Plaša, gaiša telpa

Aglonas bibliotēkā strādā trīs speciālisti: bibliotēkas vadītāja Dzintra Savicka, bērnu nodaļā rosās Aija Daukšte, par abo- nementu un lasītavu atbild Ināra Glužina. Bibliotēka akreditēta līdz 2013. gadam. Tā noritējusi bez problēmām, jo darbinieki strādāja cītīgi, centās visu paveikt laikā un pareizi, kārtoja novadpētniecības materiālus. Aizrādījumu tikpat kā nebija.

Bibliotekāru pērnā gada darba rādītāji ir gana labi: 611 lietotāju, no tiem 240 bērnu. Apmeklējumu skaits kopā — 11342, izsniegumu skaits vispār liels — 33328 vienības. Šādā līmenī tie saglabājas jau trīs gadus. Bibliotēkas vadītāja Dzintra atzīst, ka padomju varas gados lietotāju bijis krietni vairāk, pat līdz 800, turklāt, tolaik tie bija tikai lasītāji, bet tagad ieskaita arī datorlietotājus. Viņiem bibliotēkā atvēlēti astoņi datori ar interneta pie- slēgumu, vēl trīs datori ir bibliotēkas darbiniekiem nepieciešamo funkciju pildīšanai. Bibliotekāres nupat pabeidza rekata- loģizāciju, tagad jau domā par lasītāju apkalpošanu elektroniski, kad informāciju nolasa no svītrukoda.

Kopš 2004. gada Aglonas bibliotēkai ir pastāvīgas telpas mājā, kurā kādreiz bija veikals, pēc tam tā ilgi stāvēja tukša. Visa bibliotēkas saimniecība atrodas vienā lielā telpā, pat datori, jo darbiniekiem gribējās, lai viss ir labi pārskatāms. Atsevišķi ir izvietota tikai grāmatu krātuve, ir kabinets vadītājai. Iepriekšējā laika posmā iestāde kļuva slavena ar to, ka divu gadu laikā ir pārvākusies četras reizes. Nav ļaunuma bez labuma — rezultātā pamatīgi izrevidēts literatūras fonds: no apmēram 30000 grāmatu tika norakstīts turpat 10000, kas pamatā veido nepieprasītos padomju laika izdevumus.

Pagājušajā gadā, neskatoties uz krīzi, bibliotēkai bija labs budžets: grāmatu iegādei — 1500 latu, presei un žurnāliem — aptuveni 700 latu. Apmēram 600 latu vērtībā bijuši dažādi dāvinājumi. Bibliotēkas vadītāja pauž domu, ka šogad ar līdzekļiem būs sliktāk. Iepriekšējos gados bibliotēka piedalījusies Valsts Kultūrkapitāla fonda kultūras programmā “Jaunu grāmatu un citu izdevumu iegāde publiskajām bibliotēkām”, veiksmīgi papildinot savu grāmatu krājumu. Tagad palikusi dalība vien “Bērnu žūrijā”, kas ir viens no veidiem, kā piesaistīt lasīšanai bērnus. Dzintra pārliecināta, ja bērns lasa bērnībā, tad viņš lasa arī turpmākajos gados. Katru gadu “Bērnu žūrijas” dalībniekiem tika rīkots interesants noslēguma pasākums ar ekskursiju. Līdzekļu trūkuma dēļ šogad vajadzēja dzīvot pieticīgāk — ekskursijas vietā bērniem bija pasākums bibliotēkā. Arī grāmatu no “Bērnu žūrijas” šoreiz saņemts pavisam maz, jo citām bibliotēkām ir gājis smagāk, tāpēc vairāk tika tām.

Aglonas bibliotēka piedalās arī grāmatu svētkos, pērn tajos bija daudz dalībnieku. Vasarā četri bibliotekāri no bijušā Preiļu rajona brauca vienas dienas ekskursijā uz Eiropas Parlamentu Briselē, viņu skaitā bija arī Aglonas bibliotēkas vadītāja.
Neskatoties uz avotiem, kas papildina bibliotēkas jauno grāmatu krājumu, gadās, jāmeklē palīdzība citur.

Dzintra: “Mums ir publiskā, nevis specializētā bibliotēka, taču mēģinām iegādāties grāmatas tā, lai apmierinātu dažādu interešu cilvēkus. Specifisku literatūru pa nozarēm var saņemt, pateicoties tam, ka mums ir starpbibliotēku abonements un Nacionālā bibliotēka pati atsūta vajadzīgo grāmatu, mēs tikai aizsūtām par savu naudu atpakaļ. Vidēji mēnesī ir trīs tādi pasūtījumi. Gadās, ka nav neviena, bet gadās, ka to ir vairāk. Iepriekš mūsu bibliotēkas lietotājiem bija iespēja elektroniski lasīt rakstus, bet tagad starpbibliotēku elektroniskais abonements ir par maksu un mēs nevarēsim atļauties pasūtīt šo pakalpojumu.

Pērn mūsu lasītājiem bijām abonējuši 25 dažādu nosaukumu žurnālus, un vairākas avīzes: “Latvijas Avīze”, “Novadnieks”, “Vietējā”, “Vesti” (krievu valodā) un “Latgales laiks”. Agrāk bērniem pasūtījām vairāk, bet sapratām ka nav nozīmes viena vecuma grupai piedāvāt četrus dažādus žurnālus. Jo bērni un jaunieši daudz lieto internetu, viņi veido 2/3 no visiem interneta lietotājiem. Pat no Jaunaglonas brauc bērni. Pieaugušie interneta lietotāji pie mums ir caurbraucēji, kas ienāk reizi vai divas gadā, kā arī tūristi vasaras sezonā. Vietējās iestādēs strādājošie internetu bibliotēkā lieto reti, viņiem tas nav aktuāli. Vairāk interneta lietotāju ir vīrieši. Pieaugušie apskata e-pastu, lieto banku pakalpojumus, vārdu sakot, dara praktiskas lietas. Bērni internetu lieto gan izklaidei, gan mācībām. Skolēni meklē informāciju Letonika datu bāzē, kuru pie mums var izmantot bez maksas. Arī pats internets lietotājiem ir par velti, vienīgi par dokumentu izdruku gan ir jāmaksā.

Mēs lepojamies arī ar saviem pasākumiem, pērn to bija 81. Piemēram, īsi pirms 18. novembra notika pasākums bērniem “Latvija manā sirsniņā”, kura mērķis bija iepazīstināt ar Latvijas vēsturi un simboliem. Mums te bija Latvijas kartes kontūra no zaļām sūnām, sagatavojām prezentāciju par vēsturi, minējām mīklas, vārdu sakot, mācījāmies svinēt šādus svētkus. Viens mūsu novada uzņēmējs sadāvināja ābolus, kurus dalījām bērniem. Gatavojot pasākumus, orientējam tos uz konkrētām cilvēku grupām, lai būtu auditorija. Pirms Ziemassvētkiem ielūdzām 4. klasītes bērnus, mums te bija Ziemassvētku vecītis, kurš stāstīja viņiem pasaku. Viņi paši bija iestudējuši izrādīti par sniega karalieni. Bija aizraujoši. Mēs vairāk orientējamies uz darbu ar bērniem, jo nevienam nav noslēpums, ka jaunā paaudze lasa maz, tāpēc ir kaut kas jādara, lai viņi atrastu ceļu uz bibliotēku.
Katru gadu mēģinām rīkot izstādes, piemēram, tamborējumu, gleznu izstādes, numismātikas un citas. Notiek arī tematiskās grāmatu izstādes, viena no pēdējām bija veltīta barikāžu laikam.”

Juris ROGA