati par to, kā skolas varētu izskatīties nākamgad, liecina, ka 2011./2012. mācību gadā būs 895 izglītojamie. Piecgadīgo un sešgadīgo bērnu skaits pirmsskolas izglītības iestādēs un vispārizglītojošo skolu PI ir 119 bērnu, būs — 123. Samazinājums paredzams Aleksandrovas speciā- lajā internātpamatskolā, kur šogad ir 104 bērni, būs — 100. Vairāk audzēkņu gaidāms Dagdas arodvidusskolā: ir 274, būs 280.

Dagdas novada izglītības iestāžu skolēnu skaits konkrēti pa izglītības iestādēm (ir 2010./2011. m. g., būs 2011./2012. m. g.):
Dagdas vidusskolā ir 473, būs 434; Ezernieku vidusskolā ir 171, būs 168; Andzeļu pamatskolā — ir 70, būs 65; Asūnes pamatskolā ir 79, būs 73; Konstantinovas sākumskolā ir 25, būs 29; Šķaunes pamatskolā ir 42, būs 49; Andrupenes pamatskolā ir 87, būs 87; Ezernieku pirmsskolas izglītības iestādē (PII) ir 13, būs 23; PII “Avotiņš” ir 24, būs 20; PII ”Saulīte” ir 51, būs 49; Andzeļu pamatskolas pirmsskolas izglītības grupā (psk. PI) ir 6, būs 4, Asūnes psk. PI grupā ir 9, būs 10; Konstantinovas sākumskolas PI grupā ir 9, būs 10; Šķaunes psk. PI grupā ir 7, būs 7.

Jāuzsver: šie ir provizoriskie dati, kas apkopoti un pēdējoreiz precizēti uz 6. janvāri. Līdz mācību gada sākumam skaitļi var mainīties, bet kopaina diez vai krasi uzlabosies. Mazajās skolās dažam skolotājam jau tagad alga nav pat 100 latu, bet viņi strādā, jo nav citas izvēles. Izskatās, ka būs vēl grūtāk. Šobrīd Dagdas pašvaldība dotē Konstantinovas, Andzeļu, Asūnes un Šķaunes skolu — 519 latu ik mēnesi, bet kopā ar sociālā nodokļa iemaksām sanāk aptuveni 800 latu. M. Micķeviča uzsver, ļoti pozitīvi ir tas, ka pašvaldība apmaksā arī psihologa un logopēda darbu. Šie speciālisti reizi nedēļā brauc uz kādu no izglītības iestādēm, strādā ar skolēniem un visiem, kuriem vajag viņu palīdzību. Pašvaldībai tas nozīmē vēl 184 latus papildus izdevumu ik mēnesi jeb 250 latu kopā ar sociālo nodokli.

M. Micķeviča: “Kopējais izglītojamo skaits sarūk, un tie ir reāli skaitļi, jo uzskaites sistēma ir pietiekami labi sakārtota. Mūs interesē, cik būs piecgadīgo un sešgadīgo, kuriem tāpat pienākas dotācija no valsts.

Esam veikuši datu apkopojumu pieciem gadiem uz priekšu, situācija nav optimistiska, bet runāšu par tuvāko nākotni. Šogad Dagdas vidusskolu pabeidz četras 12. klases, kopā tie ir 75 jaunieši, bet uzņems vidusskolas klasē nākamgad tikai 31 skolēnu — jau parādās liela nobīde. Dagdas vidusskolā būs divas 10. klases, ideāli būtu trīs. Ezerniekos būs viena 10. klase. Ezernieku vidusskolas 12. klasi pabeidz 14 skolēni, devītā klase tur ir viena, tajā ir 14 bērnu. Vai visi paliks mācīties tālāk? Skolas plāno, bet neviens nevar zināt, kas notiks vasarā. Gada laikā notiek skolēnu migrācija, piemēram, viena Asūnes ģimene pārcēlās dzīvot uz Šķauni un pieci bērni viņiem līdzi. Tas rada problēmas, jo finansējumu, kas tiek dalīts pēc principa nauda seko skolēnam, piešķir pēc situācijas uz mācību gada sākumu. Laika gaitā skolēns pamaina skolu, bet finansējums paliek viņa bijušajā skolā un līdz jaunajam mācību gadam neviens neko nemaina. Mums jāpriecājas jau par to vien, ka bērni nepamet novada teritoriju. Dalot naudu, pat viens vai divi skolēni mazāk vai vairāk atstāj nopietnu ietekmi uz nelielajām lauku skolām. Cik skolēnu, tik naudas. Līdz šim mazajām lauku skolām palīdzēja Dagdas vidusskola, padaloties ar savu finansējumu, bet nevar zināt, vai vidusskolai būs tādas iespējas nākamajā mācību gadā, jo pēc šīsdienas aplēsēm tai pašai būs par 2,5 slodzēm mazāk. Bet visi jau cer uz labāko. Daudz naudas mazo skolu atbalstam iedala novada dome. Nav izslēgts, ka varbūt pie mums uz novadu atbrauks skolēni no kaut kurienes, bet šādas izredzes ir mazākas par tām, ka kāds aizbrauks projām. Pozitīvi vērtējami jaunie skolēnu autobusi, jo tas nozīmē sakārtotu infrastruktūru: bērnus droši un laikā aizved uz skolu, atved mājās, ir arī degvielas ekonomija.

Mēs redzam kopējo situāciju, informējam domes deputātus. Lai kaut ko plānotu, novada dome pieņēma lēmumu, kas nosaka apvienoto klašu veidošanas pamatprincipus. Sākuma stadijā iesniegtais projekts bija garāks, finālā palika uz pusi mazāks, bet detaļās nav vērts iedziļināties. Mēs pašlaik nezinām, kas būs valstī, kāds būs koeficients, bet mums paliek visas izglītības iestādes, un jau tas ir apsveicams fakts. Tikai vēl nezinām, kā varēsim tās uzturēt.

Runājot par apvienotām klasēm, no paša sākuma bija nostāja apvienot ne vairāk kā divas. Ko nozīmē apvienot trīs vai četras? Tas pavisam neder, lai gan savulaik bijuši arī tādi mēģinājumi. Deputāti ir nolēmuši, ka apvienot var ne vairāk kā divas klases ar nepietiekamu izglītojamo skaitu, turklāt, lai būtu labāka kvalitāte, ieteicams neliels intervāls, piemēram, 1 . un 3. klase, 5. un 7. klase. Mazās lauku skolās arī pašlaik klases ir apvienotas, ir tā, ka apvienoti notiek divas stundas nedēļā, un viena stunda katrai klasei atsevišķi. Tur skolotāji strādā brīvprātīgi vai saņem mazumiņu. Izglītojamo skaits apvienotajā klasē ir noteikts no finansiālā apsvēruma — vismaz seši skolēni, lai vismaz kaut kāda robeža būtu. Tagad jau arī ar 8 bērniem klasē nepietiek, vajag 14, lai skola varētu sevi pašfinansēt.

Bet vecāki vienmēr var sacīt: “Nē, es negribu, ka mans bērns mācās apvienotajā klasē!” Un vest viņu uz citu skolu, jo arī vecākam jāuzņemas atbildība, ko bērns varēs iemācīties tajā vai citā izglītības iestādē.

Gribu atzīmēt, ka tieši šogad ļoti aktivizējušās visas novada skolas. Ja agrāk mazās skolas nesteidza piedalīties pasākumos, tad tagad vērojama pretēja aina. Ne tikai piedalās, kur vien var piedalīties, bet arī gūst labus panākumus. Piemēram, janvāra sākumā notika dziesmu festivāls angļu un vācu valodā, kurā mazā Konstantinovas skola izcīnīja pirmo vietu. Arī pedagogi aktīvi piesakās dažādos projektos. Ja man kāds jautātu, kuru skolu slēgt ciet, tad mana atbilde: “Nevienu, jo katrā ir savi plusi!”

Juris ROGA