Laivu gana, plāni ir, plūdus — tomēr nevajag!

Nesenajā vēsturē Krāslavā nav notikuši lieli ekscesi, tomēr arī šīs pilsētas pašvaldība plūdiem gatavojas nopietni. Novada domes priekšsēdētājs Gunārs Upenieks informēja, ka savstarpēji regulāri kontaktējas un arī tiekas civilās aizsardzības komisijas locekļi, lai apspriestu preventīvo pasākumu plānu plūdu gadījumā: “Aktīvi strādājam vairāk par mēnesi, mēs arī pērn šai tēmai piegājām ļoti nopietni, un jau ir savas iestrādnes. Zinām visas mājsaimniecības, kur var būt apdraudēti cilvēki un mājlopi. Nopietnas problēmas mums radīsies gadījumā, ja applūdīs Augusta iela. Bet jau pērn tika izplānots, kur tiks novirzīta sabiedriskā transporta satiksme, kurš par ko atbildēs, kurš ko darīs. Jāatzīmē, ka pērn riski bija nopietni: kad Daugavas lejtecē izveidojās ledus sastrēgums, sāka strauji celties ūdens līmenis un man nācās sazināties ar ledus spridzinātājiem Rīgā. Līdz spridzināšanai nenonāca, jo divu stundu laikā aizdambējumu pārrāva.

Bet problēmas, risinot šo jautājumu, radās lielas, turklāt, cik noprotu, nekas nav mainījies — tāpat vajag sasaukt komisiju, vajag noformēt dokumentu, vajag nosūtīt uz Rīgu, lai tiktu uzsāktas konkrētas darbības. Komisija var sapulcēties 40-60 minūtēs, esam padomājuši arī par situāciju, kā visiem sapulcēties, ja pēkšņi nav elektrības, sakaru un nevar veikt komisijas locekļu apziņošanu. Dokumentu noformēšu, bet laiks skrien ātri. Pērn viņiem nepietika, ka zvana komisijas priekšsēdētājs un ziņo, ka ūdens līmenis upē divu stundu laikā pacēlās par pusotru metru. Viņiem vajag protokolu, palasīs, padomās. Man šķiet, komisijām jābūt citām pilnvarām šādās situācijās. Attīstītākajās valstīs ārkārtas situācijās civilās aizsardzības speciālists var apturēt jebkuru mašīnu un likt vadītājam pildīt to, kas šajā situācijā neatliekami jāpilda, jo galvenais taču ir glābt cilvēku dzīvības un veselību. Pie mums galvenais citreiz ir papīrs. Līdzīgi, kā tas bija brīdī, kad gada sākumā radās elektrības padeves pārtraukumi. Lai izsauktu cilvēku uz komisijas sēdi, viena organizācija paprasīja pašvaldībai vispirms dokumentu. Negribu saukt nevienu vārdā, bet organizācijas vadība nodemonstrēja dīvainu izpratni. Elektrības nav, man jāsūta mašīna, kas vedīs dokumentu, ka izsaucam cilvēku uz komisiju. Ja krīzes situācija ir tik smaga, ka nav mašīnas, tad ko — jāved ar zirgu? Aizvedu to dokumentu, bet tā tas valstī nedrīkst būt!

Pērn plūdu dienās tika nemitīgi kontrolēts ūdens līmenis upē. To darīs arī šogad. Krāslavai varbūt ir viena neliela priekšrocība, ka pats dzīvoju upes krastā uz lielo plūdu zonas robežas, tāpēc personīgi varu redzēt, kā situācija attīstās. Valsts glābšanas un ugunsdzēsības dienestu esam lūguši, lai viņi savu automašīnu ZIL-131 aprīko ar papildus skaļruņiem un gaismām, lai tā var efektīvāk strādāt glābšanas darbos naktī situācijās, kad atslēdzas elektrība. Vajag, lai cilvēku varētu izgaismot, lai var no attāluma viņam pateikt, ko darīt, kā rīkoties. Laivu mums ir pietiekami, šajā ziņā nebūs problēmu. Pieņemu, ka plūdu gadījumā bērniem varētu rasties īpaša interese un viņi varētu rīkoties pārgalvīgi, tālab vecākiem jārūpējas par savu atvašu pieskatīšanu. Mums būs dežūras, plūdu zona tiks slēgta cilvēku piekļuvei, lai izvairītos no nelaimes gadījumiem un marodierisma.
Ja runājam par iespējamām kompensācijām plūdu seku novēršanai, tad pašvaldības iespējas ir pavisam minimālas. Uz sava piemēra aicinu apdrošināt īpašumus. Tā ir vienīgā pareizā pieeja, jo neviens cits nevarēs kompensēt zaudējumus. Ja līdz tam nonāks, mēs skatīsimies ļoti konkrēti, ja paši netiksim galā, lūgsim palīdzību valstij. Gribu sacīt, ja pie mums plūdīs, tad citur plūdīs daudz nopietnāk, un tā jau būs valstiska problēma. Starp citu, šādu tādu naudu, kas tika iztērēta ģeneratoru iegādei, lai nodrošinātu elektrības padevi krīzes situācijā, mēs tomēr dabūsim atpakaļ.

Katrā ziņā mūsu iedzīvotājiem jāapsver īpašumu apdrošināšanas iespējas, mēs jaunu māju neuzcelsim noteikti.”

Pierakstīja Juris ROGA