Zemessardze nāk palīgā baznīcas zvana meklēšanā

Karavīri ar NMN rotai pieejamo aprīkojumu pārmeklēja vecticībnieku baznīcas apkārtni, tuvumā esošā ezera krastu un ezeru 300 metru rādiusā. Tika atrastas četras iespējamās vietas ezera gultnē, kur atrodas liels metāla priekšmets, tomēr ledus kārta uz ezera ir pārāk bieza un bez ūdenslīdēju palīdzības un papildus aprīkojuma ne-var noteikt, kas ir šie metāliskie priekšmeti. Meklēšanas darbi tiks atsākti, kad paliks siltāks un nokusīs ledus. Tiks iesaistīti arī ūdenslīdēji.

Zvana meklēšanas iniciators ir Aivars Arnicāns, kurš ir arī Dagdas novadpētniecības biedrības “Patria” vadītājs: “Jau no seniem laikiem klīst leģenda, ka netālu no Dagdas ir baznīca, kuras zvans 2. Pasaules kara laikā tika noņemts un noslīcināts ezerā. Pirms pāris gadiem pats biju tajā baznīcā un redzēju, ka zvanu tornī ir vieta un stiprinājumi trim baznīcas zvaniem, bet tur atrodas tikai divi. Vietējie stāsta, ka nav lielākā baznīcas zvana, ka tas ir nogremdēts ezerā. Baznīca ir ļoti veca, tās zvani ir ar uzrakstiem vecā slāvu valodā. Vāciešiem bija metāla sagādes programma reiha uzvaras kaldināšanai — katrai mājai vajadzēja nodot metālu vāciešu armijai. Tāpēc vietējie iedzīvotāji, arī baidīdamies no represijām, noņēma un nobēdzināja lielāko baznīcas zvanu, lai to saglabātu. Arī baznīcas draudzes vecākais apstiprina šo faktu, kuru viņam ir pavēstījusi māte.

Aptaujājot vietējos iedzīvotājus, kāda sirma māmuļa pastāstīja, ka bērnībā viņai vajadzēja iet uz skolu, kas atradās 15 km no mājām. Par neiešanu skolā Latvijas brīvvalsts laikā draudēja naudas sods skolēna ģimenei, tāpēc meitenes tēvs sarunāja baznīcas mācītāju, ka tas mācīs viņa meitu. Baznīcā mācījušās piecas meitenes, viņas arī palīdzēja draudzes darbos baznīcā. Sirmā māmuļa sacīja, ka no zvanu torņa zvans ir pazudis tieši kara gados.”

Novadpētniecības biedrības “Patria” vadītājs mēģināja ar saviem un savu domubiedru spēkiem apsekot iespējamo zvana atrašanās vietas, bet biedrībai nav pietiekami spēcīgu tehnisko līdzekļu, tāpēc tika nolemts lūgt Rēzeknes Zemessardzes atbalstu, jo tās rīcībā ir modernas tehnoloģiskās iekārtas, ar kuru palīdzību zvanu izdotos sameklēt. Protams, ja vietējo iedzīvotāju stāsti izrādītos patiesi. Ja zvans tiks atrasts, to atdos atpakaļ baznīcai, kuras īpašumā tas bija.

A. Arnicāns: “Uzrakstīju iesniegumu Zemessardzes štāba vadībai Rīgā, tika dota atļauja uzsākt sadarbību vēstures faktu pārbaudei. Ar Rēzeknes Zemessardzi man sadarbība ir vairākus gadus. Zemessardze piedalījās arī aizsargu jātnieku nodaļas priekšnieka Ignata Mileiko pieminekļa atjaunošanas pasākumā, kur nodrošināja goda zalvi no karabīnēm par godu kritušajam virsniekam.”

Dagdas novadpētniecības biedrība “Patria” strādā ļoti aktīvi. Tā iesniedza projekta pieteikumu Lauku atbalsta dienestā un ir ieguvusi no Eiropas Savienības finansējumu pilsētas centrā izveidotā muzeja telpu labiekārtošanai un aprīkojuma uzlabošanai. Biedrības vadītājs aicina iedzīvotājus sniegt informāciju par seniem notikumiem, dāvināt fotogrāfijas (mob. tālr. 22038750), par ko iepriekš pateicas. A. Arnicāns saka lielu paldies par sadarbību Dagdas iedzīvotajam Andrejam Cvetkovam, kā arī Zemessardzei par atbalstu vēstures apzināšanā un sadarbībā, lai saglabātu kultūrmantojumu.

Juris ROGA