Radošā skolā radoši skolēni

Krāslavas pamatskolā ir izveidojusies īpaša, noturīga tradīcija — ik gadu izdot skolēnu radošo darbu grāmatiņas. Šogad klajā nācis jau desmitais skolēnu prozas, dzejas darbu un zīmējumu apkopojums, ievadot radošās iniciatīvas autorus un dalībniekus jubilejas gultnē.

Taču viss sākās tālajā 2000.gadā, kad Krāslavas pamatskolas bibliotekāre, krievu un vācu valodas skolotāja Valentīna Ļebedkova kādā vācu literatūras darbā izlasīja, ka februāris ir Sveču mēnesis, un tad kaķi nez kāpēc neķer peles. “Ja jau runči šajā laikā dodas atvaļinājumā, tad iznāk, ka februāris savā veidā ir peļu drošības mēnesis”. Tā no neparasta ticējuma un humoristiska uzskata dzima krājuma ideja. “Sākumā bibliotēkā bija izsludināts konkurss, un bērni iesniedza ļoti daudz darbu par peļu-kaķu attiecību tematiku. Taču bija žēl, ka šos interesantos, radošos un asprātīgos darbus neredzēs citi. Radās ideja, ka darbus varētu apkopot. Tā kā dēls mācījās datorzinības, tad viņš arī palīdzēja idejas tehniskā noformēšanā”, atmiņās gremdējas V. Ļebedkova.

Pirmie krājumi “Februāris — peļu drošības mēnesis” (2000), ”Mammai prieks, ka es viņai esmu” (2001), “Burti jokojas” (2002) bija diezgan bērnišķīgi, nedroši un pieejami tikai papīra formātā. Taču nākamajos krājumos ”Vai var lidot bez spārniem” (2003), “Mēs esam Saules bērni” (2004), “Laika stāsts” (2005), “Ieklausies klusumā” (2006), ”Lai runā sirds” (2007), “Klusās Krāslavas ielās...” (2008) un ”Pie kastaņām skola skan” (2010) ietvertajiem darbiem raksturīga filozofisku motīvu klātbūtne, “katram darbam ir sava neatkārtojama noskaņa, kas to padara atšķirīgu no citiem”, uzskata septiņu krājumu redaktore, latviešu valodas un literatūras skolotāja Ligija Mačuļska.

Par krājumu profesionālo izaugsmi liecina arī tas, ka “tie ir izgājuši tautās”. Proti, atzinīgus vārdus radošie darbi izpelnījās no žurnāla ”Ezis” redaktores Māras Cielēnas: “Kā bērnu, tā skolotāju un bibliotekāres darbs ir pelnījis, lai par to uzzinātu visā Latvijā, savukārt paši sacerējumi ir pelnījuši atrast ceļu uz sirdīm”. Dzejnieces novēlējums ir piepildījies, jo atsevišķu darbu fragmenti publicēti žurnālos ”Kurmītis”, “Spicā Avīze”, “Avene”, “Ezis”. Krājumu ”Lai runā sirds” ir lasījis arī toreizējais Lielbritānijas vēstnieks Latvijā Ians Bonds. Vēstnieks krājumu, kurš tapis projektu konkursa “Kopā/Together” ietvaros, novērtējis kā ”fantastisku, aizraujošu, tādu, kas neatstāj vienaldzīgu itin nevienu”. Viņš arīdzan uzsvēris krājumu veidošanas iniciatīvu kā “efektīvu līdzekli izpratnes veidošanai par iekļaujošu izglītību un saliedētu sabiedrību”.

Tiesa, krājumu autori ir arī speciālās pamatizglītības programmas izglītojamajiem ar speciālām vajadzībām, kuri integrēti vispārējās pamatizglītības iestādē skolēni. 8.klases skolniece Sandra Celitāne ir piedalījusies jau divu krājumu tapšanā un ir sajūsmināta par pēdējā krājumā publicētā stāsta nomināciju “Interesantākais salīdzinājums”. To viņas darbam piešķīruši vērtētāji, Krāslavas Varavīksnes vidusskolas jaunie lasītāji un skolotāji.

Darbu izvēle publicēšanai radošajos krājumos ir diezgan ilgs un atbildīgs process, kurā tiek iesaistīts gan-drīz viss skolas kolektīvs. Un ne velti. Iesniegto darbu ir ārkārtīgi daudz, desmit gadu laikā autoru skaits sasniedzis vairākus simtus. Vispirms darbus atlasa sākumskolas klašu audzinātāji, pēc tam tos kritiski izvērtē skolas bibliotekāre. Visbeidzot seko profesionāls latviešu valodas un literatūras un vizuālās mākslas skolotāju lēmums par darbu tālāko likteni. Varbūt tieši stingrās vērtēšanas dēļ jaunajiem rakstniekiem, dzejniekiem un māksliniekiem iekļūšana starp krājuma labākajiem autoriem šķiet tik nozīmīga.
3.b klases skolniece Alise Samsanoviča saka: “Man ļoti patīk šie krājumi. Šogad tika publicēts mans pirmais dzejolis. Es gribu, lai tradīcija turpinās”. Arī Krāslavas pamatskolas direktore Vija Konceviča uzsver, ka bērni apzinās šo krājumu unikalitāti: “Daudzi ir nākuši un lūguši iedot viņiem papildus grāmatiņas, ko varētu uzdāvināt dzimšanas dienā saviem draugiem un radiem”.
Jautāta par mīļāko krājumu, V. Ļebedkova atsaka: “Man pašai vistuvākais ir ”Ieklausies klusumā”. Varbūt tāpēc, ka šajā krājumā ietverto darbu autori ir tik dažādi. Skolēni, skolotāji, bērnu vecāki — katrs raksta par savu klusumu, un katram tas ir citādāks”.

Pēc katra krājuma izdošanas idejas autore teikusi: “Viss, pietiek. Šis būs pēdējais krājums”. Taču kolēģu atbalsts un skolēnu atsaucība likusi saprast, ka apstāties nedrīkst. Lai gan radošs ieguldījums desmit gadu garumā finansiāli nav ticis atalgots, V. Ļebedkova uzsver: ”Tā ir vārdos neaprakstāma kopības sajūta. Ir milzīgs prieks un gandarījums par paveikto. Tad, ja vari tik daudziem sagādāt prieku, tu saproti, kādēļ tu šajā pasaulē dzīvo”. Par krājumu nemateriālo vērtību vienisprātis ir arī V. Konceviča: “Tie ik reizi atklāj jaunus talantus, ceļ skolēnu un skolotāju pašapziņu. Iespējams, nākotnē no šo krājumu autoriem izaugs Latvijas Raiņi un Aspazijas. Krājumi ir taustāms materiāls, kas popularizē skolu, jo nevienā citā Latvijas izglītības iestādē par līdzīgu tradīciju līdz šim nav nācies dzirdēt”.

Sākotnēji krājumi tika izdoti šauram lasītāju lokam — pašiem autoriem un viņu vecākiem. Taču ar laiku izdošanas vēriens paplašinājās. Tāpat par tradīciju izveidojās krājumu prezentācijas vakaru veidošana. Skolas teātra “Avotiņš” vadītāja L. Mačuļska atceras: “Kad teātris bija apguvis pamatzināšanas, sākām iestudēt labāko darbu fragmentus ”. Iestudēšanai paredzētos darbus skolotāja izvēlējusies pati, taču teātra kolektīva dalībnieki bija tie, kas stāstos un dzejoļos ietverto ideju nodeva tālāk skatītājiem.

Šogad, 20. janvārī, notika jaunā, desmitā krājuma atvēršanas svētki. Tie pulcēja ne vien skolas kolektīvam piederīgos cilvēkus, bet arī krājumu zelta fondu — bijušos skolēnus, kuri nu jau ir izauguši un vai nu studē, vai arī mācās ģimnāzijās un profesionālās izglītības iestādēs. No pašu autoru un viesu puses izskanēja novēlējums saglabāt skaisto tradīciju un nonākt kā līdz piecpadsmitā, tā divdesmitā krājuma izdošanai. V. Ļebedkova uz šo novēlējumu atbild ar kautrīgu smaidu, bet skolas direktore pārliecināta: “Kamēr skolā ir tik talantīgi bērni, uzņēmīgi skolotāji un vecāki, krājumiem ir nākotne”.

Taču vislielākā nozīme ir pašu skolēnu attieksmei pret darbu, dzīvi un savu skolu: “Mana skola ir vislabākā pasaulē, jo te notiek visinteresantākās lietas. Mums šeit iemāca noderīgas gud-rības. Man ir daudz draugu un draudzeņu. Ir tik labi pie mums — skolā!” raksta Pauls Nartišs pēdējā krājuma ”Pie kastaņām skola skan” lappusēs.

* * *

Uzziņai

- Krāslavas pamatskolā mācās 384 skolēni, strādā 33 skolotāji.

- 10. krājums izdots ar Hipotēku bankas atbalstu (projekts “Mēs paši” — skolēnu radošo darbu krājums “Pie kastaņām skola skan”).

- Krājumu prezentāciju ilggadēji atbalstītāji ir Krāslavas novada dome, SIA “Kristafors”, laikraksts “Ezerzeme”, SIA “Krāslava D”, SIA “Vārpa”.

Anna ZEMBLICKA