Varas bezspēcība?

“Visas šīs nolaistās ēkas ir privātajā īpašumā, pašvaldības īpašumā šī pagasta teritorijā graustu nav,” uzsver Kombuļu pagasta pārvaldes vadītājs Aivars Umbraško. “Savulaik privatizācijas procesā no sovhoza un paju sabiedrības cilvēki nopirka ēkas, bet mums šodien ir par īsu pirksti, lai kaut ko mainītu. Viss apstājas sarunu līmenī, īpašnieks bārsta solījumus, sakot, es tur dzīvošu, es tur likšu logus, vēl tikai drusku pagaidiet. Man negribas aicināt šurp pašvaldības policiju, būvuzraugu un sodīt, jo tad zudīs īpašnieka pozitīvā attieksme. Es ticu tam, ka cilvēks nav pircis ēku, lai speciāli parādītu pagastam, ka, redz, neko jūs man nevarat izdarīt. Cilvēkam ir ierobežots līdzekļu daudzums. Ja pavisam godīgi — ietekmes sviras ir. Bet mēs ēku īpašniekus žēlojam, jo pretējā gadījumā zudīs labais kontakts ar viņiem, tad viņi maksimāli daudz un ilgi darīs sliktu.”

Attiecībā uz izdemolēto skolas ēku, kas “izdaiļo” Kombuļu veco parku, A. Umbraško paskaidroja, ka arī tā nav pašvaldības īpašums. Ēkas īpašnieks ir viens uzņēmējs, kuram bija savas ieceres attiecībā uz šo objektu. Pagaidām tālāk par solījumiem viņš nav ticis. Savukārt vecās fermas, kas ir Kombuļu pagasta teritorijā, savulaik esot pārdotas bez juridiskas atbildības par to, kas būs pircējam, ja viņš šo ražošanas objektu pārvērtīs graustā. Turklāt fermu īpašnieki nereti ir veci un slimi cilvēki, tas problēmu tikai saasina.

A. Umbraško: “Tagad, lai visu sakārtotu, ir jāsāk no nulles. Jāpierāda, ka tas ir grausts, kas apdraud cilvēku dzīvības, jāpanāk, lai to nojauc. Tas, protams, ir kašķis ar iedzīvotāju, kas vēl dzīvo šajā pagastā, bet pa vidu tam ir politiska spēle. Teorētiski šajos objektos nelaime var notikt, bet par laimi līdz šim nekas nav noticis. Jebkurā gadījumā atbildīgs būs īpašnieks, ne pašvaldība vai pārvalde. Mums, protams, jārūpējas par pagasta tēlu. Ja ēka ir vajadzīga, tad tai jābūt sakārtotai. Ja īpašniekam to vairs nevajag, tad viņam jārisina jautājums, kā ēku nojaukt vai ierobežot cilvēku iekļūšanu tajā. Šo problēmu vajadzētu skatīties plašāk, arī reģionālās attīstības līmenī, kādā veidā lai visu sakārtojam.”

Dīvaini, bet tepat kaimiņos, Dagdas novadā, pagastu pārvaldes gada laikā ir tikušas vaļā no daudziem graustiem. Vairāki šī novada ļaudis pat ir izteikušies, kas pēc graustu nozušanas no zemes virsmas skats uz dzīvi kļuvis nedaudz optimistiskāks, jo vismaz viens psiholoģiskā diskomforta cēlonis ir novērsts. Turklāt, cik man zināms, Dagdas novada domes priekšsēdētājs stingri prasa no saviem padotajiem, lai iesāktais darbs tiktu turpināts. Savukārt Krāslavas novadā nav dzirdēts neviens pozitīvs piemērs.

Juris ROGA