Dagdas novada pašvaldības 2011. gada budžeta kopējie ienākumi saplānoti Ls 6194395 apjomā. Izdevumi kopā — Ls 6097757, līdzekļu atlikums gada beigās — Ls 96638. Izdevumu lielākās pozīcijas: izglītība Ls 2017990; atpūta, kultūra un reliģija Ls 916768; pašvaldību teritoriju un mājokļu apsaimniekošana — Ls 801850; sociālā aizsardzība — Ls 768514; veselības aizsardzība — Ls 743651; vispārējie valdības dienesti — Ls 630101.
Atbildot uz iedzīvotājus interesējošo jautājumu par darbinieku algu apjomiem, novada domes priekšsēdētājs Viktors Stikuts norāda: “Ar algām mēs iekļaujamies summā, kas nepārsniedz 13% no kopbudžeta. Neliels pieaugums ir, bet tikai saistībā ar štata vietu pieaugumu, bet ne ar to, ka kādam darbiniekam būtu paaugstināta alga. Svarīgi, kā iedzīvotāji saprot pārvaldi? Tie nav tikai domes ēkā esošie speciālisti, bet visi, kas saņem atalgojumu no budžeta, tostarp arī speciālisti pagastu pārvaldēs, tehniskie darbinieki un citi. Kopā sanāk liela summa, bet tāda ir mūsu dzīve, bez šiem cilvēkiem nevar iztikt.”
— Šķiet, visi zina, ka miljoni izglītībā ir mērķdotācija skolotāju algām, tālab otra iedzīvotāji lielākā interese parasti ir par naudu sociālajai aizsardzībai. Dzirdēts viedoklis, ka viena daļa pabalstu saņēmēju tos nav īsti pelnījuši. Ne čakli pastrādā, ne tiek kārtīgi izkontrolēti, citam algotā darbā par to pašu naudu jāpaveic daudz vairāk...
— Summa budžetā ir liela, bet pamatota, jo mums novadā ir vairāk nekā 2000 maznodrošināto. Sociālā dienesta speciālisti katrā pagastā un novada centrā pieņem iesniegumus, veic cilvēka dzīves līmeņa izpēti, apkopo datus, pilda citas funkcijas. Nav tā, ka palīdzību piešķir pa labi un pa kreisi. Par to strādāšanu jautājums nav pašvaldības vadītājam, bet gan valsts vadītājiem, kāpēc ieviesa šādu 100 latu programmu? Es sapratu, ka bija jānoņem sociālā spriedze, jo parādījās milzīgi daudz cilvēku, kuri palika bez iztikas līdzekļiem un bez sava zemes pleķa, kurā var kaut ko izaudzēt apēšanai. Tas bija domāts ar labu mērķi.
— Spriedzi varbūt noņēma, bet radīja netaisnības sajūtu.
— Piekrītu. Pašam gadījās dzirdēt, ka ir tādi cilvēki, kuri, saņemot simts latus, atteikušies no visa, pat vistu vairs netur. Kamdēļ lieku reizi agrāk celties no rīta? Mēs šo situāciju nevaram izmainīt, tas atkarīgs no Saeimas un valdības lēmumiem. Ja runājam par mūsu iespējām, tad jaunu sociālo pabalstu novadā nebūs, knapi ar esošajiem tiekam galā.
— Budžeta lielajos skaitļos grūti ieraudzīt, vai visas mazās lauku skolas turpinās strādāt?
— Šogad nevienu skolu neslēgsim, jo tam nav nozīmes. Mēs novada izveides sākumā uzreiz bijām spiesti slēgt divas skolas: Svariņos — Labiešu skolu, Bērziņos — Upmalas. Ieguvuma faktiski nav nekāda, jo tagad ir jāveic skolēnu pārvadājumi. Iedomājieties, ko tas nozīmēja šiem pagastiem no morālā aspekta! Arī to, ka bērnam tagad agri jāceļas, jāsteidzas uz autobusu, kaut kur jābrauc, tad atpakaļceļš, mājasdarbi. Ko šodien var iegūt, slēdzot skolu Konstantinovā vai Šķaunē? Neko. Es ceru, ka bērni tur būs un skolas strādās. Konstantinovas pagastā skola šogad pastāvēs, turklāt tur ir skolēnu pieaugums. Šķaunes skolā mēģināsim veikt renovāciju un nosiltināt ēku. Centīsimies skolas telpas izmantot arī citiem mērķiem ārpus stundām, piemēram, skolas sporta zāli vakaros varētu izmantot pieaugušo sportam, varētu arī iznomāt brīvos kabinetus, ja tādi būs. Šķaunē ar skolas direktores iniciatīvu ir nodibinājusies sabiedriskā organizācija, jo piesaistīt līdzekļus un uzlabot dzīves kvalitāti var tikai caur šāda veida aktivitātēm. Skolu mēģināsim pielāgot dzīves realitātēm, bet tas nav izdarāms viena gada laikā. Ja nekas nemainīsies valsts un dzimstības politikā, jautājums par skolām kļūs aktuāls visā Latgalē gar robežu. Mums skolu vairs nav četros pagastos: Bērziņu, Svariņu, Ķepovas un Dagdas. Bērnu skaits dramatiski samazinās, bet tas tā ir visiem.
Taču mēs negribam viegli padoties. Galvenais šodien nepasliktināt skolas ēku stāvokli. Visi redzam, kas 20 gadu laikā nepareizas attieksmes dēļ notika ar tipveida bērnudārziem pagastos: tiem izsita logus, izlaupīja. Stāv tagad tie grausti pagastu centros. No otras puses, ja labi padomā, katra ēka tapa ar konkrētu mērķi, bet varbūt to var pārprofilēt, atdot uzņēmējiem. Diemžēl pati galvenā problēma ir zemā uzņēmējdarbības iniciatīva — novadā negrib veidoties mazie uzņēmumi. Galvenais iemesls — cilvēkiem nav naudas, bet daudzas bankas krīzes laikā piekopa atbaidošu politiku un parādīja nežēlīgu attieksmi pret kredītu ņēmējiem. Tas cilvēkos rada bailes.
— Liela nauda ir atpūtai, kultūrai un reliģijai, kā arī veselības aizsardzībai. Kāds būtu jūsu komentārs?
— Mēs cenšamies palīdzēt baznīcām, piemēram, Andzeļu baznīcai vajag 3000 latu jumta seguma nomaiņai. Kas cits draudzei palīdzēs? Viņi paši nespēj savākt tik lielu naudu, tāpēc tā būs jāiedod no budžeta. Otrs piemērs — Dagdas baznīcai nepieciešams fasādes remonts. Plānojam palīdzēt viņiem salabot vismaz to daļu, kas ir uz laukuma pusi, kur tagad darbojas novadpētniecības muzejs. Jo arī viņiem nav tik lielas naudas, cik vajadzētu. Tajā pašā muzejā vajadzētu ieguldījumus. Pilsētā un pagastos nepieciešamas kultūras iestādes, pasākumi. Tam vajag naudu. Kas attiecas uz veselības aprūpi, tad mēs daudz darām, lai veciem cilvēkiem uzlabotu dzīves apstākļus veselības un sociālo pakalpojumu centrā “Dagda”. Pansionāts daudziem faktiski ir viņu vienīgās mājas, vajag radīt tur mājīgus apstākļus. Es pat teiktu, ka varam lepoties ar šo piemēru, ka mūsu mazā lauku slimnīca, kuru centās iznīcināt, tomēr spēja atrast savu vietu pakalpojumu tirgū un noturēties tajā.
— Vai veiksiet kādas izmaiņas mājokļu apkures sistēmā, jo siltums Dagdā tomēr padārgs.
— Šis temats ir atsevišķa saruna, bet īsi varu pateikt, ka šogad budžetā esam paredzējuši finansējumu, lai rekonstruētu siltumtrasi no skolas katlu mājas līdz tautas namam. Nākamgad plānojam skolas katlu mājas rekonstrukciju. Esošajā situācijā nevaram paļauties uz vienu katlu māju pilsētas namu apkurināšanā. Nav koncepcijas, kura katlu māja būs galvenā, jo nav īstenots viens nozīmīgs projekts par sporta halles būvniecību. Tas ir tikai aktualizēts. Ja šo objektu uzbūvēsim, tad jārekonstruē skolas katlu māja. No tās varam pagarināt siltumtrasi un padot siltumu citām mājām pilsētā. Bet problēma ir tā, ka iedzīvotāji grib savu apkuri. Mēs nevaram uzspiest privātajam sektoram izmantot pakalpojumu, kas viņam nav vajadzīgs. Tālab mums rūp pašvaldības objekti, šajā sektorā strādā divas katlu mājas.
— Vai pēc ziemas palika nauda ceļu bedrīšu remontam, vasaras ceļu uzturēšanas darbiem?
— Ir pavisam bēdīga situācija ar ceļa fonda līdzekļiem. Sakarā ar izsludināto ārkārtas situāciju valstī tomēr bija jātiek galā ar aizsnigušajiem un aizputinātajiem ceļiem, bet iekļauties paredzētajā tēriņu daļā neizdevās, jo summa bija smieklīga. Uz visu novadu saņemam tikpat naudas, cik pirms gadiem četriem tās bija vienai Dagdas pilsētai. Esam pārtērējuši līdzekļus, naudas izteiksmē šodien ir jūnijs uz beigām. Lai varētu salabot bīstamākās vietas, vajadzēs aizņemties no budžeta. Varu tikai aicināt autovadītājus braukt vēl uzmanīgāk. Mēs visi gribam labus ceļus, bet iespējas ir tādas, kādas tās ir. Turklāt valstī ir krīze. Tas nozīmē: nevar būt, ka dzīvosim tā, kā dzīvojām, ka viss notiks, kā agrāk. Kaut kur šis naudas trūkums tomēr izlien laukā.
— Paldies par atbildēm!
Juris ROGA