Lucianam Gžibovskim — 120

Lucians Gžibovskis dzimis 1891.gada 3. janvārī krāslaviešu Romualda un Felicijas (dzim. Trojanovska) Gžibovsku ģimenē. Gžibovsku dzimtas pirmsākumi attiecas uz Polijas karaļa Stefana Batorija valdīšanas laiku 16. gad-simta otrajā pusē.
Gžibovsku dzimtā augstā godā tika uzturētas poļu patriotiskās tradīcijas, kas noteica arī paša Luciana Gžibovska degsmi par Polijas valsts atjaunošanu 1. pasaules kara gados (1914-1918).

Skolas gaitas Lucians Gžibovskis uzsāka 20. gs. pirmajos gados poļu sākumskolā pie Romas katoļu baznīcas. Iegūtās zināšanas pamatskolā noderēja pēc tam, mācoties Svētās Katrīnas ģimnāzijā Pēterburgā, kurā mācījās daudzi poļu jaunieši no Latgales, arī no Krāslavas. Par izglītību bija jāmaksā, vecāki to nevarēja atļauties, nācās pelnīt naudu kā matemātikas repetitoram.

Nopelnītie līdzekļi deva iespēju pabeigt ģimnāziju. Lucians Gžibovskis atgriezās Krāslavā un turpināja mācības augstākajā mācību iestādē- Pēterburgas Kadetu korpusa akadēmijas inženiertehniskajā (celtniecības) nodaļā, pabeidzot tās trīs kursus.
1912. gada oktobrī, mācoties akadēmijas ceturtajā kursā, Lucians Gžibovskis tika iesaukts aktīvajā karadienestā Krievijas armijā. 1914.gadā, sākoties 1. pasaules karam, L. Gžibovskis dienēja Austrumprūsijā. Taču gandrīz visi kara gadi pagāja dažādās frontēs Ukrainā, kur L. Gžibovskis cīnījās arī par Polijas neatkarību Poļu Leģiona un Polijas Korpusa sastāvā.

Dažādu kara laika peripetiju rezultātā L. Gžibovskis 1919.gada sākumā ieradās Krāslavā, noejot kājām cauri Ukrainai un Baltkrievijai. Viņa mērķis bija doties uz Murmansku, lai piebiedrotos Antantes spēkiem cīņai par Polijas valsti. Nodevības rezultātā L. Gžibovskis Krāslavā tika arestēts un nosūtīts uz karagūstekņu nometni Valmierā, no kurienes atgriezās pēc pilnīgas Latvijas atbrīvošanās no boļševikiem 1920.gada sākumā.

1922. gadā Lucians Gžibovskis tika ievēlēts par Krāslavas miesta vadītāju. Viņš veltīja daudz pūļu Krāslavas sakopšanai, izmantojot savas inženiertehniskās zināšanas. 1920. gadu sākumā Krāslava bija nesakopta, pilsētas ielas nebija bruģētas. Rīgas iela bija izdangāta, un zirgu pajūgi bieži iestiga. L. Gžibovskis projektēja un pats vadīja Rīgas ielas remon-tu un tilta celtniecību pāri Jāņupītei pie A. Aparnieka dzirnavām.

L. Gžibovska vadītā pilsētas valde aicināja darbā uz Krāslavu ārstus, skolotājus un citus speciālistus. Tika izremontēta grāfu Plāteru pils, kurā 1923. gadā atklāja latviešu ģimnāziju. Tika atvērtas poļu, baltkrievu un ebreju pamatskolas. Tika bruģētas Krāslavas ielas, atvēra publisko pirti. Tika atjaunota un atklāta Krāslavas elektrostacija.

1923. gadā Krāslavai piešķīra pilsētas tiesības. Pirmais pilsētas galva (mērs) bija L. Gžibovskis, kurš šajā amatā nostrādāja līdz 1927. gadam. Arī pārējie L. Gžibovska dzīves gadi saistīti ar Krāslavu, kuru viņš ļoti mīlēja un darīja visu krāslaviešu labā, kas bija viņa spēkos. Arī paši krāslavieši cienīja un turēja godā savu vadītāju.

L.Gžibovskis pats projektēja un uzbūvēja savu māju Avotu ielā, vairākas ēkas Krāslavā uzbūvētas pēc viņa projekta. Pēc otrā pasaules kara līdz aiziešanai pensijā L.Gžibovskis strādāja pilsētas izpildkomitejā par būvdarbu vadītāju un zemes komisijas priekšsēdētāju.

No 1951.gada līdz 1971.gadam L. Gžibovskis bija Krāslavas Romas katoļu baznīcas draudzes priekšsēdētājs.
Lucians Gžibovskis nomira 1971. gada 2. janvārī. Apbedīts Krāslavas katoļu kapos.
Atceroties Krāslavas pilsētas pirmo mēru Lucianu Gžibovski viņa 120. dzimšanas dienā, Krāslavas Vēstures un mākslas muzejā 2011.gada 20. janvārī tika atklāta izstāde “Lucians Gži- bovskis — Krāslavas pilsētas pirmais mērs.”

Valdemārs GEKIŠS, Krāslavas Vēstures un mākslas muzeja direktors