Katrā valstī ir sava naudiņa, kuru tās iedzīvotāji vai ik dienu apgroza pirkstos, maksājot par sev vajadzīgajiem pirkumiem, tādejādi naudu labāk iepazīstot un paturot atmiņā. Mūsdienās vienkāršie ļaudis to laikam dara jau retāk, jo, gan naudas viņiem mazāk, gan bezskaidras norēķinu iespējas izspiež monētas un papīra naudu no mūsu makiem. Vēl par naudas izskatu liek aizmirst laiks...
Padomju Sociālistisko Republiku Savienība beigusi pastāvēt pirms pāris desmitgadēm, bet jau aizmirsies, kā izskatījās tā nauda un kādos nominālos to drukāja. Vairākums, protams, atceras papīra rubļi, trīs rubļus, piecus... Diskusijas uz līdzenas vietas rodas, kad sarunas ievirzās par monētām. Bija vai nebija tāds vai cits attēls? Bija vai nebija metāla trīs, pieci un desmit rubļi? Izrādās, bija! Reiz diskusija izvētās arī redakcijā. Lai aizstāvētu savu pozīciju, kāds cilvēks vienkārši atnesa metāla piecrubļu monētu un atļāva nofotografēt avīzei. Šajā bildē tā ir!
Interesanti, ko gan par tādu naudu tolaik varēja nopirkt? Tirgū par metāla vai papīra “piecīti” varēja piekrāmēt pilnu somu ar produktiem. Piemēram, kilograms kartupeļu maksāja nieka 10 kapeikas ar nelielu nobīdi uz vienu vai otru pusi. Līdzīgi ar citiem dārzeņiem — cenas bija saprāta robežās. Par piecīti varēja nopirkt kilogramu ļoti labas gaļas un vēl gana naudas palika citam ēdamajam. Daudziem piecu rubļu pietika, lai samaksātu par dzīvokli. Fantastika un tikai!
Juris ROGA
.jpg)
.jpg)
