Lai bērni būtu veseli

Par to nav pieņemts runāt, kad tā ir. Mēs esam pieraduši uztvert to kā pašu par sevi saprotamu. Domāt un spriest par to mēs sākam tad, kad rodas problēmas. Es runāju par veselību, ko, kā zināms, ne par kādu naudu nevar nopirkt, un tā, dabiski, ir jāsaudzē, bet pret to mēs tomēr izturamies visai pavirši, līdz zināmam laikam neprotam novērtēt to... Turklāt šī problēma skar ne tikai vecus cilvēkus, kā domā daudzi, bet arī pavisam mazus bērnus.

Tas arī kļuva par 30. martā “Varavīksnes” skolā notikušās vecāku konferences tēmu, kas tā arī saucās “Vesels bērns”. Bez skolas pedagogiem, klašu vecāku komiteju pārstāvjiem šajā vērienīgajā pasākumā piedalījās novada medicīnas darbinieki, tradicionālo kristīgo konfesiju, masu mediju pārstāvji, Krāslavas ģimnāzijas un pamatskolas skolotāji.

Pēc populārā trio “Tranzīts”, kā arī nesen izveidotās grupas “Mēs 5” (vadītāja Rita Andrejeva) uzstāšanās sekoja skolas direktores Ludmilas Senčenkovas uzruna. Tad katrs no referentiem auditorijas priekšā pastāstīja par savu pieteiktās tēmas sapratni.

Kāds tad ir vesels bērns? Šķiet, kas var būt vēl saprotamāks — vesels ir tas bērns, kuram nekas nesāp, kura normālais fiziskais stāvoklis neizraisa šaubas vecākiem un skolotājiem, Taču, šādi domājot, mums nebūs taisnība. Pareizāk sakot, ne pavisam taisnība. Taču par visu pēc kārtas.

Skolas vecuma bērnu veselības stāvoklis ar laiku diemžēl tikai pasliktinās: par to ar bažām runā mācību iestāžu medmāsas, vecāki, ārsti... Kā pastāstīja “Varavīksnes” skolas medmāsa Olga Karpova, saskaņā ar novērojumiem, kas tiek veikti vairākus gadus, par pilnīgi aktuālu kļuvusi redzes traucējumu problēma, palielinājies bērnu skaits, kuri sirgst ar hroniskām slimībām (konkrēti tika runāts par asinsvadu veģetatīvo distoniju, veģetatīvās nervu sistēmas traucējumiem, bronhiālo astmu un hronisko gastroduodenītu, tas ir, kuņģa gļotādas iekaisumu). Krasi pasliktinājies mutes dobuma stāvoklis, turklāt pat jaunākā skolas vecuma bērniem. Konferences gaitā tika apspriesta skoliozes (sarežģītas mugurkaula deformācijas formas), kā arī plakanās pēdas profilakses un ārstēšanas problēma, jo šī slimība šodien tiek konstatēta praktiski pusei jaunāko klašu skolēnu.

Pieļauju, ka kāds no vecākiem, izlasījis visu iepriekš norādīto un neatklājis neko tādu savai atvasei, atviegloti uzelpos un nomierināsies, sak, nav pamata nemieram. Un tas vienkārši ir lieliski, kad bērns neizjūt problēmu fiziskajā attīstībā. Taču, kā saka “ar maizi vien paēdis nebūsi”. Tāpēc par nākamo elementu bērna veselās personības harmoniskajā sistēmā kļūst intelektuālā veselība. Piekrītiet, diez vai var runāt par harmoniju tur, kur intelekta līmenis ir tālu no normas. Ar šo aspektu klātesošos iepazīstināja pedagoģe Margarita Ļahova, krievu valodas un literatūras sko- lotāju metodiskās apvienības vadītāja. Izrādās (un to pierāda daudzi pētījumi), ka gandrīz vai par bērna intelektuālās veselības centrālo elementu kļūst... apzināta lasīšana. Bet tieši ar “apzināto” skolēniem rodas problēmas. Lasīt mēs visi protam gan, to sāk mācīt vēl bērnudārzā. Bet, lūk, apzināties izlasīto, iegaumēt un bez kļūdām atkārtot — uz to, kā izrādās, ir spējīgs tikai neliels procents skolēnu. Un iznākumā bērns nespēj atbildēt uz mājas darba jautājumiem, saņem neapmierinošas atzīmes fizikā, matemātikā, jo, pat izlasījis uzdevumu, viņš to būtībā nesaprata, un tā tālāk...

Apspriest nākamo bērna veselības (garīgās) aspektu pamudināja skolas psiholoģes Ijas Karoles uzstāšanās, kura pastāstīja par dažādiem bērnu audzināšanas stiliem ģimenē un to ietekmi uz mazā cilvēka personību, jo tieši ģimenē tiek veidots bērna personības pamats. Un no audzināšanas stila dau- dzējādā ziņā ir atkarīgs tas, kāda izaugs šī personība. Tāpēc ir jāapzinās, ka mūsu bērna garīgais stāvoklis ir mūsu attieksmes pret viņu un audzināšanas rezultāts. Lielākai uzskatāmībai I. Karole piedāvāja konferences dalībniekiem atbildēt uz testa jautājumiem, lai noteiktu, kādu bērna audzināšanas stilu ievēro katrs no pasākuma dalībniekiem. Atkarībā no iegūto ballu skaita tika diferencēti trīs stili: pārāk rūpējošais (tas ir, “Neaiztiec!”, “Nedrīkst!”, “Neej, sasitīsies” utt.), pretējais tam nepietiekami rūpējošais (kad bērns atstāts savā vaļā un vecāki tam velta minimālu uzmanību), kā arī trešais stils, kas apvieno un sintezē divus iepriekšējos, kad vecāki, pārējie pieaugušie radi spējīgi saglabāt līdzsvaru starp divām galējībām — pārmērīgu gādību un absolūtu vienaldzību pret bērnu. Ja pieaugušajiem tas izdodas, var cerēt, ka bērns izaugs par pareizi orientētu cilvēku garīgās attīstības, tikumības, sociālo normu jautājumos utt.

Bērna garīgās veselības tēmu turpināja viesis no Daugavpils, Borisa un Gļeba baznīcas pārzinis Georgijs Popovs, kurš atgādināja par vienu no Dieva baušļiem “Tev būs savu tēvu un māti godāt... “Par to, ka nedz skola, nedz sociālā vide nav spējīga izaudzināt personību — tā ir tikai vecāku misija. Bet vēl par to, ka ar jebkuru problēmu mēs visi (un tajā skaitā mūsu bērni) vienmēr varam atnākt uz baznīcu. Par baznīcas lielo lomu, baušļu ievērošanu runāja arī Krāslavas vecticībnieku draudzes pārziņa p. i. Andrejs Sokolovs.

Konferences otrajā daļā tās dalībnieki, sadalījušies grupās, izklīda pa kabinetiem, lai vecāku mediķu Jeļenas Ogorelovas, Danas Rudakas, Natašas Sidorovas un Vijas Vanagas vadībā sīkāk apspriestu vienu no skolēnu fiziskās veselības aspektiem: redzi, nepareizo stāju, plakano pēdu, mutes dobuma stāvokli, kā arī hroniskās slimības. Par plašā pasākuma rezultātu kļuva atklātā vēstule, kurā audzēkņu vecāki, kuri piedalījās konferencē, vērsās pie pārējo novada skolēnu vecākiem, lai dalītos gūtajā pieredzē, vēlreiz nodemonstrētu katra pieteiktā aspekta svarīgumu. Ja kaut vai dažiem vecākiem šī vēstule kaut nedaudz palīdzēs, esmu pārliecināta, ka konferences mērķi var uzskatīt par sasniegtu.

Marina NIPĀNE

* * *

Vecāku konferences dalībnieku atklātā vēstule
Krāslavas, Dagdas un Aglonas novada audzēkņu vecākiem

Godājamie vecāki! Iespējams, ka jūs būsiet nedaudz vīlušies, neatrodot šajā vēstulē neko jaunu un unikālu. Mēs arī nepretendējam uz pirmatklājēju lomu audzināšanas darbā. Jūs visi, bez šaubām, cenšaties būt labi un mīloši, taisnīgi vecāki. Un, protams, labāk nekā jebkurš cits jūtat, kas uztrauc jūsu bērnu, kas viņam ir vajadzīgs, kas viņu nodarbina, par ko viņš sapņo... Un tomēr mūsu vēstule domāta jums, godājamie vecāki, jo mēs zinām: šī informācija jau nu tiešām nevienam nebūs lieka.

* Atcerieties, ka krietni vieglāk ir nepieļaut slimību, nekā vēlāk ārstēt to. Tāpēc īpašu uzmanību veltiet profilaksei — kaut vai reizi gadā vediet bērnus uz profilaktiskajām apskatēm pie speciālistiem. Visos jautājumos par bērna veselības stāvokli, ja jums radušās mazākās aizdomas par tā stāvokli, nekavējoties meklējiet ārstu palīdzību. Obligāti ievērojiet visas viņu rekomendācijas.

* Māciet bērnu ievērot higiēnas, dienas kārtības noteikumus, lietot pilnvērtīgu uzturu. Lai veselīgs dzīves veids kļūst par paradumu. Turklāt nav jāaizmirst, ka galvenais ir vecāku piemērs. Tāpēc, pirms pamācīt un audzināt bērnu, sāciet ar sevi.

* Atcerieties, ka jūsu viedoklis ne vienmēr ir patiesība pēdējā instancē. Apspriedieties ar bērnu, uzklausiet viņa viedokli, izturieties pret viņu kā pret īstu personību, biežāk aprunājieties ar viņu, pavadiet kopā brīvo laiku (turklāt pēc iespējas mazāk pie televizora ekrāna un datora monitora un pēc iespējas vairāk — svaigā gaisā).
Neaizmirstiet par bērnu intelektuālo attīstību: veiciniet viņu zinātkāri, ieaudziniet mīlestību uz lasīšanu. Un atkal tikai ar savu personīgo piemēru.

* Nodrošiniet ģimenē mierīgu, nekonflikta situāciju — jūsu bērns pelna to, lai augtu ģimenē, kur valda uzticība un savstarpējās cieņas, sapratnes un mīlestības gaisotnē. Bērna audzināšana ir visatbildīgākā misija un grūts ikdienas darbs. Taču būt vecākiem ir milzīga laime. Un lai šo laimi nekas neaptumšotu, lai jūsu bērns neizjustu grūtības pats un neradītu problēmas tuviniekiem, lai viņam būtu iespēja pilnveidoties, augtu harmonijā ar sevi un apkārtējiem, palīdziet viņam!