Sniegi sniga, putināja...

Vēl janvāra beigās redakcijai piezvanīja Pēteris Gaidelis, otrās grupas invalīds, kurš dzīvo Piedrujas pagastā. Bū- dams ļoti aizvainots, viņš pavēstīja, ar kādām fiziskām grūtībām nākas sastapties slimiem lauku cilvēkiem, kuri spiesti ierasties pilsētas ārstniecības iestādē. Mūsu svētais korespondenta pienākums ir uzticēties, bet pārbaudīt. Lūk, kāda aina atklājās patiesībā. Krāslavas dienvidaustrumu nomalē Rīgas iela (par kuru vēl būs runa) zem sniega kupenu spiediena sašaurinājusies tiktāl, ka autobusu vadītāji pieturās vispirms domā par kustības drošību, nevis par pasažieru komfortu, tāpēc arī spiežas pie pašas sniega sanesuma malas. Piespiedu kalnu kāpēji, ar spieķiem un pat ar kruķiem mēģinot noturēties uz stāvā sniega slīpuma, ar izbrīnu skatās, kur te būtu autopietura un soliņš, kas paslēpts zem metru biezas sniega kārtas. Visu ziemu nevienam pat prātā neienāca attīrīt autopieturas no sniega. Uz slimnīcu mūsu ierēdņi nebrauc autobusos, bet dienesta vai personīgām automašīnām gan jau atradīsies vieta, kur varēs piestāt.

Nesen man piezvanīja invalīds Ivans Zlotņikovs no Kalniešiem: “Pie populārā lielveikala “Maxima” vienmēr bija invalīdu autotransporta stāvvieta. Turpretim tagad zem sniega atzīmējumi nav redzami, un mēs, invalīdi, esam zaudējuši savas stāvvietas privilēģijas.” Sīkums, taču tas ļoti apgrūtina dzīvi cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Blakus — domes ēka, kur pulcējas uz sēdēm tautas ievēlētie pārstāvji un sēž kabinetu priekšnieki, kuriem nav laika paskatīties pa logu uz dzīves prozu.
Autovadītājs Jānis man pastāstīja par trim gadījumiem, kas notika daudzcietušajā tranzīta Rīgas ielā. Viņš divas reizes bija liecinieks tam, kā sašaurinātās brauktuves iecirknī (no Florupītes līdz poliklīnikai), kad, cenšoties pabraukt viens otram garām, saķērās ar bortiem divi lielkravas automobiļi. Var tikai iedomāties, kādiem vārdiem tālbraucēji “pateicās” mūsu ceļu un komunālā dienesta darbiniekiem. Zem kupenām smok arī pilsētas centrs. Ļoti sliktas redzamības dēļ sevi briesmām jau pakļāva gājēji, bet nesen, izbraucot no Ostas ielas un nogriežoties pa labi, vieglā automobiļa vadītājs nespēja saskatīt automobili, kas brauca pa galveno ceļu, un atguvās snie- gā kopā ar savu “tērauda zirgu”. Lai gan šoreiz iztika bez cilvēku upuriem, taču priek- šā vēl vismaz piecas nedēļas ar sniegu. Tā ka kritiskā situācija tikai padziļināsies.

Skaidrs, ka laikā, kad valstī plosās krīze, ceļa nauda ir gandrīz iztērēta, taču arī ziemu ar domes lēmumu neatcelsi. Aprakstītā situācija reāli apdraud cilvēku dzīvību un veselību, stipri kaitē transporta līdzekļu normālai ekspluatācijai. Ārkārtas situācijā mēs gaidām gudrus lēmumus no mūsu varas iestādēm.

Pilsētā, kur valda pastāvīgs bezdarbs, par stabilu sētnieka amatu sapņo daudzi, tajā skaitā arī augstskolu diplomu īpašnieki. Šī ziema daudziem ielu tīrītājiem kļuva par grūtu izturības eksāmenu. Tas pats sakāms arī par gājējiem, kuriem atsevišķi ceļu iecirkņi kļuvuši par šķēršļu joslu. Sniega sanesumi, atkala un jumti, kas apdraud dzīvību. Manuprāt, ietvju sistemātiskai tīrīšanai visvairāk traucē nevis laika apstākļi, bet valdošā divvaldība. Krustojoties daudzdzīvokļu un privāto māju īpašnieku interesēm ar resoru interesēm, arī rodas nevienam nepiederošas teritorijas, kas apdraud gājējus.

Lūk, tikai viens piemērs, kas raksturīgs visiem Krāslavas mikrorajoniem.

Nelielā Lāčplēša ieliņa tuvu pilsētas centram... Visu janvāri nevienam nepiederošo ietves daļu no krustojuma ar Jauno ielu līdz pat aiznaglotajai divstāvu ēkai pie galvenā pasta gājējiem nākas pārvarēt, ejot pēdu pēdā. Un tikai februāra sākumā kāds iežēlojās par mums, taču ne uz ilgu laiku — jauna šķēršļu josla pie mājas ar nelaimīgo 4. numuru arī tagad bojā noskaņojumu gājējiem. Visai šai nepatīkamajai ķibelei ar sniegu vēl ir arī cita — estētiskā puse. Paskatieties, kā netīra sniega kalni kropļo pilsētas izskatu centrā un Skolas ielā. Turklāt Krāslavas viesi un daudzu bijušajā rajona padomes ēkā esošo iestāžu apmeklētāji bija spiesti iet pa durvīm, kuras bija izdemolējuši vandaļi. Šajā sakarā gribētos saņemt publisku informāciju no mūsu kārtības sargiem. Nakts huligānu “nevainīgās palaidnības” izmaksāja pilsētai astoņus desmitus latu.

Aleksejs GONČAROVS