5. aprīlī Aglonas maizes muzejā tika rīkota jau ceturtā Vijas diena. Uz pasākumu Aglonā, kas nu jau kļuvis par tradīciju, savas vārda māsas aicināja Aglonas maizes muzeja vadītāja Vija Ancāne, kura ir šo svētku iniciatore. Vislatvijas Viju saietā bija gan dziesmu vijas, gan deju vijas, gan citas viju darbības.
“Viss sākās no tā, ka man daudz pazīstamu Viju,” stāsta V. Ancāne. “Tās ir paziņas, draudzenes, kursa biedrene. Jau 20 gadus strādāju kopā ar Viju — sākotnēji Aglonas maizes ceptuvē, kad bijām patērētāju biedrības paspārnē, gan turpinājām kopā strādāt, kad nodibināju savu uzņēmumu pirms 11 gadiem. Kad pārgājām strādāt uz šo māju, atvērām veikalu un kafejnīcu, kam devām vārdu Vijas, jo bijām divas Vijas. Pēc gada pie manis ciemos atbrauca mana kursa biedrene un draudzene Vija vēl ar savām divām draudzenēm Vijām. Sanāca tā, ka nostājāmies fotografēties mājas priekšā zem tā uzraksta “Vijas”, un iešāvās doma: “O! Tas jau tikpat kā Viju saiets, turpmāk varam rīkot šādus saietus oficiāli.” Tā doma iegūlās prātā, sāku pētīt, kā ļaudis izsakās par Vijas vārdu. Šis vārds ir daudz apdziedāts tautas dziesmās, Vijas vārdu slavinājuši dzejnieki un rakstnieki. Gan dzīves ceļš vijas, gan mīlestības ceļš vijas, gan augi vijas. Daudzu augu nosaukumos iekļauts vārds Vija: sētvija, klīvija. Vija ir arī parazītaugs, kas vijas.
Tā nonācu pie domas, ka jāsarīko Vislatvijas Viju saiets, kas pirmoreiz notika 2008. gadā. Ieradās 31 šī vārda nesēja no visiem novadiem, arī no Kurzemes bija atbraukusi viena Vija. Togad iestādījām piecus rododendru krūmus “Vija” — tieši tā to sauc. Nākamajā gadā izdomājām, ka Vijām ir vajadzīga sava Viju himna. Skolotāja no Špoģiem Vija Vaikule uzrakstīja vārdus, Artūrs Uškāns — mūziku. Sadraudzējāmies ar deju kolektīvu “Vija” no upes viņa krasta Vijciema pagasta — viņi bija ciemos pie mums. Tā palēnām šie svētki attīstījās.”
Ceturtie Vijas dienas svētki Aglonā sākās ar to, ka pasākuma dalībnieki pacēla vīna glāzes par vis-skaistākajām meitenēm Vijām. Vija, Vijuņa, Vijulīte, Vijuks, Vijucis, Vijucītis — tā un vēl citādākos mīļvārdos sauktās ir 6682 Latvijas sievietes, kuras nes šo vārdu. Laikam nevienam citam vārdam Latvijā nav savas himnas, kuru draudzīgā korī nodziedāja pasākuma dalībnieki. Emocionālajā pacēlumā kāds ieminējās, ka Vijām vairs trūkst tikai sava karoga. Ancānes kundze piekrita, jā, vajadzētu tādu izgatavot, un piefiksēja atmiņā jaunu uzdevumu.
Interesanti, kā Vijas tiek pie sava vārda? Izrādās, kādai vārdu Vija iedeva vecāmāte, jo dzimtās mājas sauca Mežvijas. Citai vārdu iedeva mamma — ciemā jau bija kāda Vija un izklausījās ļoti skanīgi un mīļi, kad vakaros Viju viņas tētis vārdā sauca nākt mājās. Cita pie sava vārda tikusi Sibīrijā — tēvs un māte Sibīrijā izsūtījumā deva meitiņai vārdu Vija, jo atcerējās dzimto vietu, Vijupi un Vijciemu. Citas Vijas māte un tēvs daudz domāja, kādu vārdu dot savam bērnam, un nolēma saukt par Viju, lai vijoties pa dzīvi un vij līdzi savus mīļos un tuvos.
Kur Vijas, tur kuriozi. Diviem brāļiem sievas, vārdā Vija. Viens brālis savam draugam sāk stāstīt: “Mana sieva Vija...” Nezinādams faktu, ka brāļiem sievas ir vārdamāsas, draugs domā: “Nudien traks palicis, brālis brālim sievu nocēlis!”
Vai esat ievērojuši, ka automašīnas uz ielām, kad tām ieslēdzas signalizācija, visas kā viena sauc Vijas vārdu?
Vijas ir tie cilvēki, uz kuriem var paļauties. Savu vārdu Vijas nes ar cēlumu. Vijas vārda dienā, viņu tuviniekus un atbalstītājus apsveica Aglonas pašdarbnieki. Šogad trīs jaukas meitenes krāšņos tērpos dejoja dažādas Austrumu dejas. Vijas skatījās, skatījās un sacīja: “Mēs ar tā varam, jo Vijas ir vijīgas!” Tā kā mūsdienās modē ir radošās darbnīcas, tad mācīties dejas publika sāka, kā tautā saka, neatejot no kases. Jaunas vai padzīvojušas, Vijas jūt, cik viņas skaistas! Fināla akords bija negaidīts — Austrumu deju ritmus nomainīja polka, kuru mēs, latvieši un latgalieši, it sevišķi mākam un mīlam vairāk par Austrumu dejām.
Vēl Vijām uzstājās dziedošā Aglonas jaunatne — popgrupa “M.A.L.A.” jeb Aglonas kultūras centra jauniešu vokālais ansamblis, kas piedalījās jauno izpildītāju konkursā “Nāc sadziedāt!”.
Nākamgad Aglonā būs Vislatvijas Viju saieta piecu gadu jubileja. Šis ir zīmīgs skaitlis, jo Vijas visu dara uz pieci — savulaik tas bija augstākais vērtējums jebkurā sfērā. Acīmredzot jubilejā Vijas pacels savu karogu, bet vai tas būs vienīgais jauninājums? Vijas batons maiznīcā tika cepts jau labu laiku pat pirms pirmā Saieta. Varbūt uz piecu gadu jubileju taps īpaša maizes šķirne, vārdā Vija? Pagaidīsim, gan redzēsim!
Juris ROGA
.jpg)
.jpg)
