Nacionālā parka nozīme un vērtība

Ir dažādu veidu īpaši aizsargājamās dabas teritorijas (ĪADT) — dabas parki, biosfēras rezervāti, aizsargājamo ainavu apvidi, dabas rezervāti, tostarp arī nacionālie parki u.c. Šajā sakarā jāpiemin, ka kopumā Latvijā ĪADT aizņem aptuveni 11% teritorijas, kas ir salīdzinoši mazāks rādītājs, nekā vidējie ES statistiskie rādītāji. Tātad maldīgs ir priekšstats, ka ĪADT aizņem gandrīz pusi Latvijas, kā tas dažkārt tiek minēts.

Nacionālais parks ir plašs apvidus, kam raksturīgi nacionāli nozīmīgi izcili dabas veidojumi, mazpārveidotas ainavas un kultūrainavas, biotopu daudzveidība, kultūras un vēstures pieminekļu bagātība un kultūrvides īpatnības. Nacionālā parka teritoriju atbilstoši aizsardzības un izmantošanas mērķiem iedala dažādās funkcionālās zonās. Nacionālā parka galvenais uzdevums ir dabas aizsardzība, kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšana, zinātniskā izpēte, izglītošana un atpūtas organizēšana.

Kopumā Latvijā ir četri nacionālie parki — Gaujas, Slīteres, Ķemeru un Rāznas, kuru teritorijā saistoši ir nacionālo parku likumi un individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi. Atkarībā no teritorijas izveidošanas mērķa, tajā esošajām vērtībām un citiem dabas aizsardzības aspektiem, prasības, kas jāievēro uzturoties, pārvietojoties vai saimniekojot vienā vai otrā nacionālajā parkā, var nedaudz atšķirties. Jāuzsver, ka nacionālie parki ir kategorija, kur ierobežojumu ir krietni mazāk nekā citās ĪADT — procentuāli tikai neliela nacionālā parka teritorijas daļa ir dabas rezervāta zonas, kur aizliegta jebkāda saimnieciskā un cita veida darbība, izņemot atsevišķas darbības, kas veicamas noteiktā kārtībā un saskaņā ar dabas aizsardzības plānu (ja tāds ir apstiprināts). Piemēram, Gaujas nacionālajā parkā, kura kopējā platība ir 91745 ha, dabas rezervāta jeb stingrā režīma zona ir tikai 3668 ha, savukārt Rāznas nacionālajā parkā šādas zonas vispār nav.

Pārējā nacionālā parka teritorija pieejama plašai sabiedrībai, izmantojama tūrisma, atpūtas vajadzībām un citām nodarbēm, piemēram, ogošanai, sēņošanai. Arī meža ciršana vai malkas sagāde, kā arī dzīvnieku medīšana nav aizliegta — tomēr atsevišķos gadījumos ir nepieciešama Dabas aizsardzības pārvaldes atļauja. Arī saimnieciskās darbības veikšana nebūt netiek aprobežota visā nacionālajā parkā — ierobežojumi nacionālā parkā katrai funkcionālajai zonai atšķiras — daudzās no tām atļauta tāda saimnieciskā darbība, kas būtiski nemaina vēsturiski izveidojušās ainavas struktūru. Tas tiek darīts, lai saudzētu teritorijas vēsturiskās, kultūras un dabas vērtības, lai tās saglabātos arī nākamajām paaudzēm.

Tātad nacionālā parka statusa piešķiršana konkrētai teritorijai nenozīmē tās nošķiršanu, norobežošanu no sabiedrības — gluži pretēji, tā tāpat kā iepriekš, pieejama sabiedrībai. Jāpiemin arī, ka nacionālais parks ir sava veida zīmols, kas var palīdzēt arī vietējiem uzņēmējiem attīstīt savu biznesu.

Lūk, piemērs tam, ka nacionālā parka teritorijā uzņēmēji var veiksmīgi sadarboties ar dabas aizsardzības iestādēm un veicināt sava biznesa attīstību tieši pateicoties aizsargājamai dabas teritorijai un tās vērtībām. Ķemeru nacionālajā parkā Atpūtas centram “Valguma pasaule” ar Dabas aizsardzības pārvaldes Pierīgas reģionālo administrāciju gadu gaitā izveidojusies cieša un produktīva sadarbība — kopīgi izveidota nūjošanas un dabas izziņas taka, tiek uzturēti trīs velomaršruti un kopīgi tiek organizēti dabas izglītības pasākumi. “Pagājušajā gadā nacionālajā parkā tika organizēta Pļavu diena — atpūtas centram “Valguma pasaule” tā bija lieliska iespēja iegūt jaunus klientus, gan popularizējot savu velonomu, gan piedāvājot velobrauciena dalībniekiem iespēju ieturēt maltīti un iepazīties ar plašo piedāvājumu klāstu,” tā sadarbību vērtē “Valguma Pasaules” vadītāja Zanda Serdāne. Pavasaros tiek organizētas kopīgas Putnu dienas, vasarās velopārgājieni, savukārt šoziem, sadarbojoties savā starpā, tika organizēti divi slēpošanas pārgājieni, tādējādi aicinot cilvēkus doties dabā un iepazīt nacionālā parka dabas vērtības arī ziemā.

Sabiedrībā izveidojies uzskats, ka sargājam dabu no cilvēka, bet patiesībā dabas vērtības tiek saglabātas cilvēkam — lai pēc vairākiem gadiem mēs spētu saviem bērniem un mazbērniem rādīt ne tikai pilsētas, bet arī neskartu dabas ainavu apvāršņus, lai Latvijai raksturīgie augi nebūtu skatāmi tikai bioloģijas grāmatās un enciklopēdijās, lai dzīvnieki — tikai nebrīvē zoodārzos un kā izbāzeņi dabas muzejā. Tāpat zināms, ka viens no tūristu piesaistes veidiem Latvijā ir tieši dabas tūrisms — ārzemniekus vilina Latvijas neskartā daba, unikālā flora un fauna. Ko spēsim piedāvāt ārzemniekiem, ja zaudēsim šo mūsu vērtību? Bez dabas resursiem nespēsim attīstīt arī dabas tūrisma produktus Latvijā, par kuriem Eiropas un viss pasaules kontekstā ir aizvien pieaugoša interese. Dagdas novada domes priekšsēdētājs Viktors Stikuts uzsver: “Nacionālā parka atrašanās pašvaldības teritorijā ir liela atbildība, jo ir būtiski saudzēt dabas vērtības, saglabāt dabas mantojumu, lai nodotu to nākamām paaudzēm. Uzskatu, ka tikai caur kopēju sadarbību un izsvērtām domām mēs varam realizēt projektus un veicināt teritorijas, tajā skaitā arī novada atpazīstamību ne tikai Latvijā, bet arī pasaulē. Ieprie-cina, ka ir izveidojusies laba sadarbība ar Dabas aizsardzības pārvaldes Latgales reģionālo administrāciju, un ceru, ka tā tikai pieaugs, jo mums taču ir kopīgas intereses — saudzēt dabu, kas ir mūsu kopējās mājas”.

Rita JAKOVĻEVA, Dabas aizsardzības pārvaldes sabiedrisko attiecību speciāliste