Starptautiskais masku festivāls Viesītē

Masku tradīcijas ir nozīmīga latviešu kultūras dzīves sastāvdaļa. Lai nodrošinātu pastāvīgu un sistemātisku masku tradīciju pārmantošanu un attīstību mūsdienās, ik gadu tiek rīkots starptautisks masku tradīciju festivāls. Šogad tas norisinājās Sēlijā Viesītes novadā, kurā piedalījās 20 masku grupas no vairākiem Latvijas novadiem, tostarp arī labi pazīstamā folkloras kopa “Olūteņi” un masku grupa no Ezerniekiem. Festivālā tika demonstrētas dažādas maskošanās tradīcijas.

Dagdas novada folkloras centra vadītāja Inta Viļuma pastāstīja, ka kolektīva dalībnieki no festivāla atgriezās mājās nosaluši, bet ļoti apmierināti.

Festivāla programmā bija paredzēti masku gājieni ar īstiem rituāliem un norisēm lauku sētās, improvizētas masku izrādes Viesītes kultūras namā, masku gājieni Viesītes ielās, festivāla no- slēguma rituāls Viesītes Aumaņu kalnā. Tika atklāta fotoizstāde “Masku maģija”, seminārā par masku tradīcijām filmās, attēlos un stāstījumos piedalījās lektori no Itālijas, Lietuvas, Igaunijas un Latvijas, kuri dalījās Balkānu, Alpu un Baltijas reģiona pieredzē. Tradicionālo masku meistarklases laikā notika masku darināšana, demonstrējumi un komentāri.

Masku saiets un grupu izrādīšanās pārsteidza ar ļoti daudzveidīgu masku klāstu. Bija sasto- pami velni, raganas, garā sieva, mazais vīrs, budēļi, čigāni, skutelnieki, Ziemassvētku čigāni un citas masku grupas. Masku ne vien bija daudz, pie tām bija labi piestrādāts, tapšanā izmantoti seni materiāli — kažoki, lini, zāģu skaidas un citi. Bija daži izņēmumi, bet mūsdienīgi darināto masku nebija daudz, tās sevišķi neiz- cēlās uz kopējā fona.

Inta: “Pasākums bija teicami organizēts. Kolektīvu vadītājus un organizatorus pieņēma Viesītes mērs. Viesītes kultūras nams bija ļoti skaisti noformēts, viss bija pārdomāts un lieliski organizēts, visas norises sākās precīzi bez kavēšanās, lai gan individuālo masku parāde ļoti ievilkās. Uz to devās aptuveni 100 masku, jo vienas grupas pieteikto masku skaits netika ierobežots. Stāvējām ļoti garā rindā, bet izturējām līdz galam. Mēs bijām pieteikuši divas maskas — “Skripači” un “Jātnieks uz zirga”. Dalībniekiem tika pasacīts, ka apbalvos piecas labākās maskas. Tās vērtēja starptautiska žūrija: viesis no Itālijas, antropologs, profesors Čezare Popi, asociētais profesors Arūns Vaicekausks no Lietuvas, folkloriste Ene Luka-Jegikjana un filozofe, masku pētniece Aīda Rancāne. Mums bija milzīgs pārsteigums, kad starp piecām apbalvotajām tika nosaukta arī mūsējā maska — “Jātnieks uz zirga”.

Nākamajā dienā pēc programmas bija masku ciemošanās lauku sētās Viesītes novadā. Braucām arī mēs. Lauku sētā maskām bija uzdevums reāli kā dzīvē sadarboties ar saimniekiem. Bija ļoti interesanti, vēlāk mūs pacienāja ar mājās žāvētu speķi, samogonciņu, pīrādziņiem — tiešām atmosfēra tāda, kā atnākot pie kāda uz mājām ciemos. Piedalījāmies arī lielajā masku gājienā no Viesītes laukuma uz Aumaņu kalnu. Festivāla noslēgumā kolektīviem — visiem tiem, kuri izturēja abas dienas — tika pasniegti Uzslavas raksti. Mūsējā masku grupa “Kaitys” saņēma Uzslavu par izcilu masku darbību un rituālo tekstu.”

Juris ROGA