Pagājušajā ceturtdienā Krāslavu apmeklēja Centrālās statistikas pārvaldes priekšniece Aija Žīgure. Viņa tikās ar pašvaldības vadītāju Gunāru Upenieku, pēc tam kultūras namā atbildēja uz žurnālistu jautājumiem, bet ar Krāslavas reģionālā vadīšanas un koordinēšanas centra vadītāju apsprieda darba jautājumus un iespējamās problēmas.
Šī gada tautas skaitīšana zīmīga ar to, ka pirmās desmit dienas katrs Latvijas iedzīvotājs varēja sniegt ziņas par sevi un ģimenes locekļiem internetā (tad šis termiņš tika pagarināts vēl par divām dienām), tādējādi tika iegūtas ziņas par vairāk nekā 650000 iedzīvotāju, atlikušos valsts iedzīvotājus (vairāk nekā 870000 mājsaimniecību) mājās apmeklē tautas skaitītāji.
Mums visiem vēl svaigā atmiņā, kādas jukas radās VAS “Latvijas Pasts” , kad tas savulaik ieviesa abonementu datorizētu apstrādi. Toreiz vieni abonenti saņēma pa vairākiem viena un tā paša laikraksta eksemplāriem, citi, savukārt, vairākas nedēļas nesaņēma neko.
Redakcijā arvien biežāk atskan mūsu lasītāju telefonu zvani no vairākiem pagastiem, viņi informē, ka ir saskaitīti divreiz: gan internetā, gan mājās. Starp citu, arī es un mana ģimene. Tādēļ loģiski rodas jautājums, vai statistikas dati būs ticami? Var izrādīties, ka Latgales lauki ir pārapdzīvoti.
— Šis priekšstats ir maldīgs. Paskaidrošu, kādas varētu būt situācijas, protams, es neizslēdzu arī kaut kādu atsevišķu gadījumu kļūdainumu, kuri mums jāpārbauda un jāatvainojas. Bet tie, kas ir saskaitījušies internetā, vispār nav darba uzdevumā vai ir darba uzdevumā, bet ir pievilkts ķeksītis, ka jūs esat jau saskaitīts. Ja mājsaimniecībā dzīvo lielāks skaits cilvēku: divas vai trīs paaudzes, pieņemsim, ka jaunie ir saskaitījušies, bet veidlapas beigās atzīmēts, ka ir cilvēki, kuri neskaitījās internetā. Tautas skaitītāja pienākums ir nākt un saskaitīt tos. Tiem, kuri jau saskaitīti, jautājumi vairs nav jāuzdod. Ja viņš to dara, tad jāziņo maniem kolēģiem, mums ir jāpārbauda, vai viņš ir izdarījis kļūdu. Mums ir dažādas situācijas: kaut kas ar adrešu kodiem nav bijis pareizi, mūsu reģistri ne vienmēr ir precīzi. Ja esat saskaitīts gan internetā, gan pie skaitītāja, neuztraucieties, jūs valsts iedzīvotāju skaitā nebūsiet divas personas. Būs datu analīze, un pārbaužu rezultātā dubultās ziņas tiks izņemtas ārā.
Nevajadzētu uztraukties, ka kaut kas saskaitīsies divreiz, tas ir pilnīgi izslēgts, jo personas kods katram ir unikāls. Var būt arī situācijas, ka internetā sniegta nepilnīga informācija. Katrā individuālā gadījumā jums ir tiesības pajautāt un noskaidrot.
— Varētu būt, ka daļa paliek nesaskaitīta. Jau vairākus gadus ciemi, kuros mazāk par trim apdzīvotām mājām, vairs neskaitās, ir tikai māju nosaukumi, kuri reizēm ir tik līdzīgi. Kā tās varēs atrast?
— Jā, taisnība jums. Dzīve ir mainījusies, reģistri ir dažādi, problēmas pastāv ar adresēm, tāpēc skaitītājam “jāiet uz uguntiņu”. Ja tur dzīvo cilvēki, skaitītājs ierodas, uzdod jautājumus. Ja adrese atšķiras no tās, kas ir darba uzdevumā, viņš izveido jaunu. Darba uzdevumā ir deklarētās dzīvesvietas. Adreses ir diezgan interesantas. Kā mēs jau teicām, cilvēki ir deklarējušies klubos, ēdnīcās, frizētavās, transformatoru būdās, dārza būdās. Skaitītāja uzdevums ir apsekot un izveidot pareizo adresi.
— Kā sekas tam būs arī adrešu korekcija?
— Statistikas galvenais princips ir tas, ka mēs nedrīkstam dot ziņas par katru individuāli kā par personību. Tad, kad būs kopsavilkuma rezultāti, tiks sagatavots ziņojums Ministru kabinetam un būs kopējā informācija, ka tautas skaitīšanas rezultātā ir konstatēts tāds procents nepareizu adrešu.
Aija Žīgure īpaši uzsvēra, lūk, ko.
— Galvenais princips šajā tautas skaitīšanā ir tas, ka mēs aicinām uz savstarpējo uzticēšanos. Statistikas iestādē datu plūsma ir vienvirziena — dati tikai ieiet statistikas iestādes datu bāzē, un ārpus statistikas datu bāzes informācija par individuālu personu nevienai iestādei netiek dota, vai tas ir Valsts ieņēmumu dienests, vai tā ir kāda represīvā iestāde, vai kāda kontrolējošā iestāde. Dati tiks publicēti apkopojoši: tik un tik procenti Krāslavas novadā ir tādā un tādā nozarē nodarbināti, tik un tik sieviešu, tik un tik vīriešu. Nevajag bažīties, ka dati kaut kur tiks nodoti.
— Acīmredzot cilvēki bažījas, jo notiek datu noplūdes. Arī pie jums tie dati tiks glabāti.
— Šie dati tiek glabāti CSP centrālajā datu bāzē. Mums līdz šim nav identificēts neviens datu noplūdes gadījums. Kad tika vērts ciet viens autorizācijas kanāls, iedzīvotāji ir nākuši pārbaudīt, nevieni dati nav mainīti, ne arī kaut kur noplūduši. Šie dati ir tur, kur tiem jābūt, tie ir aizsargāti pēc visiem standartiem.
Ērika STEPIŅA