Krāslavas pagasta Voi-ņu ciemā atrodas vientuļa veca māja — saimnieks sen miris, bērni dzīvo kur kurais, tā palika tukša: jaunajiem sava dzīve. Starp citu, stārķi, kas atlidoja ik gadus un uz staba bija savijuši ligzdu, atstāja cerības, ka dzīve te neizsīks pavisam. Neviens vairs ne- atceras, cik sen putni noskatīja šo vietu, ir zināms tikai tas, ka putnu saimi var nosaukt par “ilgdzīvotājiem”. Turklāt vadi no staba tika noņemti pirms gadiem desmit, tāpēc nekādus draudus spārnotie nevienam neradīja, arī paši atradās pilnīgā drošībā.
Lūk, šāda ģimenes idille pilnībā varēja turpināties arī turpmāk, ja pagājušās nedēļas beigās nebūtu atbraukuši enerģētiķi un nenojaukuši vientuļo stabu uz privātās zemes pie pašas mājas kopā ar ligzdu, kurp tikai laimīgas nejaušības dēļ vēl nav atgriezušies likumīgie iemītnieki — ziema šogad ieilga. Bet vēlāk šie paši cilvēki mēģināja sadedzināt stabu kopā ar stārķu mājokli. Ideja, starp citu, izgāzās — uguns nespēja iznīcināt betona konstrukcijas. Tā bijusī putnu ligzda tagad guļ zemē...
Pārējie stabi apkaimē, no kuriem vēl pagājušajā gadsimtā kā nevajadzīgi noņemti vadi, tika demontēti apmēram tajā pašā laikā, tas ir, pirms gadiem desmit. Palika tikai šis viens ar ligzdu augšā. Acīmredzot strād-nieki padomāja un izlēma, ka šī būve (savulaik, starp citu, tā tika uzstādīta ar paša viensētas saimnieka pūliņiem un par viņa līdzekļiem) diez vai var kādam traucēt un nesāka postīt ligzdu, lai neuzņemtos grēku uz sevis. Taču tas bija toreiz. Tagad acīmredzot kāds augsts ierēdnis atkal nolēma padomāt un secināja, ka mazajā ciemā esošais vientuļais stabs nodara nelabojamu kaitējumu cilvēkiem, dabai. Bet galvenais — pašai enerģētiķu kompānijai, tāpēc tas tika noslaucīts no zemes virsas, kam tiešie izpildītāji acīmredzot, ilgi nedomādami, piekrita. Kurš gan tagad uzdrošināsies apstrīdēt priekšniecības rīkojumus? Radīt sev problēmas un vēl kādu spārnoto dēļ — kam tas vajadzīgs? Bet uztraukties par katra putnēna likteni — tas taču neatbilst instrukcijai! Ceru, ka stārķi varēs ierīkot sev jaunu mājokli: tie ir rūdīti, izturīgi putni. Un pat neapvainosies uz cilvēku — putni nav spējīgi apvainoties un apvainot citus. Atšķirībā no mums, cilvēkiem.
Marina NIPĀNE
.jpg)
