Kāda konflikta vēsture

Taču fakts paliek fakts: gan Ziemassvētku ledainais lietus, gan apsnigušie daudzstāvu namu jumti ziemas un pavasara periodā radīja lielas neērtības tūkstošiem lauku māju iedzīvotāju, dzīvokļu īrniekiem un īpašniekiem Latvijas pilsētās un ciematos. Martā apkalpojošo organizāciju pārstāvji no visas valsts pulcējās uz ārkārtas sēdi, kas notika Daugavpilī. Galvenā tēma bija par to, kā nākamajā sezonā izvairīties no šī gada pieļautajām kļūdām?

To, cik nopietna ir šī problēma, apstiprina statistika. Daugavpilī, kur dzīvojamajā fondā ir 900 namu, sāka tecēt 12% daudzstāvu namu jumtu, bet iedzīvotājiem nodarīts zaudējums 300000 - 400000 latu apmērā. Vēl bēdīgāka situācija ir Rīgā un Rēzeknē, kur no sala cietis katrs piektais daudzdzīvokļu nams. Apspriedē komunālās saimniecības darbinieki taisnojās, ka mēģināja normalizēt situāciju, taču pietrūka darba roku, celējmehānismu, bet galvenais — finanšu. Namu vecākie iebilda: lūk, Ministru kabineta noteikumos un citos normatīvos ir teikts, ka jumtu un lietus noteku attīrīšanas darbi jāveic ar tādu biežumu, lai nepieļautu kaitējumu dzīvokļu iemītnieku mantai. Diemžēl stihijai nav nekāda sakara ar nodaļām un paragrāfiem uz papīra.
Problēma, kas radās pagājušajā aukstajā sezonā, nepagāja secen arī mūsu Krāslavai. Strīds izcēlās starp komunālo dienestu un Baznīcas ielas 17. nama īrniekiem. Kā saka, nav ļaunuma bez labuma, un konflikta gaitā tika sasaukta dzīvokļu īrnieku un īpašnieku kopsapulce, uz kuru biju uzaicināts arī es, laikraksta “Ezerzeme” pārstāvis.

Protams, pasākumā bija klāt SIA “Krāslavas nami” valdes priekšsēdētājs Valērijs Maslovs, dzīvokļu nodaļas vadītājs Vladimirs Ivanovs, Krāslavas novada domes izpilddirektors Jānis Geiba un jurists Arnolds Skerškāns. Cenšoties ieturēt neitrālu pozīciju, pamēģināšu lasītājiem paskaidrot konflikta būtību. Daudz ko pieredzējušajam namam Baznīcas ielā kopš celtniecības dienas ir 45 gadus ilga vēsture. Tipveida ķieģeļu “hruščovka” nebūt nav labākais padomju laiku arhitektūras paraugs, taču atzinības vārdus pelnījuši komunālā dienesta darbinieki: 88 dzīvokļu māju izdevies saglabāt daudzmaz ciešamā stāvoklī, ko arī apstiprina fakts: vairākums dzīvokļu privatizēti. Pirms gadiem piecpadsmit tika nomainīts vecais šīfera jumts (īrnieki to bija sacaurumojuši, uzstādot individuālās televīzijas antenas) pret ondulīna segumu.

Starp citu, apmēram ducis dzīvokļu ceturtajā stāvā sāka tecēt ne jau nolietotā jumta dēļ. Kā klātesošajiem SIA “Krāslavas nami” pieejami paskaidroja pārstāvji, galvenais iemesls ir bēniņu nenodrošināšana pret aukstumu, kam nepieciešami lieli līdzekļi, bet nama iekrājums — aptuveni 3000 latu. Bēniņu telpa ar ziemas temperatūru +5 - +10 grādu izraisīja biezās sniega segas kušanu uz jumta, un ūdens plūstot sasaldēja teknes un nokļuva uz sienām. Cieta galvenokārt aizlietās rietumu sienas dzīvokļi. Komunālie darbinieki mēģināja tīrīt jumtus, taču šis dārgais darbs nedeva vēlamo rezultātu. Analoģiska kritiska situācija ar turpmākiem remonta izdevumiem radīja diskomfortu tikai dažos agrās apbūves namos, galvenokārt Baznīcas ielas un Raiņa ielas mikrorajonā.

Sapulce noritēja atbilstoši principam “barā sist ērtāk”. Klātesošie, galvenokārt pensijas vecuma cilvēki, aizvainojošus vārdus teica pārstāvjiem, kuri atbild par dzīvokļu un komunālās saimniecības stāvokli. Var saprast pensionāru uztraukumu, kurus valsts nostādījusi uz izdzīvošanas robežas, turklāt turpina “iepriecināt” ar pensiju iespējamo apcirpšanu. Kļūst dārgāki pārtikas produkti un citas pirmās nepieciešamības preces, bet te vēl pastāvīgi paaugstinās komunālo pakalpojumu tarifi. Pašlaik visā Latvijā iedzīvotāju parāds komunālajiem dienestiem pārsniedz 60 miljonus latu! Šī problēma skāra arī Krāslavu, taču Maslova kungs sniedza precīzu atbildi: par apkures parādniekiem kaimiņi nemaksā — uzņēmums, kurš ražo siltumu, saņem nepietiekamu līdzekļu daudzumu modernizēšanai un cīņai ar zudumiem trasēs. Kad sapulcē kaislības sita augstu vilni, dzīvokļu un komunālā dienesta pārstāvji ieteica sapulces dalībniekiem alternatīvu variantu — radīt savu kooperatīvu. Sapulces dalībnieki kopumā neatbalstīja šo ideju. Acīmredzot viņi nav aizmirsuši Rīgas kooperatīvu ciešanas, kuriem parādu dēļ nevarēja pieslēgt apkuri pat līdz Ziemassvētkiem. Turpretim mēs saņēmām siltumu savlaicīgi un pārziemojām bez vismazākajiem ārkārtas gadījumiem.

Pretenzijas komunālā dienesta darbiniekiem vienmēr bija, ir un būs. Lūk, arī šajā sapulcē vieni sūdzējās par pārmērīgu siltumu, bet citi — par aukstumu. Vieniem nepatīk ārdurvis ar koda atslēgu, bet citi pateicās par to komunālajiem darbiniekiem. Kā noskaidrojās, koda skaitļus var nomainīt, vajag tikai uzrakstīt iesniegumu. Kopumā sapulce izrādījās noderīga. Komunālie darbinieki, nokļuvuši “krustugunīs”, nenobijās un neizvairījās no atbildes. Manuprāt, V. Maslovam bija taisnība, kad viņš nesāka sīki atšifrēt plānoto remontdarbu tāmi konkrētajā namā. Šo problēmu atbilstoši visiem punktiem var un vajag izanalizēt pie galda ar nama pārstāvi, kurš ir kompetents finanšu un remonta jautājumos. Lietišķs un pastāvīgs dialogs ir nepieciešams, un, sapratuši to, sapulces dalībnieki ievēlēja ieeju vecākos un nama vecāko, kas arī ļaus turpmāk risināt konstruktīvu dialogu ar SIA “Krāslavas nami”, bet trokšņaina sapulce derīga ar to vien, ka tajā tika risināta saruna par kopdzīves problēmām, kas ir sakrājušās. Visa dzīve taču sastāv no sīkumiem, no kuriem arī atkarīga mūsu eksistence. Demokrātija — tā vispirms ir katra cilvēka atbildība. Jāatceras, ka galvenais dzīvokļu un komunālās saimniecības pakalpojumu pasūtītājs ir pašvaldība. Kritiskās situācijās jāvēršas pie domes deputātiem, vēl jo vairāk tāpēc, ka mūsu cilvēki vis-beidzot iemācījās ievēlēt varas pārstāvjus vietējā līmenī.

Nobeigumā intriga, bez kuras netaptu šī publikācija. Kad nama pārstāve ar nelaimīgo dzīvokļu iemītnieku kolektīvo rakstisko iesniegumu vērsās pie Ivanova kunga, ar kuru mēs slēdzam līgumus par dzīvojamo namu uzturēšanu un apsaimniekošanu, tas nosūtīja viņu... uz domi, ar ko arī pārsteidza ne tikai iesniedzēju Mariju Osi, bet arī domes vadītājus. Minētais fakts arī kalpoja par ieganstu sasaukt šo sapulci, kurā dzīvokļu nodaļas vadītājs paskaidroja, ka viņš sūtīja iesniedzēja uz SIA “Krāslavas nami” pieņemšanas telpu, nevis uz domi. Atliek cerēt, ka turpmāk visas problēmas, kas radīsies, tiks risinātas pēc dzīvokļu iemītnieku un saimniekotāju abpusējas vienošanās.

Aleksejs GONČAROVS