Dagdas folkloras centra vadītāja Inta Viļuma stāsta, ka marts būs intensīva darba mēnesis. Vairākos Latvijas novados jau notika Tradicionālo prasmju skola. Šis projekts tika uzsākts 2009. gada rudenī, šogad pienākusi kārta Latgalei, un pavasarī tieši Dagdā būs Tradicionālo prasmju skolas nodarbības visiem gribētājiem, turklāt — bezmaksas.
— Visas četras marta sestdienas mācīsimies tradicionālos dančus un gadskārtu rotaļas. Tas ir liels un unikāls projekts. Cilvēkiem ir dota arī izvēle — citās vietās Latgalē mācīs vēl ko. Sāksies nodarbības tautas nama lielajā zālē, pirmajā daļā — tradicionālie danči. Tā kā ir četras sestdienas, tad katra būs veltīta vienai gadskārtai, piemēram, pirmā gadskārta — pavasara saulgrieži. Visas rotaļas būs atbilstošas šai gadskārtai. Pie mums viesosies Anna Kārkle un f/k “Ceiruleits” no Līvāniem, viņiem ir arī sava kapela. Ar tradicionālajiem dančiem viņi nodarbojas ļoti, ļoti sen, tos ir apguvuši profesionālā līmenī.
Prasmju skolas apmeklēšanai nav nekādu ierobežojumu: interesentiem vispār var nebūt nekādu prasmju un nav obligāti jāapmeklē pasākumi pa pāriem. Var nākt viens pats, mazs vai liels, jebkurš. Nav obligāti jāpiedalās visās nodarbībās, lai gan — būtu vēlams. Pieteikšanās noritēja visu februāri, bet var apmeklēt arī tie, kuri nav pieteikušies. Būs arī izdales materiāls, varēs iegādāties disku. Par to esam vienojušies, lai nav tā, ka danci nodejoja, pēc tam jāsēž un viss jāpieraksta. Disku varēs atskaņot mājās un visu atgriezt atmiņā, kas un kā īsti notika.
2. aprīlī visi prasmju skolas dalībnieki tiks aicināti uz Līvānu amatniecības centru, kur būs visas Tradicionālo prasmju skolas noslēguma pasākums.
— Vai šogad Dagdā būs galda dziesmu un gvelžu saiets, kurā kolektīviem bija iespēja izdziedāt sen pazīstamas un iemācīties jaunas dziesmas, izsmieties kopā ar joku stāstītājiem.
— Sakarā ar to, ka Lieldienas šogad ļoti vēlu — 24. aprīlī, par tradīciju kļuvušais mūsu jau VIII galda dziesmu un gvelžu saiets “Auni kõjas, laksteigola” notiks 29. maijā. Pasākumu šogad Dagdā ļoti daudz, lai tie nepārklājas, nācās pārlikt uz vēlāku laiku. Bet šis iecienītais pasākums notiks, turklāt šoreiz būs nedaudz citādāks nekā citus gadus. Iepriekš akcents tika likts uz galdu. Pārrunājām, ka tas varbūt radīja neizpratni publikai, lai gan pasākumā vienmēr bija atvēlēts galds skatītājiem. Šoreiz pasākumu mēģināsim realizēt divās daļās. Pirmā daļa būs koncertvariantā — katrs kolektīvs nāk skatītāju priekšā un uzstājas ar trim populārām dziesmām, kuras klātesošie var dziedāt līdzi bez jēlkādiem izdales materiāliem. Ir skatītāji, ir kolektīvs, ir dziesmas. Sting-ras robežas starp kolektīvu un skatītājiem nebūs, nebūs arī galdu. Katrs kolektīvs kopā ar sanākušo tautu nodziedās trīs dziesmas, gvelži stāstīs notikumus no dzīves. Apmeklēt pasākumu var jebkurš, gaidām dalībniekus arī no kaimiņnovadiem. Nav obligāti folkloras kolektīvi, vienkārši — dziedoši kolektīvi, kas izpilda tautā pazīstamas dziesmas. Otro daļu veidosim saviesīgu kolektīviem pie galdiņiem, tur jau būs riņķa dziedājumi un būs arī izdales materiāli, lai visi var dziedāt šīs dziesmas līdzi.
— Dagdas folkloras centra kultūras pasākumu programmā nozīmīga vieta ir Priežu kalnam. Kas sagaida šogad?
— Pirms nedēļas šajā kalnā nosvinējām Meteņus. Jūnijā ir ielīgošanas laiks, atkal iesim uz Priežu kalnu, kas ir ideāla vieta šim pasākumam. Ja pērn Jāņus ielīgojām ar novada kolektīviem, tad šoreiz esam iecerējuši uzaicināt kolektīvus ar interesantākiem mūzikas instrumentiem. Tas varētu būt pieredzes bagāts kolektīvs ar taurēm un dūdām, vadošais mums šajā pasākumā. Būtu skaisti sasaukt līgotājus ar īstas taures skaņām, kas mūsu pusē nav dzirdēti instrumenti, bet agrāk šeit ir skanējuši. Mūsdienās mēs interpretējam un ņemam parastās taures, bet senāk tādu nebija, kādas tagad ir pūtēju orķestros. Gribam, lai Priežu kalnā ieskanas senās taures. Padomāsim arī par to, ko jaunu līgotājiem var piedāvāt degustācijai, gribas izdomāt vēl ko interesantu.
— Oktobrī Dagdā būs ļoti liels pasākums — senlietu izstāde. Viss tiks pakārtots tam, kas notiks oktobra beigās — folkloras kopu un etnogrāfisko ansambļu skatei “Ceļā uz Balticu 2012”. Kā tas ietekmēs jūsu darbu?
— Nākamais gads ir “Baltica” gads Latvijai. Folkloras kopu un etnogrāfisko ansambļu skate notiks Dagdā 30. oktobrī. Uz to aicināti visi tuvākās apkārtnes kolektīvi. Tādas skates vietas Latvijā būs vairākas. Būs profesionāla žūrija, kas vērtēs kolektīvu sniegumu un dos zaļo gaismu dalībai “Baltica 2012”. No citiem pasākumiem atšķirsies ar to, ka šis būs ļoti krāšņs. Tēma pagaidām gan nav zināma, bet katrs novads atbrauc ar savu tēmas izpratni, un tas jau ir ļoti interesanti. Kad vienkopus sabrauc kolektīvi no dažādām vietām, varam salīdzināt, kā viena un tā pati tradīcija atbilstoši tēmai izpaužas citur. Tas ir ļoti interesanti. Vēl interesantāk vērot lielo daudzveidību. Mēs pat nevaram iedomāties, kā viena tradīcija var tikt apspēlēta tajā vai citā novadā, kā katrs novads to izprot. Ja koncertos gadās kādam kolektīvam pagrēkot, tad šajās skates nekādi pārkāpumi netiek pieļauti. Jābūt tā, kā tam jābūt — tikai kaila patiesība.
— Novadā ir trīs folkloras kolektīvi: Ezerniekos — folkloras kopa “Akmiņeica”, Andrupenē — folkloras kopa ”Sovvalņīki” un Dagdā — folkloras kopa “Olūteņi”. Kāda ir Dagdas novada folkloras centra loma šo kolektīvu darbā?
— Centrs koordinē šo kolektīvu darbību, nodod dažādu informāciju, sniedz dažāda veida palīdzību pasākumos. Pērn ar novada domes vadību ievadīju sarunas, lai novada pašvaldība apmaksā folkloras kolektīviem piedalīšanos vismaz divos nozīmīgos pasākumos gadā. Lai piedalītos kaut vai Starptautiskajā masku festivālā, kas folkloristiem ir ļoti nozīmīgs pasākums, ir vajadzīgs konkrēts finansējums, jo ir kon-krēti izdevumi. Krīzes laikā kultūrai paliek vismazāk naudas, bet kolektīvs, kurš darbosies tikai savā pagastā, būs zaudētājs, ja neredzēs, kas notiek ārpus pagasta vai novada robežām. Tamdēļ vajag finansējumu. Varbūt uz blakus novadu vai tautas namu var aizbraukt, bet tālāki braucieni prasa ieguldījumus. Pašvaldībā atradu sapratni — dalība pāris pasākumos folkloras kolektīviem tiks apmaksāta.
Šogad 15. maijā Rīgā būs novadu dienas. Kolektīvu atlases skates uz šo pasākumu notika vēl pērn. Katram novadam tiks atvēlēta viena diena Brīvdabas muzejā. To kolektīvu skaitā, kas pārstāvēs savu novadu, būs arī divi mūsējie — “Sovvalņīki” un ”Olūteņi”, kas ir 1. kategorijas kolektīvi. Šis pasākums tiks atbalstīts no pašvaldības puses, jo tas ir svarīgi arī pašvaldībai — mēs veidosim novada tēlu.
— Kad un kā Dagdas folkloras kopa “Olūteņi” svinēs savu 15 gadu jubileju?
— Tas būs vēl viens liels un skaists pasākums gada nogalē. Pirmoreiz kopā izgājām dziedāt 1996. gada Ziemassvētkos. Šobrīd kolektīvs darbojas Dagdas folkloras centra paspārnē. Protams, jubileju svinēsim Ziemassvētku laikā, vismaz centīsimies, lai tā tas ir. Tas noteikti būs atklāts pasākums visiem draugiem un atbalstītājiem, esošajiem un bijušajiem kolektīva locekļiem, kā arī to varēs apmeklēt jebkurš iedzīvotājs. Varētu būt, ka pasākums notiks divās daļas, bet noteikti būs liels koncerts tautai.
— Uz kādiem pasākumiem ārpus novada robežām “Olūteņi” pēdējā laikā ir saņēmuši uzaicinājumus?
— Nesen esam saņēmusi uzaicinājumu no Mākoņkalna pagasta pārvaldes uz Starptautiskajai sieviešu dienai veltītu koncertu. Noteikti brauksim. Liels pārsteigums bija ielūgums pārstāvēt Latviju “Baltica” festivālā Lietuvā, kas noritēs šogad no 1. līdz 6. jūlijam. Pagaidām nezinu, vai brauksim. Šobrīd mums jāizšķiras, ko darīt. Vispār tas ir ļoti pagodinošs ielūgums, uz šiem festivāliem nav nemaz tik viegli tikt. Lai saņemtu tādu uzaicinājumu, Latgalei jāgaida rindā gadus desmit. Izvērtēsim savas iespējas, tad izlemsim.
— Paldies par interviju!
Juris ROGA
.jpg)
.jpg)
