Pirmie iespaidi pozitīvi

— Lēmumu doties uz Rīgu un studēt Latvijas Universitātē politoloģiju īstenībā pieņēmu tamdēļ, ka ir ļoti plašas darba perspektīvas, kad pabeidz šo virzienu, jo tur māca gan tiesības, gan ekonomiku, gan sociālo sfēru, gan komunikācijas, gan sabiedriskās attiecības, gan starptautiskās attiecības un daudz ko citu, lai varētu strādāt jebkurā sfērā.

— Vai varēja būt tā, ka tu izvēlētos citu profesiju? Cik man zināms, tev ir mākslinieciskais talants, piemēram, jauniešu centra apmeklētāji sajūsminās par gleznotajām vitrāžām, kas ir tavu roku darbs.

— Man patīk būt sabiedrībā, būt aktīvai, darboties. Tomēr par labu politologiem es izlēmu pēdējā mēnesī pirms braukt reģistrēties. Sākotnēji plānoju studēt komunikācijas zinātnes, taču atturēja fakts, ka vienā kursā ir ļoti daudz studentu — 170. Tas man šķita pārāk daudz, meklēju kādu alternatīvu un apstājos pie politologa. Piesaistīja tieši daudzveidība. Es ieteiktu šīs studijas visiem tiem, kuriem ir liela apņēmība, patīk sabiedrība un ir vēlme aktīvi izpausties.

— Dažiem cilvēkiem ir priekšstats, ka arī politologu ir pārāk daudz un viņiem nav ko darīt. Vai tas ir maldīgs?

— Manuprāt, jā, jo politologam ir darbavietas, sākot ar domi un Saeimu, beidzot ar nevalstisko organizāciju. Daudzi tiešām iedomājas, ko gan politologs var — neko! Arī es kādreiz tā domāju. Kad painteresējos vairāk par šo profesiju, mani pārsteidza tās iespējas, kas atklājas tavā priekšā.

— Pirmais mācību pusgads aiz muguras. Kādi ir tavi iespaidi no pašas pieredzes?

— Tiešām ir ļoti smagi mācīties, mums pirmajā pusgadā bija septiņi priekšmeti, kas gandrīz nav saistīti savā starpā. Katrā priekšmetā mums prasīja gan referātus, gan esejas, gan citas zināšanas. Jāmācās pamatīgi, jācenšas visu paspēt izdarīt, līdz ar to — negulētas naktis. Nav nemaz tik viegli tikt pie pašas sesijas un sākt kārtot eksāmenus. Līdz tam jāizpilda liels darba apjoms. Esmu ar visu veiksmīgi tikusi galā, un pirmā sesija nokārtota veiksmīgi. Vidējais vērtējums būs aptuveni astoņas balles. Salīdzinājumam — vidusskolā mana vidējā atzīme pārsniedza septiņas balles.

— Neesi vīlusies savā izvēlē?

— Neskatoties uz to, ka ir ļoti grūti mācīties, man ļoti patīk, jo mani tas ļoti interesē un saista. Nav jau tā, ka māca tikai par politiku, studijas ir daudz plašākas, kā jau sacīju — aptver ļoti daudzas sfēras.

— Tagad ir brīvlaiks?

— Tagad ir reģistrēšanās nedēļa, lai studenti piereģistrētos nākamajam pusgadam, un to var izdarīt internetā. Tālab izmantoju iespēju un apciemoju savus vecākus mājās. Ceļš ir tāls un dārgs, studiju laikā nemaz tik bieži atbraukt nesanāk.

— Kāda ir studenta sadzīves puse — Rīgā ir no kaut kā jāpārtiek?

— Jā, un Rīgā dzīvot ir ļoti dārgi. Man palīdz mamma ar tēti — mēs sarunājām, ka pirmo mācību gadu nestrādāšu, kamēr pieradīšu. Jo tiešām ir grūti. Vidusskolas prasības pat salīdzināt nevar ar to, kas ir universitātē. Tās ir divas dažādas lietas. Otrajā studiju gadā varēšu sākt strādāt. Darba iespējas ir, vienkārši jāmeklē un jāinteresējas. Manā kursā ir arī tādi studenti, kuri strādā. Tāpat kā es, viņi studē pirmo gadu, bet vecāki viņus nespēj atbalstīt. Mani vecāki to spēj, tāpēc es varu vairāk pievērsties tieši mācībām.

— Kādas īsti ir studiju grūtības: daudz uzdod, sarežģīta viela, nav viegli apgūt, vai citādas?

— Grūtības lielākoties saistītas ar to, ka ir jāiemācās organizēt savu darbu, jāpārslēdzas no vidusskolas uz augstskolas prasībām. Vidusskolā visi skolotāji nāca tev pretī, uztraucās par tevi un tavām sekmēm. Augstskolā ir pasniedzēji, pie kuriem jau jānāk tev un kuriem būtībā ir vienalga: tu atnāksi vai nē. Lekciju apmeklējums nav obligāts, vari nākt, vari nenākt, bet rezultātam jābūt. Skolā par neapmeklētajām stundām prasīja paskaidrojumus, augstskolā ir pieaugušo pasaule — pats par visu atbildīgs.

Skolas gados iesaistījos jauniešu biedrības “Dagne” darbā, biju tās valdē. Arī universitātē cenšos būt sabiedriski aktīva, turklāt tas nepieciešams manā izvēlētajā profesijā. Es gan neesmu stu-dentu pašpārvaldes oficiāla biedre, bet piedāvāju viņiem savas idejas. Ņemot vērā to, ko studēju, man jāspēj pastāvēt par savu viedokli.

— Kas tevi visvairāk pārsteidza?

— Tas, par ko jau izteicos — cik krasi atšķiras vidusskola no universitātes. Kursā esam 83, pagājis tikai pirmais pusgads, bet jau jūtams, ka daļa studentu aizies. Ir tādi, kuri nav nokārtojuši sesiju, tādi, kuriem ir parādi, tādi, kuri vispār neapmeklē mācības. Ja es agrāk nesapratu, kā tā var — pamest studijas, tad tagad es labi saprotu tos, kuri tā izdara, jo tiešām nav viegli. Bet katram cilvēkam ir jābūt savam mērķim, uz kuru jāiet, un tas ļoti palīdz.

— No Dagdas vidusskolas ir vēl kāds, kurš studē ar tevi politoloģiju?

— Savā kursā esmu vienīgā no Dagdas un no Latgales.

— Kā latgaliete jūtas starp pārējiem?

— Īstenībā es jūtos atraisīta, nesēžu klusi maliņā, brīvi izsaku savas domas par konkrētām lietām, neesmu ne apcelta, ne citādi aizvainota tikai tāpēc, ka esmu no Latgales. Es cenšos parādīt, ka latgalieši ar savu atvērtumu un mīļumu ir lieliski cilvēki un uzticami sadarbības partneri. Galu galā esam viena tauta šajā mazajā Latvijā, nav jāšķiro, esi latgalietis, neesi latgalietis. Mani kursabiedri ir ļoti draudzīgi, arī pasniedzēji toleranti pret visiem.

— Paldies par interviju! Lai sokas mācībās!

Juris ROGA