Projekti par pusotru miljonu latu

Par dažiem no šiem projektiem mūsu lasītāji lūdza pajautāt Dagdas novada domes priekšsēdētājam Viktoram Stikutam.

— Dome nolēmusi ņemt 180000 latu lielu aizņēmumu Valsts kasē uz pieciem gadiem projekta “Izstāžu zāles izveidošana Jaundomes muižā un teritorijas labiekārtošana” priekšfinansēšanai, vēl 96000 latu — projekta “Sporta zāles izveidošana Dagdas novada Svariņu ciemā” un 83000 latu — projekta “Brīvdabas estrādes rekonstrukcija Dagdas parkā” priekšfinansēšanai. Iespaidīgas summas...

— Līdzekļu kopsumma, kurus šogad varam apgūt caur Lauku atbalsta dienestu, ir aptuveni pusotra miljona latu dažādiem projektiem visā novada teritorijā. Jaundomes muižas projekts mums ļoti svarīgs. Ja kāds pazīst mūsu novadu, tad zina, ka blakus ceļam Dagda-Ezernieki ir Baltā baznīca un turpat pagrieziens un Obiteļu, kur atrodas SIA “Val-meks” atpūtas komplekss, bet starp Obiteļu un Balto baznīcu atrodas Jaundomes muiža, kas būtībā savulaik bijusi Baltās baznīcas īpašniece, bet Obiteļa bija šīs muižas sastāvdaļa. Mežā uz Obiteļas pusi atrodas neliela kapliča. Līdz ar to Jaundomes muiža ir objekts ar pietiekami senu un interesantu vēsturi. Tagad tiek stādīti perspektīvie attīstības plāni, tas taps arī mūsu novadam par to, ko taisāmies darīt nākamajā laika posmā līdz pat 2017. gadam. Mēs domājam, ka tūrisma veicināšanas virziens novadā ir ļoti svarīgs. Ja labi padomā, tad mums ir tikai viens ļoti skaists objekts —Andrupenes lauku sēta — un dažas skaistas baznīcas, kas parādāmas tūristiem. Vairāk jau nekā nav, ar ko Dagdas novadu prezentēt publiskā telpā. Jaundomes muiža ir pašvaldības īpašums, vēsturiski aizsargājams objekts, un mums ir plāns kopā ar Rāznas nacionālo parku šo objektu sakārtot.

Objekts domāts novada tūrisma infrastruktūras attīstībai, mēs gribam radīt situāciju, lai cilvēki, kuri atbrauc un grib iepazīties tuvāk ar Dagdas novadu, šeit uzkavētos vismaz trīs dienas, kurās viņiem būtu ko šeit darīt, jo mūsu piedāvājums šķitīs interesants. Jaundomes muižā plānojam izveidot objektu, kas saistās ar mūsu ūdeņu bagātības atspoguļojumu un popularizēšanu. Blakus ir Ežezers — viena no augiem bagātākajām ūdenstilpēm Ziemeļeiropā. Ūdensaugu klāsts ir tik liels, ka mēs, vienkāršie cilvēki, par tiem pat neko daudz nezinām, bet speciālisti saka: ”Tas ir kaut kas neatkārtojams!” To mums jāpopularizē tūristiem. Jaundomes muižā izveidosim tieši šādu informācijas centru, kas būs vērsts uz novada ezeru bagātību, šīs telpas tiks izveidotas tā, lai nākotnē varētu piedāvāt tūristiem arī ezera zivju produktu degustāciju. Šodien Jaundomes muižā celtnieki kārto sev dzīves vietu, darbi tūlīt sāksies. Aizņēmumu ņemam uz pieciem gadiem, bet pašvaldība ieguldīs apmēram 20%, pārējais būs ES finansējums.

— Cik lielu finansiālu atdevi plānojat?

— Kā var plānot peļņu no kultūras objektiem? Nevar visu dzīvi plānot tikai plusos un mīnusos, rentabli un nerentabli, jo tad jau mēs nekad un nevienam nespēsim parādīt savu kultūras mantojumu! Peļņa ir viens no uzdevumiem privātuzņēmējam, kurš nodarbojas ar uzņēmējdarbību, bet pašvaldībai jādara tie darbi, kurus nekad nedarīja un nedarīs uzņēmējs. Tur jau ir tā būtiskākā atšķirība. Pašvaldībai ir kultūra, izglītība, sports, kas uzņēmējam nekad nebūs rentablas lietas. Par peļņu tur nevar būt runa, bet pakārtoti savu pienesumu ekonomikā Jaundomes muiža dos. Atbrauc tūrists, apskatās šo pašvaldības piedāvājumu, viņam vajag kaut kur nakšņot, vajag paēst. Blakus ir uzņēmēju piedāvājums, tā pati Obiteļa, lauku sētas, kas piedāvā savus pakalpojumus. Tur ir pienesums novada ekonomikā.

— Vairāki iedzīvotāji jau ir izteikušies, ka labāk šo naudu pašvaldība izmaksātu pabalstos vai uzbūvētu kādu ražotni...

— Tā ir izkropļota izpratne. Pašvaldība nav ražotāja un nekad nedarīs darbu, kas jādara privātuzņēmējam. Savukārt privātais nekad neieguldīs savu naudu tur, kur pašvaldība iegulda šodien un ieguldīs nākotnē.

— Sporta zāles būvēšana Svariņos dažos arī izraisījusi nelielu neizpratni. Bija pagastā Labiešu skola, kas tika slēgta tieši bērnu trūkuma dēļ. Kam tad vajag jaunu sporta būvi?

— Jā, šodien nav skolas, bērnu dzimstība nav pietiekami liela, bet cilvēki palika, un mēs jau nezinām, kādas būs nākotnes perspektīvas un viņu vajadzības. Ja mēs nebūvēsim tādus infrastruktūras objektus, kur jauniem un veciem cilvēkiem ir iespēja nodarboties ar sportu, uzlabot fizisko formu, tad gan nekā nebūs. Domāju, daudziem iedzīvotājiem šis objekts noteikti patiks, turklāt to apmeklēs ne tikai Svariņu ciemata iedzīvotāji, bet arī ļaudis no lauku viensētām. Mums ir tāda noruna ar pārvaldes vadītāju, ka arī tiem cilvēkiem, kas dzīvo lauku viensētās, ir jādod iespēja apmeklēt šo jauno objektu. Kāpēc brīvdienās neaizbraukt uzspēlēt volejbolu? Turklāt pēc intensīvām nodarbībām būs iespēja nomazgāties dušās.

— Ir dzirdētas bažas, ka jaunie pašvaldības objekti var palikt nepieejami iedzīvotājiem dažādo ieejas maksu un citu šodien varbūt neparedzamu faktoru dēļ?

— Tā tas nenotiks. Protams, novada budžetam tas uzliks papildus slodzi, jo, piemēram, Svariņos, vajadzēs vismaz divus jaunus darbiniekus: cilvēku, kurš pārvalda un kontrolē objektu, un apkopēju. Starp citu, šogad tieši Svariņos rīkosim novada vasaras sporta spēles pie jaunās sporta zāles. Iespēju robežās šo sporta zāli mēģināsim aprīkot ar inventāru caur projektiem. Tas ir ļoti svarīgi arī tālab, ka dzīves apstākļi laukos servisa iespēju ziņā mums jāpietuvina pilsētai.

— Brīvdabas estrādes rekonstrukcija Dagdas parkā nozīmē jaunu objektu jeb vecā pamatīgu pielāpīšanu? To jautā ne viens vien mūsu lasītājs.

— Principā tur viss tiks būvēts no jauna, jo vecā estrādes ēka ir avārijas stāvoklī. Arī deju placis mūs neapmierināja jau ilgus gadus, jo uz tā dejotāji traumēja kājas. Aicinot uz šo estrādi vieskolektīvus, mūs bieži vien pārņēma neērtības sajūta. Jaunā estrāde tāpat kā līdz šim būs publiskas pieejamības objekts. Nedaudz labiekārtosim arī Dagdas parku, uztaisīsim gājēju celiņu līdz upei, pāri upītei domāts ierīkot tiltiņu. Autostāvvietas jautājumu plānojam risināt, izmantojot šim mērķim bijušo autodromu. Estrādes rekonstrukcijas gaitā paplašināsim arī vietu, kur cilvēki mašīnas novietoja stāvēšanai tuvāk estrādei. Tikai nevajag tagad iedomāties, ka apmeklējot pasākumu, džips jāpiebrauc līdz pat skatuvei. Tā nebūs.

— Ko jūs pats gribētu piebilst par citiem projektiem, kas varbūt iedzīvotāju prātus satrauks vēlāk?

— Atgriezīšos pie mūsu tūrisma infrastruktūras attīstības plāniem: būtu jāatjauno iespēja laivās pa Dagdas upi tikt līdz pat Asūnei, ka bija iespējams laikā, kad darbojās Ezernieku tūristu bāze. Asūnē varētu pārsēsties uz velosipēda un apciemot valsts austrumu robežu — Ķepovas pagastu, kurā mums būs vēl viens liels tūrisma infrastruktūrai veltīts objekts, jo neko citu tur nevar izdomāt — palikusi vairs tikai saistība ar dabu. Ķepovā sadarbībā ar Rāznas nacionālo parku gribam izvietot pastāvīgi funkcionējošu informējoša rakstura medību zāli par dabas bagātībām virs ūdens: aizsargājamie augi, dzīvnieki. Ķepovas saietu nama un izstāžu zāles rekonstrukcijas projekts jārealizē šogad, jau esam pasūtījuši arī dzīvnieku izbāzeņus kopsummā par 12000 latu. Savukārt upes ceļš ir divu gadu programma, bet jau esam uzsākuši attīrīt upes krastus no kokiem un gružiem.

Turpinām infrastruktūras uzlabošanu Asūnē, kur šogad tiks realizēts ūdenssaimniecības projekts, bet līdzās nesenā pagātnē renovētajam tautas namam līdz Jāņiem taps brīvdabas estrāde. Starp citu, jaunā Asūnes sporta zāle mums ir labs apliecinājums tam, ka laukos iedzīvotājiem šādi objekti ir nepieciešami: sporto ne tikai skolēni, bet zāli intensīvi izmanto arī pieaugušie: gan vīrieši, gan sievietes.

— Zināmā mērā pēdējais jautājums arī saistīts ar mūsu sarunas tēmu. Dagdas novada dome atbalstījusi Antona Arnicāna un Nikolaja Ratuševa iesniegumu ar lūgumu sniegt finansiālu atbalstu viņu dalībai Eiropas sacensībās Baltkrievijā un Olimpiskajās sacensībās Krievijā svara bumbu celšanā veterāniem, piešķirot Ls 500 dalībai sacensībās 2011. gadā. Apsveicami, ka atbalstāt savu izcilāko sportistu startus, bet kur viņiem ir maiņa? Starp citu, vai viņi ārzemēs popularizē savu novadu?

— Jā viņi to dara, ir novada atribūtika uz krekliņiem. Faktiski viņi popularizē ne tikai Dagdu, bet arī Latviju, un tas ir ļoti svarīgi. Ja par maiņu, tad Arnicāna kungs mēģināja arodvidusskolā organizēt svaru bumbu celšanas pulciņu, bet sākotnējā interese jauniešiem noplaka, vēlāk bija maza atsaucība. Tāpēc mums vitāli nepieciešams sporta darba organizators, kurš, piesaistot esošos resursus (sporta skolotāji, sportisti, entuziasti), varētu sataisīt darba pasākumu plānu, kuru dome apstiprinātu un jaunieši trenētos pagastos konkrētās disciplīnās. Nav teikts, ka tai jābūt svarcelšanai, jādara tas, kas katrā vietā ir iespējams. Personīgi pazīstu cilvēkus, kuri nodarbojas ar svaru bumbu celšanu un apgalvo, ka bez tā nevar dzīvot, bet citus mācīt negrib. Maiņa mums varbūt ir, bet šie cilvēki nav popularizējuši un pieteikuši sevi plašākai sabiedrībai. Pašvaldība ir ieinteresēta sporta attīstībā, ir svarīgi parādīt jauniešiem, ka vērts sportot. Arnicāna kungs ir spējīgs celt svaru bumbas, būdams cienījamā vecumā, bet viens otrs šādā vecumā vairs neko nespēj. Protams, veselība ir katra individuāla lieta, bet sports nekad nevienam dzīvē nav traucējis. Tālab meklējam sporta darba organizatoru, kurš būtu profesionālis ar izglītību sporta jomā un kurš būtu pazīstams ar šo vidi, proti, dzīvotu uz vietas novadā.

— Paldies par interviju!

Juris ROGA