Nekur neliksies...

Tilts pār Daugavu Krāslavā viennozīmīgi nav tas objekts, kurp vest tūristus. Viena lieta ir rūsas noēstā krāsa, pavisam cita — vietējo “literātu” izpaušanās, aprakstot ar neķītrībām tilta margas. Par laimi vai nelaimi korozija savu darbiņu dara cītīgi un daļa ”šedevru” jau izzuduši kā nebijuši. Bet var atrast arī piedienīgākus rakstus, piemēram, cilvēku vārdus. Citi nez kāpēc tiltu pataisījuši par piezīmju grāmatiņu, pierakstot uz tā dažādus tālruņu numurus. Kabatā šādu piezīmju blociņu neieliksi, varbūt paši autori mīt turpat zem tilta? Baisi iedomāties, jo zem lielāka auto svara tilts vibrē tā, ka trīsas izskrien cauri ķermenim no papēžiem līdz matu galiņiem...

Kam īsti pieder tilts un kurš par to atbildīgs?

Krāslavas novada domes priekšsēdētājs Gunārs Upenieks atbildēja kodolīgi: “Par tiltu atbildīga pašvaldība. Tilts atrodas Krāslavā, mēs nekur neliksimies, jo ministrija savā paspārnē šo tiltu neņem un neņems. Zemesgrāmatas vēl nav, bet cenšamies gatavot visus nepieciešamos dokumentus, lai šo objektu ierakstītu uz pašvaldības vārda. Mums tur ir virkne problēmu, sākot ar krāsošanu un beidzot ar uzgriežņu pievilkšanu.

Vibrācija nav nekas bīstams, es par šo jautājumu runāju Rīgā ar speciālistiem, kuri sacīja, priecājies, ka tas tā ir, jo pēc savas būtības tiltam ir jāvibrē. Ja tilts būtu pilnīgi bez jēlkādas kustības iespējām, tad tas kaut kurā vietā noteikti salūztu. Tā man skaidroja speciālisti. Vibrācija nav tas, kā dēļ būtu jāuztraucas.

Pašvaldībā esam sprieduši par tilta krāsošanu, pat sarēķinājām, cik tas varētu izmaksāt un ko mums vajag, lai šo darbu veiktu. Tilta krāsošanai nepieciešami apmēram astoņi tūkstoši latu. Gaidām, cik liels būs ceļu naudas fonds. Bet krāsošana neko daudz neatrisinās. Mums vajadzētu veikt šī tilta izpēti un sagatavot aprēķinus, cik varētu maksāt tilta apkopes un uzturēšanas darbi ilgtermiņā. Tilta izpētē vajag iesaistīt nopietnas firmas, jo ir precīzi jāzina, cik daudz jāpievelk tā vai cita skrūve, plus, varbūt vajag veikt tilta konstrukciju apstrādi pret koroziju, plus citi darbi. Mums vajag konkrētu plānu: paiet pieci gadi — jādara tas, paiet vēl laiks — jādara tas. Tilta izpētes projekts ir tālākas nākotnes iecere, šobrīd primārais — tiltu ierakstīt Zemesgrāmatā uz pašvaldības vārda, lai varētu ar šo objektu startēt satiksmes drošības uzlabošanas projektos.”

Juris ROGA