Pirmais pilsētas mērs

Janvārī apritēja 120 gadu, kopš dzimis Krāslavas pirmais mērs. Šim notikumam Krāslavas Vēstures un mākslas muzeja darbinieki sagatavoja ekspozīciju “Lucians Gžibovskis — Krāslavas pilsētas pirmais mērs”. Eksponātu klāstā ir ne tikai dokumenti un nodzeltējušas fotogrāfijas, bet arī Luciana Gžibovska namdara instrumenti, kurus saglabājusi pirmā pilsētas mēra ģimene. Vanda Valentīna Sosnovska savās atmiņās par tēvu uzsvēra, ka visos pasākumos un darbos viņam palīdzēja nevainojamā autoritāte un pilsētnieku uzticība. Starp citu, 1922. gadā Lucians Gžibovskis, kurš bija pabeidzis Pēterburgas akadēmiju un piedalījies kaujās Pirmā pasaules kara frontēs, tika ievēlēts par Krāslavas miesta vadītāju. Pēc gada Krāslavai tika piešķirts pilsētas statuss. Piecos gados vadošajā amatā pirmajam mēram izdevās daudz ko paveikt pilsētas pie Daugavas labā — attīstībā, labiekārtošanā un varas autoritātes nostiprināšanā. Prezentācija pie izstādes stendiem pārtapa par domu apmaiņu. Par Krāslavas pagātni un tagadni runāja bijušie mēri Arkādijs Petaško un Mečislavs Lukša, bet novadpētniece pēc aicinājuma Janīna Gekiša, kā arī muzeja darbinieki īpaši pateicās pirmā pilsētas mēra meitai, kura saglabājusi ģimenes nenovērtējamās relikvijas. Vanda Valentīna Sosnovska ir ģimnāzijas 1940. gada izlaiduma vienīgā pārstāve.

Laiks ir nepielūdzams, bet mūsu pienākums — meklēt un glabāt pagātnes gadu svarīgas liecības, ko arī dara Krāslavas Vēstures un mākslas muzeja nelielais darbinieku štats.

Aleksejs GONČAROVS