Plāni un cerības

— Vai pietika naudas, lai visu padarītu?

— Ceļu tīrīšanai no sniega iztērēts neticami daudz naudas. Robežniekos kaut kā paši tikām galā, bet Indrā ceļa tīrīšanā iesaistījām gan vietējos zemniekus, gan uzņēmēju no Krāslavas ar lielo traktoru. Piedrujā pat valsts ceļu tīrījām, jo nevarējām sagaidīt, kad brauks ceļinieku tehnika. Bērni uz skolu ir jāved, kāda jēga iztīrīt pagasta ceļus, ja valsts ceļi paliek netīrīti. Gribi negribi bija tas jādara, tikai neviens mums laikam neatmaksās šos izdevumus. Piedrujā ceļu naudas pietrūka, bijām spiesti pirkt dīzeļdegvielu no pagasta pārvaldes budžeta naudas. Kad saņemsim kārtējo ceļu naudu, tā būs jāieskaita atpakaļ pārvaldes budžetā. Ja vēl uzkrīt tāds sniegs, nezinu, ko darīsim. Atkalā var lētāk un vieglāk atrisināt ceļu izbraukšanas jautājumu. Sniegs vienkārši “noēd” visu naudu. Turklāt “Latvenergo” problēmu dēļ bijām spies- ti iegādāties vairākus ģeneratorus, lai nodrošinātu elektrības padevi svarīgākajiem objektiem: trīs — Robežnieku pārvaldei, četrus — Indras pārvaldei. Piedrujā jau agrāk bija nopirkts viens ģenerators, kas tika pārvadāts no objekta uz objektu. Lielu naudu tajos ielikām, bet neviens nesola mums to atmaksāt.

— Vai ēku jumti arī bija jātīra?

— Biezās sniega segas dēļ tika sabojāts jumts vienai dzīvojamai mājai Indras pagastā, kurā mīt vientuļā pensionāre. Problēmu novērsām ar simtlatnieku programmā nodarbināto iedzīvotāju palīdzību. Pirms Ziemassvētkiem Indrā vienai mājai nodega trešdaļa jumta. Arī tajā mājā mīt vecs cilvēks, nācām palīgā pensionārei gan ar darbu, gan piešķīrām 150 latu šīferim. Tie ir veci un nespējīgi cilvēki, viņi visu savu mūžu atdevuši darbam laukos, kā var nepalīdzēt?

Mani vispār uztrauc tas, ka pašvaldībām faktiski ir liegts palīdzēt visiem cilvēkiem. Pēc noteikumiem nedrīkstam tīrīt ceļu uz lauku mājām, ja tas nav pašvaldības ceļš. Sanāk netaisnība: ja ciematā ielas tuvumā ir pāris mājas - tur ceļš ir jātīra. Ja kaut kur dziļi laukos ir trīs mājas un nav pagasta ceļš — tur neko darīt nevaram. Valstsvīri paši savā valstī rada diskrimināciju. Tā ir netaisnīga attieksme, jo cilvēks jau nav vainīgs, ka viņš tur dzīvo. Viņam tāpat ir jāsūta bērns uz skolu, pie daktera jātiek, maize no veikala jāatnes mājās. Kā sociālais darbinieks apsekos ģimeni, ja līdz tai nevar nokļūt un cilvēkam pašam nav naudas, par ko iztīrīt ceļu? Mani tracina šī divkosība. Lauku ļaudis visu savu veselību atdeva darbam fermās, laukos. Lai cik grūti atrast risinājumu, savus cilvēkus neatstājam vienus ar viņu problēmām.

— Kādi darbi tiek plānoti šim gadam?

— Vispirms gribu pateikt, ka mums beidzot ir oficiāli reģistrēts internāts riska grupas bērniem, kas Robežnieku pamatskolā veiksmīgi darbojas daudzus gadus. Šis statuss bija ļoti nepieciešams, lai varētu startēt projektos uz Eiropas fondu finansējumu. Laiks pierādīja, ka bērniem šis centrs ir ļoti nepieciešams.

Vispār plāni mums lieli, esam iesnieguši daudz projektu. Šogad tiks realizēts projekts “Izstāžu zāles un saviesīgu pasākumu telpu remonts Indrā” — kas savulaik tika iesniegts Lauku atbalsta dienestam attīstības pasākumā “Lauku ekonomikas dažādošana un dzīves kvalitātes veicināšana vietējo attīstības stratēģiju īstenošanas teritorijā”. Iekštelpu remonts bijušajā bibliotēkas ēkā blakus audēju darbnīcai tiks pabeigta līdz Lieldienām. Izremontētajā zālē varēs rīkot pasākumus un izstādes, varēs izīrēt telpas kāzām, bērēm. Šodien Indrā nav tādas vietas, lai ērti rīkotu pasākumus, nav arī izstāžu zāles, kas šeit ir ļoti nepieciešama. Jauno zāli varēs izmantot arī kaimiņu pagasta ļaudis, pakalpojuma cenas tiks apstiprinātas domē.
Šovasar Indrā tiks realizēts ielu rekonstrukcijas 2. kārtas projekts, kas paredz savest kārtībā piecas ielas: Blaževiča, Parka, Rīgas, Mazā un Skolas. Asfalta nebūs, jo tas ir ļoti dārgi, remontēs nobrauktuves, ceļa segumu, uzbērumus. Taču šos darbus sāks pēc tam, ka tiks realizēts finansiāli apjomīgais ERAF projekts ūdenssaimniecības sakārtošanai vecajā Indras centrā. Projekts ir atbalstīts, vēl tikai nav veikts iepirkums.

Piedaloties partnerības projektā, Indrā plānojam sakārtot bijušā stadiona parku pretī luterāņu baznīcai, kur ir liela platība —3,7 hektāri, kas robežojas ar centrālo ielu. Tas faktiski ir Indras centrs. Rudenī sākām sagatavošanas darbus, nojaucām ēkas, iztīrījām apkārtni. Tālākos darbus paši nofinansēt nevaram, projekts ir par vairākiem tūkstošiem latu. Decembra beigās domes sēdē tas apstiprināts, tagad rit izvērtējums.

Līdzīgs projekts ir Piedrujā, lai ierīkotu nelielu brīvdabas estrādi vietā, kur svinam visus svētkus. Piedrujas pagastā tiks realizēts ERAF projekts, ar kuru tiks veikta ūdenssaimniecības rekonstrukcija Piedrujā un Aleksandrovā. Lauku atbalsta dienestā iesniegts liels projekts, kura rezultātā tiks rekonstruēta bijusī skolas ēka, taps saietu nams. Diemžēl nepietiek naudas līdzfinansējumam, nāksies no kaut kādiem darbiem projektā atteikties, bet jebkurā gadījumā lielākā vai mazākā apjomā tas tiks realizēts. Zemnieku ballē viens otram uz papēžiem mina, jo nav vietas, kur uzņemt tik daudz cilvēku. Saviem spēkiem Lupandos izbūvēsim dziļurbumu un atdzelžošanas staciju. Nākamajos gados būs jāparemontē ūdensvads. Mēs katru gadu kaut ko cenšamies paveikt arī bez projektiem, piemēram, nesen Indras pagasta Vaivodos ierīkojām atdzelžošanas staciju.
Robežnieku pagastā ceram uztaisīt apbraucamo ceļu Robežnieku ciematam, jo mūsu rīcībā vēl ir vairāki desmiti tūkstošu, lai startētu Lauku atbalsta dienesta projektos. Šogad darbus nepabeigsim, bet sāksim noteikti — topogrāfija, pieteikums utt. Šogad līdz rudenim tiks veikta Robežnieku pamatskolas siltināšana. Robežniekos ir daudz padarīts agrākajos gados. Pērnā gada rudenī Skuku pansionātā ierīkojām lielu veļas žāvētavu par budžeta naudu, tagad gribam realizēt projektu par saules kolektoru uzstādīšanu ūdens sildīšanai, lai vasaras laikā nav jākurina katlu māju. Pērn Robežnieku ciemata katlumājā nomainījām centrālapkures katlu, veicām pagasta sporta centra rekonstrukciju. Mūsējie jaunieši jau pirmajās sacensībās sporta tūrisma jomā izcīnīja godalgotas vietas, kas ir liels viņu un trenera Jura Jermaka panākums.

Ja būtu nauda līdzfinansējumam, mēs daudz ko padarītu. Un ne tikai mēs, arī citas pārvaldes. Bet tā summa līdzfinansējumam ir tāda, kāda ir. Nevar arī bez jēgas ņemt kredītus, jāpiebremzē ar vēlmēm. Algas cilvēkiem arī jāmaksā.

— Vai iedzīvotāji turpina pamest laukus?

— Izteiktu tendenci nemanu, pagaidām — nē, nemūk. Ja Latvijas lielākais granulu ražotājs “Latgran” uzbūvēs jaunu ražotni Krāslavā, ja sāks darbu zvērsaimniecība, tad zemniekiem būs vairāk iespēju ražot un attīstīties. Nebūs iemesla pamest dzimtās vietas. Ļoti lielas cerības saistām arī ar Piedrujas loģistikas centru, ja vien mūsu valdība nesabojās attiecības ar Baltkrieviju. Šis centrs pavērtu jaunas iespējas Piedrujas attīstībai.

— Paldies par interviju!

Juris ROGA