Sestdien Krāslavas poļu pamatskolas plašajā sporta zālē mūsējā sportiste Gunita Leikuma un rēzeknietis Jānis Kolčs kārtoja eksāmenu, lai iegūtu melnās jostas 1. danu, ko pieņēma iespaidīga komisija: Latvijas karatē federācijas prezidents Leonīds Vasiļjevs, kuram ir pašreiz Latvijā augstākā pakāpe (melnā josta, 6. dans), kā arī divi treneri — Igors Komars (melnā josta, 5. dans) un Oļegs Komars (melnā josta, 3. dans).
Sportistus smagajā pārbaudījumā morāli atbalstīja tuvinieki, domubied-ri un draugi, kuri draudzīgā pulkā ieradās pavērot šīs austrumu cīņas mākslas demonstrējumus. Sevišķi interesanti bija vērot, kā ar vienu dūres vai kājas sitienu sportisti pārlauž dēļus. Bet arī viss pārējais, tostarp, cīņas elementu pielietojuma demonstrējums, šķita gana aizraujošs, emocionālus pārdzīvojumus raisošs. Tomēr par visu, kas vienkāršam skatītājam no malas šķita izpildīts nevainojami, komisijai bija savs redzējums, šeit nav vietas emocijām. Gan Gunita, gan Jānis saņēma apmierinošu vērtējumu, kas dod tiesības piešķirt viņiem melnās jostas 1. danu. Jostu un Latvijas karatē federācijas sertifikātu par 1. danu sportisti svinīgi saņēma no Latvijas Karatē federācijas prezidenta rokām.
Pie vienas reizes ar nelielu nokavēšanos Leonīds Vasiļjevs pasniedza Pasaules karatē federācijas sertifikātu Oļegam Komaram par kārtējo piešķirto pakāpi — melnā josta, 3. dans. Oļegs trenējas karatē kopš sešu gadu vecuma, kopumā šim sporta veidam viņš jau ziedojis 23 mūža gadus.
„Vispār karatē ir desmit pakāpes līdz melnajai jostai un desmit pēc tās,” īsi pirms eksāmena ekspresintervijā laikraksta “Ezerzeme” žurnālistam sacīja L. Vasiļjevs. ”Melnā josta simbolizē, ka sportists pilnībā apguvis bāzes tehniku. No brīža, kad cilvēks sācis apgūt karatē, līdz eksāmenam uz melno jostu parasti paiet septiņi līdz piecpadsmit gadi atkarībā no cilvēka dotībām un viņa vēlmēm. Ļoti reti ir gadījumi, kad melnās jostas 1. dans tiek piešķirts pēc piecu gadu nodarbībām. Šodien Krāslavā šo eksāmenu kārto divi cilvēki, kuri ar karatē nodarbojas desmit gadus, ir Latvijas čempionātu laureāti. Esmu viņus iepriekš iepazinis, domāju, eksāmenā nebūs nepatīkamu pārsteigumu un abi to nokārtos. Jo vairāk tāpēc, ka nepietiek vien ar sportista vēlmi nākt uz šo eksāmenu, to var kārtot tikai tad, kad treneris uzskata, ka sportists ir tam gatavs.”
— Izmantojot izdevību, gribu pajautāt, kā Latvija izskatās uz pasaules fona šajā sporta veidā?
— Latvijas Karatē federācija ir pārstāvēta Vispasaules karatē federācijā, kas kopumā apvieno 175 valstis. Pēdējos gados Latvijas sportisti vienmēr ieņem godalgotas vietas starptautiskajās sacensībās. Piemēram, pērnā gada novembrī no Pasaules čempionāta karatē pārvedām mājās 3. vietu — jelgavnieks Kalvis Kalniņš savā svara kategorijā izcīnīja bronzas medaļu, kas ir ļoti augsts sasniegums. Viņš jau ir Eiropas čempions.
Starp saviem draugiem — triju Baltijas valstu starpā — mēs esam acīmredzami līderi. Bet arī pla- šākā starptautiskajā līmenī Latvija izskatās labi, karatē ir arvien vairāk panākumu, kas tiek gūti, pateicoties federācijai, treneriem un sportistu vēlmei cīnīties, kas nav mazsvarīgs faktors. Ir tāds teiciens: “Māceklis nav trauks, kas jāpiepilda, bet gan lāpa, kuru vajag aizdegt!” Protams, tad viņš tālāk pats tieksies pēc rezultāta.
Juris ROGA