Mēs par Krāslavas novada dabas aizsardzību

Citāts no anketas

“Aizsargājamo ainavu apvidus “Augšdaugava” un tās sastāvdaļa dabas parks “Daugavas loki” pastāv jau 20 gadus — kopš 1990. gada. Tā ir arī Eiropas Savienības nozīmes NATURA 2000” teritorija. Augšdaugava ir tik bagāta ar dabas, kultūras un vēstures vērtībām, ka ir līdzvērtīga Gaujas, Slīteres, Ķemeru un Rāznas nacionālajiem parkiem. Nacionālā parka statuss aizsargājamai dabas teritorijai nozīmē lielāku atpazīstamību, iespēju piesaistīt naudas līdzekļus, ieinteresēt tūristus un atdzīvināt ekonomiku. Katru nacionālo parku Latvijā regulē speciāls likums, kuru sagatavo, par pamatu ņemot jau esošos teritorijas apsaimniekošanas nosacījumus.”

Krāslavas novadā parka teritorijā ietilpst Piedrujas, Kalniešu, Krāslavas, Ūdrīšu, Kaplavas pagasts un Krāslavas pilsēta.
Edvards Baranovskis: “Patiešām “Augšdaugava” ir bagāta ar dabas, kultūras un vēsturiskajām vērtībām, un mēs, vietējie iedzīvotāji, gribam rūpēties par tām un aizsargāt tās. Taču nacionālā parka statuss nedos vēlamo rezultātu, bet radīs nopietnas problēmas tūrisma, visas no- vada ekonomikas attīstībā. Lielai daļai ES valstu ir aptuveni 5% aizsargājamo teritoriju. Pašlaik Latvijā ir 18% tādu teritoriju, turklāt šo platību plānots pa- lielināt līdz 25%. Manuprāt, šī pieeja ir nepārdomāta, jo mēs sev radām ierobežojumus to resursu izmantošanā, kurus varētu piesaistīt Latvijas ekonomikas attīstībai un galaiznākumā iespējai atmaksāt valsts ņemtos kredītus.

Pašlaik Latvijā ir četri nacionālie parki: Slīteres, Gaujas, Ķemeru, kā arī Rāznas, kas atrodas Latgalē.

Eiropas Savienība ir valstu sadraudzība. Taču mums jāsaprot, ka katrai Eiropas valstij tā vai citādi ir savs attīstības ceļš, savas intereses un ekonomika. Mēs zinām, ka visā Eiropas vēsturē mēs bijām saņēmuši finansējumu cukurfabrikas slēgšanai. Starp citu, to visu izdarījām mēs paši!

Tieši tāda pati situācija izveidojusies arī ar nacionālo parku: jo lielākā mērā mēs samazinām savas teritorijas, kas derīgas saimnieciskajai darbībai, jo vairāk cieš mūsu konkurētspēja pasaules tirgū. Un atkal — to visu darām mēs paši, nevis vecās Eiropas valstis. Mēs varam izveidot vēl vairākus nacionālus parkus un slēgt vairākas fabrikas.

— Ko konkrēti zaudēs Jūsu bizness?

— Zaudēs ne tikai mūsu bizness, kur patlaban strādā 150 cilvēku, bet arī viss novada bizness.
Nacionālā parka radīšana skars visas fermeru un piemājas saimniecības, samazināsies lauksaimniecībā izmantojamo zemju platība, tiks aizliegts izmantot privātās mežu platības. Daudzās zonās tiks aizliegta ne tikai meža ciršana, bet pat malkas un žagaru sagāde savā mežā.

Turklāt būs arī medību ierobežojumi. Jau tagad mums radušās nopietnas problēmas ar bebriem, kuri nodara būtisku kaitējumu ne tikai mežsaimnieciskai darbībai, bet arī bojā meliorācijas sistēmas. Kaut arī mēs tos varam apkarot praktiski bez ierobežojumiem, vienalga neesam spējīgi atrisināt problēmu. Bet kas notiks vēlāk? Nacionālajā parkā taču visiem procesiem jānotiek dabiski. Pieņemsim, ka mežacūkas rok jūsu kartupeļus — arī tās nevarēs aiztikt.

Pastāv viedoklis, it kā vienkārši var mainīt teritorijas nosaukumu. Skat, ja mums ir “Daugavas loki”, ir “Augšdaugava”, tagad to nosauksim par “Nacionālo parku”. Domāju, ka būtu jāizskaidro cilvēkiem, kas aiz visa tā slēpjas. Ministru kabineta Noteikumos precīzi ir norādīts, ka dabas teritorija dalās zonās, un daudzām no tām ir tik daudz saimnieciskās darbības ierobežojumu, ka jūs tur nevarat pat kāju spert, kas tur ko teikt par zemes aršanu! Mēs zinām, ka tiek apspriests jautājums par “Augšdaugavas” un “Daugavas loku” apvienošanu ar nolūku izveidot vienotu nacionālo parku. Jā, skan skaisti, cilvēki šo ideju uzņem ar “urā” saucieniem. Bet, lai izskaidrotu cilvēkiem visas problēmas nianses, praktiski nekas netiek darīts. Tā vietā mums tiek piedāvāta vienkārša aptauja atbilstoši principam “Jums pašiem tas vajadzīgs!” Domāju, ka šai idejai šodien nepiekritīs daudzi. Bet ne visi. Kāds neiedziļinoties pateiks “Jā!”, jo visa situācija, kas radusies, tiek izmantota šim mērķim. Ierobežojumi, kas tiks likti uz spēles, ir ļoti nopietni. “Daugavas loki” aizņem aptuveni 12000 hektāru, bet kopā ar Augšdaugavu visus 52000. Iedomājieties, šī milzīgā teritorija praktiski tiks atņemta Latvijas ekonomikai! Bet tas savukārt nozīmē, ka darbavietu skaits pilsētā un novadā samazināsies par simtiem vienību.

Man var oponēt un teikt, ka nacionālajā parkā vairs nezāģēs mežu. Taču tie, kuri gribēja zāģēt, to sen ir izdarījuši. Šobrīd tajās vietās, kur vēl palicis mežs, tā īpašnieki kaldina kaut kādus plānus. Daudzi audzina bērnus un sargā mežu kā mantojumu, lai nākotnē samaksātu par bērna studijām. Bet iznākumā izrādīsies tā, ka bērni būs spiesti palikt bez izglītības, jo vairs netiks atļauts cirst mežu. Absurda situācija: cilvēks, kuram pieder īpašums, būtībā kļūst par nabagu. Bet, lai rūpētos par mežu, šim nolūkam pastāv Valsts meža dienests.

Ja parka radīšanas ideja tiks realizēta, manuprāt, mūsu pilsētu atstās vēl vairāk iedzīvotāju. Īpašums zaudēs vērtību. Tā kā man ir diezgan liela pieredze biznesā, es neredzu nekādus ražošanas attīstības ceļus, radot nacionālo parku.
Kāds var pateikt, ka tur labāk attīstīsies tūrisms. Diez vai tūrisms attīstīsies labāk, ja tiks ierobežota pārvietošanās? Bet kas traucē tam attīstīties tagad, bez šāda parka?

Tirgus situācija, tāpat kā visā Eiropā, arī pie mums Latvijā ir diezgan smaga. Vācijā vai ASV tiek samazināta nodokļu nasta, lai tādējādi stimulētu biznesa attīstību. Bet pie mums gluži otrādi — aplikšana ar nodokļiem tikai palielinās. Turklāt vēl tiek mēģināts samazināt biznesa vidi ar parku veidošanu! Par to varētu spriest, ja mums būtu citas metodes, kā gūt ienākumus. Vai arī dzimstība pārsniegtu mirstību. Taču šodien, kad jāatmaksā kredīts, kad tiek draudēts samazināt slimnīcu skaitu! Es nepazīstu nevienu uzņēmēju, kurš atbalstītu ideju radīt parku, kur netiek paredzēti nekādi kompensācijas mehānismi zemes īpašniekiem — to mēs jau zinām no nesen izveidotā Rāznas nacionālā parka pieredzes, kura iedzīvotāji ir ļoti neapmierināti.
Tad kas tādā gadījumā slēpjas aiz idejas izveidot nacionālo parku? Te precīzi redzama tikai ierēdņu vēlme saņemt subsīdijas sev, sēdēt nacionālā parka va- dītāju siltajos krēslos, ik mēnesi saņemot garantētas algas!

Daudz prātīgāk būtu mums pašiem saudzīgāk izturēties pret dabu nekā sargāt īpašumu no tās īpašniekiem un ciest citus ierobežojumus no ārienes.

Pierakstīja Juris ROGA.