Izgriež pogas konkurentiem

Konkursu organizēja Valsts izglītības satura centrs ar mērķi popularizēt un profesionāli novērtēt bērnu prasmes un iemaņas tehniskās jaunrades jomā. Finālskati Rīgā apmeklēja arī foto pulciņa “Kadrs” dalībnieks Emīls Puzo (8. kl.) un pulciņa skolotājs Anatols Kauškalis, kurš klātienē aktīvi iesaistījās debatēs par foto vērtēšanas kritēriju pielietojumu šādā konkursā.

Fotomākslinieka skatījums

Anatols: “Ilzei pulciņa nodarbību laikā izdevās ļoti labs darbs. Mums vajadzēja atrast tipisku Krāslavas māju, lai bildē uzreiz atpazītu pilsētu. Te tā ir: māja un priekšplānā žoga ēna, kas atgādina zebru un izveidojās, pateicoties saules gaismai, kas krīt uz žoga. Arī Sintijai bija ļoti veiksmīgi darbi, kas izcēlās ar dziļu māksliniecisko skatījumu uz pasauli, ielas tēla atklāsmi fotogrāfijā, kas ir daudz sarežģītāk nekā attēlot tikai fizisko ielu. Bet meitenes veikums palika nepamanīts. Ļoti svarīgi, kas ir vērtētāji un kāda ir viņu kvalifikācija attiecīgajā jomā. Ja šo konkursu vērtētu Karpenko-Karova Kijevas Valsts teātra, kino un televīzijas universitātes mākslas pasniedzēji vai VGIK (Vsesojuznij Gosudarstvennij Institut Kinematografii) pedagogi, rezultāts būtu pavisam cits.

Šajā konkursā vērtētāji bija koledžas studenti, kuri Sintijas un citu autoru tamlīdzīgus darbus nesaprata. Jo tas ir augstāks līmenis: daudz grūtāk ir radīt ielas tēlu nekā fotografēt ielu. Bija darbu čupiņa, kas praktiski nebija pārskatīta, jo, manuprāt, stu- denti nevarēja tos saprast. To es arī izteicu diskusijā. Studentu kuratorei sacīju, ka pēc trim gadiem studenti, kuri vērtē šos darbus, kļūs par metriem. Kas tad notiks ar Latvijas fotogrāfiju? Es pirmām kārtām būtu pievērsis uzmanību tam, cik bērns spējīgs ieraudzīt to, ko nespēj ieraudzīt citi, jo mākslinieks tieši ar to atšķiras, ka dod mums jaunu viedokli. Iebildumu nebija. Skatos uz Sintijas darbiem un redzu, ka viņai piemīt abstraktā domāšana. Viņa spēj akcentēt uzmanību uz dažām detaļām no lielās to daudzveidības, parādīt ielu dažos vilcienos. Liels prieks, ka Sintija to spēj.”

Mulsinošs pārsteigums

Krāslavas Valsts ģimnāzijas 11 klases audzēkne, krāslaviete, Latvijas skolēnu foto darbu konkursa “Iela” laureāte Ilze pievērsās fotografēšanai pavisam nesen. Pagājušā gada rudenī nejauši dzirdēja skolas parlamenta meiteņu Sintijas un Lauras sarunu par to, ka abas nāk pie Anatola uz nodarbībām, kurās mācās bildēt, un tajā mirklī saprata: “O, es arī gribu!” Rakstīja Anatolam vēstuli un jautāja, vai drīkst? Atbilde bija pozitīva. Tā 2010. gada rudenī savam jau tā garajam aktivitāšu sarakstam (Ieva mācās spēlēt saksofonu mūzikas skolā, dzied jauktajā korī un ansamblī “Krāslaviņa”, dejo tautas dejas, ir debašu kluba ”Sokrāts” dalībniece, darbojas skolas parlamentā, vispār — vieglāk pateikt, kur viņas nav) meitene pievienoja vēl vienu — fotografēšanu. Līdz tam viņa šad tad bildēja ģimeniskus saietus un dažus skolas un ārpusskolas pasākumus.

Meitenei ir divas kameras, pavecāks “Samsung” markas fotoaparāts un jaunāks “Nikon COOLPIX P100”, ar kuru sanāk darboties biežāk.

Ilze: “Vecākus pierunāju iegādāties jaunu kameru, lai gan sākumā viņi man iebilda, sakot: “Tu vēl nemāki labi bildēt!” Es sacīju: “Iešu mācīties! Četru mēnešu laikā esmu apguvusi ļoti daudz. Pats svarīgākais — kad es atnācu uz pulciņu, man pilnībā mainījās priekšstats par fotografēšanu. Viss sagriezās ar kājām gaisā. Sapratu, ka nav jābūt dārgai spoguļkamerai, pietiek ar vienkāršāku fotoaparātu, lai dabūtu ļoti labu kadru, bet obligāti vajag, lai vispirms tev būtu doma, lai katrs, kurš skatās tavu bildi, saprastu, ko tu ar to gribēji pateikt. Anatols mums stāstīja, ka bildēšana ir tāpat kā vijoles spēlēšana. Es pati esmu spēlējusi vijoli, tas ir ļoti grūts darbs, turklāt jābūt iedzimtam talantam. Tāpat ar bildēšanu — jābūt talantam un jāiegulda ļoti liels darbs. Es priecājos, ka mūsu pilsētā ir profesionāls fotomākslinieks, kurš interesentiem var pamācīt fotografēšanas noslēpumus.

Jā, fotografēšana aizņem daudz laika. Reizēm gadās, ka skolā sakrājas daudz citu darbu, tad secinu — laikam šodien uz pulciņa nodarbībām neaiziešu. Bet nekad nav bijusi vēlēšanās pamest pulciņu, jo redzu, ka pamazām manas pūles vainagojas ar rezultātu.

Pirmā vieta konkursā bija mulsinošs pārsteigums, pat šodien vēl neesmu apradusi ar šo domu. Biju iesniegusi četras bildes, uzvarējusī tapa dienā, kad bija ļoti, ļoti auksts laiks. Tas bija no rīta: gājām ar Anatolu pa ielām, viņš rādīja, kā jābildē, es mēģināju viņu kopēt.”

Meitenes sacīto papildināja Anatols: “Strādājot ar bērniem, es izmantoju tādu paņēmienu, kā atkārtošana, jo uz šī paņēmiena balstās visas mākslas skolas, visā pasaulē nekas labāks nav izdomāts. Tikai kopējot un atkārtojot mākslinieku darbus, zemapziņas līmenī cilvēks apgūst meistara paņēmienus.”

Savs redzējums

Ģimnāziste Sintija konkursam bija iesniegusi trīs interesantus darbus, par kuriem galvenais ir pateikts šī raksta sākumā. Jauniete pulciņā “Kadrs” darbojas gandrīz no pašiem pirmsākumiem. Pērnruden viņa gāja pie Anatola konsultēties, kādu fotokameru pirkt. Tur ieraudzīja dažus jauniešus, kuri jau kaut ko darīja foto jomā, pieteicās arī pati. Lai gan galvenais nav fotokamera, bet domāšana, kamera nepieciešama vien idejas realizācijai, savu pirmo vienkāršo “Canon” markas fotoaparātu Sintija tomēr vēlāk pārdeva un vietā nopirka spoguļkameru “Canon EOS 350D”.

“Mēs gājām laukā, saldējām pirkstus, atgriezāmies, dzērām kafiju ar pīrādziņiem un atkal gājām fotografēt,” savos iespaidos dalās Sintija. “Mēs fočējām telpās dažādas kompozīcijas, apguvām telpiskuma jēdzienu. Man gan visvairāk patīk fotografēt portretus. Vasarā ir doma strādāt un nopirkt “Canon” kamerai papildus objektīvu. Man fotografēšana uz šo brīdi ir kā otrs vaļasprieks, kas nāca klāt pie tautu dejām. Es nezinu, cik lielu lomu fotogrāfija nākotnē ieņems manā dzīvē, bet zinu, ka fotokameru reizi trijās dienās noteikti paņemšu rokās. Fotogrāfija manī atmodināja jaunas intereses — par objektīviem, lēcām un visu citu fototehniku.”

Anatols: “Sintija ir interesanta jauniete, viņa daudz jautā un ļoti daudz bildē.”

Augošie talanti

Krāslavas Valsts ģimnāzijas 8.b klases skolēns Emīls Puzo uz pulciņu atnāca, pateicoties sava drauga sniegtajai informācijai. Atnāca pie Anatola un palika pulciņā, jo iepatikās. Līdz šim Emīls fotografēja maz, tagad daudz vairāk un biežāk. Pie saviem hobijiem viņš pieskaita arī slēpošanu, brauk-šanu ar velosipēdu un darbošanos jaunsargos. Lai gan puika labprāt fotografē ielas, taču konkursā viņš nepiedalījās, jo (pēc paša autora vērtējuma) viņam nebija pietiekami labu darbu. Taču viņš plāno piedalīties citos konkursos nākotnē. Anatols piebilda, ka Emīls ir centīgs skolēns, lasa mājās grāmatu par fotogrāfiju un mēģina kopēt izcilu mākslinieku darbus pēc grāmatas.

Noslēgumā

Atgādināšu lasītājiem, ka pulciņš “Kadrs” bija Ritas Vekšinas iniciatīva, kuru atbalstīja mūsu novadnieks, Ukrainas Fotomākslinieku savienības mākslas padomes loceklis Anatols Kauškalis, kurš ir ļoti atsaucīgs cilvēks un dziļi pārdzīvo par Latvijas fotomākslas attīstību. Tā kā Anatolam nebija pedagoģiskās izglītības, lai varētu strādāt ar bērniem, viņam pašam nācās papildus mācīties Rēzeknes augstskolā. Pulciņam “Kadrs” jau apritējis pusgads, tajā darbojas deviņi skolēni. Interesants fakts — visi viņi ir no Krāslavas Valsts ģimnāzijas. Nodarbības ieplānotas otrdienās un ceturtdienās, bet pulciņa au- dzēkņi kopā ar skolotāju rīko individuālās un grupu fotosesijas arī brīvdienās, strādājot četras stundas no vietas. Tā ir izdevīgāk pašiem bērniem, jo visi ir aktīvi un kur tik vēl nepiedalās. Anatols uzsver, bērni, kuri savu talantu izpauž vienā jomā, parasti ir talantīgi arī daudzās citās. Fotogrāfija vieglāk padodas tiem, kuri nodarbojas ar mūziku un dejošanu, jo ir vairāk asociāciju.

Juris ROGA