21. februārī Aglonas Kultūras centrā tika rīkota karaļa Mindauga un karalienes Martas pieminekļa metu konkursa vērtēšanas žūrijas komisijas sēde, kuras laikā tika apskatīti un izvērtēti astoņu mākslinieku metu piedāvājumi. Žūrijā piedalījās Latvijas un Lietuvas mākslas un kultūras jomu pārstāvji, bija pieaicināts Aglonas novada domes vadītājs un Aglonas ba-zilikas pārstāvji. Konkursu rīkoja Lietuvas Republikas vēstniecība Latvijā un Latvijas Mākslas akadēmija.
Žūrijas vērtējumā metu konkursā 1. vietu ieguva Vidmantas Gylikis no Viļņas.
2. vieta — Giedrius Mazūras no Utenas.
3. vietā arī Lietuvas skulptors Regimantas Midvikis.
Aglonas kultūras centrā līdz 25. februārim bija iespēja apskatīt visus karaļa Mindauga un karalienes Martas pieminekļa metu konkursam iesūtītos darbus.
Darbi aizvesti uz Lietuvas Republikas vēstniecību Latvijā, tad tie tiks atkal atvesti uz Aglonu, Aglonas baziliku, un pavasarī darbus varēs aplūkot Utenā (Lietuva).
Pieminekļa uzstādīšanas Aglonā viens no idejas iniciatoriem, konkursa žūrijas priekšsēdētāja vietnieks, Latvijas Mākslas akadēmijas profesors Osvalds Zvejsalnieks uzsvēra, ka Mindauga kapavietas iezīmēšana Aglonā un karalienes Martas piemiņas iemūžināšana būs notikums ar starptautisku skanējumu, piemineklis būs kā atgādinājums vēsturiskajai baltu vienotībai — lietuviešu un latviešu tautu nākotnei.
Atzinīgi šo ideju vērtē arī konkursa žūrijas priekšsēdētājs Antanas Valionis, Lietuvas Republikas vēstnieks Latvijā. Aglonas novada domes priekššēdētājs Igors Reščenko atbalsta šādu iniciatīvu. Aglonā būs vēl viens jauns kultūrvēsturisks objekts, kas būs gan ieguvums novada iedzīvotājiem, gan arī Aglonas viesiem. Pieminekļa uzstādīšana varētu veicināt arī abu valstu kaimiņattiecības. Pieminekli plānots uzstādīt 2013.gadā Aglonas bazilikas teritorijā.
2010. gada aprīlī Latvijas un Lietuvas mākslas un kultūras darbinieki bija nosūtījuši vēstuli Latvijas Valsts prezidentam, kultūras ministram, Lietuvas vēstniekam un Latvijas Romas katoļu baznīcas vadībai ar ierosinājumu izveidot Aglonā piemiņas vietu pirmajam Lietuvas karalim Mindaugam un viņa sievai karalienei Martai. Šī ideja gan Latvijā, gan Lietuvā ir ieguvusi plašu rezonansi.
Pastāv versija, ka Lietuvas dižkunigaitis Mindaugs kopā ar diviem mazgadīgajiem dēliem Rukli un Rupeiķi nogalināts ceļā uz Aglonu, kur viņš esot devies pie savas pāragri mirušās sievas Martas radiem. Aglonā atradusies arī karaļa un viņa dēlu kapa vieta. Par to liecina arī XVII gadsimta luterāņu mācītāja J.F.Rīvija hronika, kurā teikts, ka 1618. gadā Aglonā, novācot kāda torņa drupas, ir atrasta Mindauga kapa marmora plāksne. Līdz mūsdienām saglabājies šīs plāksnes latīņu teksta noraksts, taču pastāvot arī uzskats, ka Mindaugs ticis pārapbedīts baznīcā zem altāra. Lietuvas dižkunigaitis Mindaugs (1200 - 1263) XIII gadsimtā apvienoja baltu zemes un lika pamatus Lietuvas lielvalstij. 1253. gada 6. jūlijā ar Romas pāvesta Innocenta IV svētību viņš kronēts par Lietuvas karali. Mindauga kronēšanas diena Lietuvā ir valsts svētki.
Zane LOČMELE, Aglonas novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste
.jpg)
.jpg)
