Vai apgūsti īsto profesiju

Guntis Petrovičs: “Būšu automehāniķis. Domāju, ka man tā ir īstā profesija un izvēlējos pareizo skolu, kur to apgūt. Tehnika saista kopš bērna kājas, viss sākās ar rotaļu mašīnām, pamazām pārgāju uz lielāku un nopietnāku tehniku. Tēvam ir zemnieku saimniecība, kurā bez tehnikas nevar iztikt, un man nākas viņam palīdzēt arī remontdarbos. Kaut ko jau zināju, kaut ko biju izlasījis, daudz noderīga uzzinu arī skolā un cenšos to pielietot praksē. Kad iegūšu profesiju, meklēšu darbu autoservisā.”

Gita Nikitina: “Man ļoti patīk izvēlētā profesija — būšu ēdināšanas pakalpojumu speciāliste. Mana mamma bija pavāre, tālab kopš bērnības man ir paticis gatavot ēdienus kopā ar viņu. Sākumā gribēju apgūt pavāres profesiju, bet vairāk iepatikās tas, ko mācos tagad, jo tā ir iespēja strādāt par bārmeni vai oficianti. Un man šis darbs jau ir pazīstams — esmu strādājusi Rīgā. Šobrīd dzīvoju Konstantinovā. Arodvidusskolā var iegūt labu izglītību, šeit profesiju apgūst arī mans vīrs.”

Mārtiņš Vorslavs: “Man patīk automehāniķa profesija, jo ar tehniku esmu saistīts kopš bērnības. Pirmais bija velosipēds, pēc tam interese pakāpeniski pārslēdzās uz traktoriem, automašīnām. Vecākiem ir zemnieku saimniecība, līdz ar to mājās ir daudz dažādas tehnikas, un es esmu pielietojis savas zināšanas praksē, palīdzot tehnikas remontā. Dagdas arodvidusskolu izvēlējos tāpēc, ka šeit mācījās paziņas, un viņi sacīja, ka tā ir ļoti laba skola. Man tas bija svarīgs faktors, izdarot izvēli. Turklāt skola nav tālu no mājām.”

Olga Seņzjuka: “Manuprāt, es nekļūdījos profesijas izvēlē — mācos par ēdināšanas pakalpojumu speciālisti un esmu ļoti apmierināta. Kopš bērnības ar lielu interesi skatījos, kā gatavo mana mamma, kuras ēdieni vienmēr ļoti garšoja. Protams, ka man arī gribējās iemācīties gatavot tikpat labi un varbūt pat pārspēt mammu. Skola ļoti patīk, pirms diviem gadiem es šeit izmācījos par pavāri. Tas, ko mācos tagad, ir nedaudz augstāka pakāpe. Lai gan pagaidām darba iespējas specialitātē nesaskatu, bet ceru uz po- zitīvām izmaiņām nākotnē.”

Kristaps Lavrinovičs: “Domāju, ka izvēlējos pareizo profesiju, vīlies neesmu. Mācos par automehāniķi, šobrīd esmu otrajā kursā, palikuši vēl divi gadi. Citas profesijas mani vienkārši nesaista. Par šo ieinteresējos nesen, automašīnas patīk no kādas 8. klases. Aroda apgūšanai izvēlējos tieši Dagdas arodvidusskolu, jo dzirdēju daudz labu atsauksmju par šo mācību iestādi un tā man ir vistuvāk mājām — esmu no Robežniekiem.”