Izrādās, ka tagad tikai nedaudzi prot pareizi ēst. Un patiesībā tā taču ir īsta māksla. Ne velti runā, ka pirmsrevolūcijas Krievijā šefpavāra pres-tižs bija ļoti augsts, un, ja augstie viesi sajūsmā cēlās no galda, tad ar aplausiem izsauca zālē galveno brīnumdari un pateicās par īpašo talantu.
“Varavīksnes” skolas ēdnīcā pusdienās nepasniedz trifeles un mīdijas, tur neēd kronētas personas, bet kad trāpās augsti viesi, tad viņi noteikti pateicas šefpavārei Lilijai Tjapkinai, jo tieši viņa ir tas cilvēks, kurš gatavo ēdienu no parastiem produktiem, taču iegulda darbā savu dvēseli un dara brīnumus.
Viņa ierodas darbā agri no rīta. Un ne jau tāpēc, ka par to piemaksā. Vienkārši radošs cilvēks atrodas pastāvīgos meklējumos. Ēdnīca un kafejnīca taču pieder skolai. Produktu izvēle standarta. Un, šķiet, ko jaunu te var izdomāt? Taču meistare ir meistare.
Tagad skolā nevienu nepārsteigsi, piemēram ar salātiem “Granātu aproce”. Kad Lilija pirmo reizi piedāvāja tos ēdienkartē, tad šo brīnumu nāca nobaudīt pat cilvēki no pilsētas. Agrāk nevienam pat neienāca prātā pasūtīt ēdienus skolas ēdnīcā līdzņemšanai. Tagad tā ir parasta lieta. Ruletes, salātus, pīrāgus vienkāršāk ir pasūtīt uz noteiktu datumu un zināt, ka tie būs pagatavoti no svaigiem produktiem un tieši pirms tam, kad tos paņems pasūtītājs. Turklāt šefpavāre varēs piedāvāt kaut ko jaunu un noteikti būs ļoti laipna ar klientu. Pašai Lilijai piemīt brīnišķīga dvēseles īpašība: viņas optimisms, labestība, humora izjūta ir tās dārgās īpašības, kas palīdz ne tikai ikdienas sadzīves saskarsmē, bet arī kolektīva darbā.
Katram cilvēkam ir savs ceļš. Savu aicinājumu Lilija sasniedza kā “caur ērkšķiem līdz zvaigznēm”. Viņa piedzima 1961. gada 14. janvārī Baltkrievijā. Vitebskā pabeidza tehnikumu ar sarkano diplomu un ieguva pavāra kondi- tora specialitāti. Vēlāk astoņdesmitajos gados viņa nokļuva Grāveros. Strādāja skolā par pionieru vadītāju, pat pasniedza stundas sākumklasēs, kamēr visbeidzot dabūja darbu turpat skolas ēdnīcā. Ar to arī viss sākās...
Pusdienas skolēniem, spēku izmēģināšana savā kafejnīcā, maltītes, kurās piedalās metropolīts un garīdznieki... Un, lūk, darbs firmas “Eko-Centrs” ēdnīcā “Varavīksnes” skolā. Zupas, kompoti, otrie ēdieni, salāti, picas, maizītes .... Katru dienu skolas ēdnīca gatavo 350 pusdienu porcijas, 12 kg salātu, cep 200 picu, smalkmaizītes no 16 kg mīklas. Profesionālajai meistarībai nav robežu.
Es rakstu šīs rindas pēc šefpavāres Lilijas draugu, paziņu un kolēģu lūguma. Apsveicot viņu 50 gadu jubilejā, mēs novēlam šai sievietei veselību, cilvēcisku laimi un radošus panākumus.
Bet pagaidām, tiesājot garšīgos ēdienus, cerēsim arī uz to, ka varbūt kādreiz rokā turēsim grāmatu “Krāslavas meistares kulinārijas receptes”.
Žanna DROZDOVSKA
.jpg)
.jpg)
