Baltijas valstu iedzīvotāji nav pilnībā vienisprāt par to, kas ir kvalitatīva pārtika, liecina “McDonald’s” pētījums. Latvijā iedzīvotāji uzskata, ka kvalitatīva pārtika ir bez e-vielām (63% respondentu), svaiga (53%) un veselīga (45%). Igaunijā par kvalitatīvu pārtiku sauc tādu, kas ir audzēta un ražota uz vietas valstī (70%), svaiga (56%) un bez e-vielām (46%). Savukārt Lietuvas iedzīvotāji ir gandrīz vienlīdz pārliecināti, ka kvalitatīva pārtika ir svaiga (76%), veselīga un bez e-vielām (abiem 68%).
Pretēji Igaunijai, Latvijā un Lietuvā tikai katrs trešais iedzīvotājs domā, ka kvalitatīva pārtika ir tāda, kas audzēta vietējās saimniecībās un to ražošanā izmantotas pašmāju izejvielas. Interesanti, ka katrs trešais iedzīvotājs Igaunijā un Lietuvā par kvalitatīvu pārtiku uzskata tādu, kas garšo — Latvijā tikai 17% iedzīvotāju ir šāds viedoklis.
Pētījums arī parāda, ka cilvēku viedokļi pārsvarā būtiski neatšķiras atkarībā no vecuma, dzimuma, nacionalitātes, ienākumu līmeņa un dzīvesvietas. Viena no tendencēm ir, ka Latvijas iedzīvotājiem ar augstākiem ienākumiem svaiga un veselīga pārtika kā kvalitatīvas pārtikas kritēriji ir daudz svarīgāki nekā respondentiem ar zemākiem ienākumiem. Salīdzinot viedokļu atšķirības pēc vecuma, atklājas, ka jauniešiem vecumā no 15 līdz 19 gadiem svarīgāks faktors par veselīgumu ir uztuvērtībām bagāta pārtika.
Latvijas Diētas ārstu asociācijas vadītājs Andis Brēmanis komentē pētījuma rezultātus: “Protams, visi iedzīvotāju minētie kritēriji vienā produktā vienkopus vienmēr nebūs. Piemēram, tādi veselīgi produkti kā olīveļļa vai zaļā tēja neizbēgami nāks no reģioniem, kur aug olīvkoki un tējas krūmi, un tā nebūs Baltija. Ja runājam par kvalitatīvu pārtiku, tad tā, pirmkārt, nozīmē neiebojājušos pārtiku — maize nav sapelējusi, rasols nav ieskābis u.tml. Tātad kvalitatīva vai pretēji — nekvalitatīva pārtika var būt gan veselīga, gan neveselīga. Zināmā mērā produkta kvalitāti un veselīgumu ietekmē paša produkta vai tā sastāvdaļu audzēšanas veids, vieta, apstrādes un ražošanas tehnoloģijas. Piemēram, ābols, kas ir visnotaļ veselīgs auglis, var būt atvests no tālām zemēm un, lai labāk saglabātos ceļojuma laikā, iespējams ir apstrādāts ar kādu pārtikas piedevu, kas kavē dabisku augļa sažūšanu. Tajā pat laikā vietējais Latvijas ābols var tikt ievākts ābeļdārzā, kas atrodas “dziļos” laukos, bet var arī būt audzis tuvu lielai šosejai. Rezumējot jāsaka, ka ir ļoti svarīgi, lai produkts būtu kvalitatīvs, taču neaizmirsīsim arī par veselīgumu — veselīga uztura pamatā ir daudzveidība produktu izvēlē un mērenība šo produktu patēriņā, jo arī veselīgie āboli, apēsti lielā daudzumā, var izraisīt vēdergraizes.”
Krīvs KRAULIŅŠ, Mārketinga vadītājs, SIA Premier Restaurants Latvia
.jpg)
.jpg)
