Ceļš uz pasaules virsotnēm

Veselība ir vislielākā bagātība uz pasaules? Ideāli jā, bet dienu, mēnešu un gadu steigā mēs paši novēršamies no savas laimes, dzīvojot saskaņā ar principu: kas mums ir, to nesargājam. Taču, kad mūs negaidot pārsteidz slimība vai iestājas gara vājuma un pagaidu vilšanās brīži, vienmēr ir vērts padomāt par tiem, kuriem katra diena kļuvusi par pārvarēšanu.

Man ir draugs “afgānis” Pēteris Suveizda, kurš sakropļots bezjēdzīgajā karā svešumā. Zinot viņa gribasspēku, kas robežojas ar ikdienas vīrišķību, gadu desmitu garumā es cenšos nepievērst uzmanību tādiem sīkumiem kā saaukstēšanās, paaugstināta temperatūra un muguras sāpes... Arī daudzu cilvēku ar īpašām vajadzībām dzīve, kuriem valsts nevelta uzmanību, izraisa īstu sajūsmu.

Tam nav iespējams noticēt: mūsu novadnieks Dmitrijs Silovs pabija planētas otrajā malā. Mērķtiecība un neatlaidība palīdzēja Krāslavas sportistam Latvijas izlases komandas sastāvā piedalīties pasaules paraolimpiešu čempionātā, kas notika Jaunzēlandē. Lai gan šoreiz jaunais paraolimpietis neizcīnīja medaļas, taču, uzrādījis septīto rezultātu pasaulē un atkārtojis Latvijas rekordu šķēpa mešanā (42,16 m), Dmitrijs izvirzīja sev augstāku mērķi — kļūt par pasaules čempionu! Esmu pārliecināts: Ķīnas vieglatlēta rezultātu iespējams pārsniegt.

Tagad par visu pēc kārtas. Nodarboties ar sportu Dima sāku kopš piecpadsmit gadu vecuma. Viņam ļoti paveicās ar vieglatlētikas treneri: centīgajā jauneklī Inna Radeviča prata saskatīt starptautiska mēroga perspektīvu. Neatlaidīgie treniņi vainagojas panākumiem. 2005. gada Eiropas čempio- nātā paraolimskajos sporta veidos, kas notika Somijā, Dmitrijs Silovs izcīnīja bronzas medaļu tāllēkšanā. Pasaules čempionātā Holandē 2006. gadā cīņa bija nopietnāka, un Latvijas sportists ieguva sesto vietu. Tādi sasniegumi iedvesmoja, un Dmitrijs sāka aktīvi gatavoties 2008. gada paraolimpiskajām spēlēm Pekinā. Izpildīja A kategorijas kvalifikācijas normatīvu, taču Latvijai bija atvēlētas tikai divas vīriešu vietas, kuras dabūja vairāk pieredzējušie paraolimpisko balvu ieguvēji Edgars Bergs (lodes grūšana) un šķēpmetējs Aigars Apinis. Bija sāpīgi tas, ka neizdevās aizbraukt uz Pekinu, taču divi neatlaidīgu treniņu gadi nepagāja veltīgi. 2010. gadā mūsu Silovs turpināja piedalīties starptautiskajās sacensībās, uzstādīja Latvijas rekordu tāllēkšanā (5,61 m). Un negaidot... nomainīja sporta veidu, veltot galveno uzmanību jaunai disciplīnai — šķēpa mešanai. Strādājot bez trenera, neatlaidīgos treniņos, kas turpinājās pusgadu, viņš sasniedza valsts paraolimpisko rekordu (42,16 m), kas arī kļuva par galveno pieteikumu braucienam uz Jaunzēlandi.
Pienācīgi novērtēsim jaunā paraolimpieša sportisko raksturu. Apstākļi Dmitrijam nebija sekmīgi, līdz ar Innas Radevičas aizbraukšanu uz Krieviju mūsu vieglatlēts bija spiests divus gadus gatavoties patstāvīgi. Viņš saprata, ka pilnīga pašdarbība — nav tas labākais variants, gatavojoties pa- saules čempionātam Jaunzēlandē. Tad viņš saņēma drosmi un vērsās pie mēra Gunāra Upenieka. Tas, sapratis situāciju, ar domes lēmumu piešķīra 250 latus, kas arī palīdzēja jaunietim nedēļu trenēties Jelgavā pie izcilās vieglatlētikas treneres Maijas Ukstiņas. Latvijas paraolimpiešu izlases komanda ilgu laiku atradās nenoteiktā stāvoklī — valstij nebija līdzekļu. Dažas dienas pirms pasaules vieglatlētikas čempionāta brīnumainā kārtā atradās nezināms sponsors un piecu Latvijas sportistu sapnis kļuva par realitāti. Trīsdesmit četru stundu ilgajā lidojumā devās paraolimpieši Liene Gruzīte, Taiga Kantāne, Aigars Apinis, Edgars Bergs un Dmitrijs Silovs. Un pat notika iepriekšējie divu dienu treniņi treneres Maijas Ukstiņas vadībā.

No Baltijas ziemas vidus latvieši nokļuva Jaunzēlandes karstajā vasarā. Laika starpība — 13 stundu, taču piecās dienās, gatavojoties startiem, izdevās daudzmaz aklimatizēties un adaptēties eksotiskajos apstākļos. Dmitrijs pastāstīja, ka sākumā ar grūtībām nācās pārvarēt miegainību un kaulu sāpes, bet te vēl uznāca zemestrīču sērija, tajā skaitā ar vairāk nekā 5 ballu stiprumu. Dīvaini bija vērot, ka drebēja viesnīcas siena, bet televizors pats pārvietojās pa plauktu...

Mērķis ir augstāks par visu! Katrs sportists sapņo par uzvaru. Visizcilākos rezultātus demonstrēja Aigars Apinis, divu zelta medaļu īpašnieks lodes grūšanā un šķēpa mešanā, kurš uzstādīja divus pasaules rekordus. Starp citu, gatavojoties pasaules meistarsacensībām, viņam bija radīti ne-pieciešamie apstākļi treniņiem. Atšķirībā no Krāslavas vieglatlēta. Taču arī šāda pašdarbība netraucēja ierindoties septītajā vietā pasaules para- olimpiešu augstāko pasaules sasniegumu tabulā. Eiropas šķēpmetēju rangā Latvijas debitants uzrādīja otro rezultātu, tikai par 16 centimetriem atpaliekot no Ukrainas vieglatlēta Andreja Mikolas. Kļuvis par Latvijas līderi, Dmitrijs Silovs ir noskaņots sasniegt pasaules rekordu. Un tāda iespēja drīz vien radīsies — paraolimpiskās spēles notiks 2012. gadā Londonā. Ir vajadzīgs pastāvīgs treneris un atbilstoši apstākļi treniņiem, par ko pagaidām atliek tikai sapņot.

Pasaules līmeņa sportists ir ģimnāzijas nesenais absolvents. Pēc Latvijas Sporta pedagoģiskās akadēmijas divu kursu pabeigšanas viņš bija spiests paņemt akadēmisko atvaļinājumu finansiālu iemeslu dēļ. Pagājušoruden laimējās iekārtoties darbā atbilstoši mācību profilam — par instruktoru fitnesa klubā “Element fitness”, par ko Dmitrijs no visas sirds pateicas uzņēmējam Aleksejam Homutiņinam, kuram ir nopietna attieksme pret NVA projekta realizēšanu. Patlaban Dmitrijs dzīvo ar cerībām sakrāt līdzekļus, lai turpinātu studijas. Dzīvespriecīgais un sabiedriskais puisis spēlē galda tenisu, piedalās vietējos minifutbola čempionātos un aizraujas ar makšķerēšanu vasarā un ziemā. Viņš pastāvīgi uztur sakarus ar labākajiem draugiem — Pāvelu, kurš studē Anglijā, un Aleksandru, kurš kļuvis par rīdzinieku.

Dmitrijs ļoti sirsnīgi atsaucas par mazo un kluso Krāslavu, kur ir tik viegli elpot un uz kurieni allaž gribas atgriezties, kur dzīvo labi un atsaucīgi cilvēki, Sporta skolas kolektīvs, kurš viņam vienmēr palīdz. Dmitrijs ar sajūsmu un pateicību atsaucas par treneri Innu Radeviču, bez kuras sapnis par pasaules sasniegumiem nebūtu piedzimis. Vai tas kļūs par realitāti, atkarīgs ne tikai no Dmitrija, kurš paspēja padarīt Krāslavu slavenu ar valsts mēroga rekordiem. Viss tikai sākas: pusgadu ilgie paša treniņi un fantastiskais sasniegums.

Valsts un arī mūsu pienākums ir palīdzēt veiksmīgajam šķēpmetējam sasniegt pasaules paraolimpiskā sporta augstākās virsotnes.

Aleksejs GONČAROVS