Meitene, kura pārsteidz

Meitenes mamma Alla Bebriša pastāstīja, ka Santa ir muzikāls bērns ar labu ritma izjūtu. Viņa ne tikai dejo, bet arī dzied Dagdas tautas nama bērnu popgrupā “Dardedzīte”, kuru ilgus gadus vada Anželika Pokule, kuras dēls Rihards ir Santas deju partneris. Nesen Santa sāka mācīties angļu valodu — mamma viņai sameklēja privātskolotāju, jo meitene pati izrādīja lielu interesi par šo valodu, kuru skolā viņai mācīs tikai nākamgad — 3. klasē.

Alla: “Šodien visi bērni mīl pasēdēt pie datora, Santa pamatā apmeklē spēļu lapas un interesējas par angļu valodu. Tieši tāpēc sameklēju skolotāju, jo reiz ievēroju, ka viņa atver mājas lapu ar angļu valodas alfabētu: uz ekrāna “izlēca” burts, sekoja tā izruna, bet viņa to atkārtoja.”

Santai ļoti patīk zīmēt, pārskatāmas nākotnes plānos ir ceļš uz mākslas skolu. Mamma gan nedaudz uztraucas, kā un vai meitene visu paspēs, bet negrib liegt bērnam attīstības iespēju. Šobrīd viņai atkal ir sirdij tīkams darbs — Alla strādā akciju sabiedrības “Latvijas autoceļu uzturētājs” Daugavpils ceļu rajona Dagdas nodaļā par dispečeri un uzskaitvedi, tālab ir iespēja nodrošināt bērnam visu nepieciešamo. Alla dzimusi un augusi Dagdā, mācījusies Dagdas vidusskolā, pabeigusi Rīgas celtniecības tehnikumu kā plānotāja, atgriezusies dzimtenē — savā tagadējā darba vietā viņa strādā kopš 1986. gada, tiesa ar četru gadu pārtraukumu, kad pēc reorganizācijas notika štatu samazināšana. Tos četrus gadus Alla veltīja darbam rajona Patērētāju biedrības noliktavā. Kad iepriekšējā darba vietā radās vakance, Alla nekavējoties atgriezās, jo ļoti patika un patīk šeit strādāt, darbs kā radīts viņas dvēselei. Alla pati ir no nelielas ģimenes, viņas vecāki agri aizgāja mūžībā. Tagad ar Santu abas dzīvo mammas dzīvoklī labā mājā, kuras iemītnieki ir paši sev saimnieki. Visas rūpes par Santu ir tikai un vienīgi uz Allas pleciem. Izdevumi nemazinās, tikai pieaug, valsts atbalsts ģimenēm ar bērniem ir neadekvāti mazs.

Bet Alla ir apņēmības pilna: “Kamēr ir darbs un alga, tikmēr jācenšas iedot bērnam visu to labāko. Sporta dejas ir visai dārgs prieks. Tērpus var iegūt divējādi: var sašūt jaunu vai arī iegādāties lietotu. Uzšūt jaunu sporta deju tērpu Santas augumam ir ļoti dārgi, to nevaram atļauties. Pērku lietotus tērpus. Vēl vajag speciālus apavus — kurpes ar ādas zoli, lai kājas neslīd. Tās gan jāpērk jaunas. Lietotās neder, jo parasti jau ir stipri nonēsātas un vairs nav skaistas, turklāt apavi ienēsāti citai kājai. Konkursos ļoti rūpīgi raugās ne tikai uz dejas soli, bet arī uz to, kāds ir dejotāju ārējais izskats: lai apavi skaisti, lai uz auguma kleita labi sēž un citus faktorus. Kopumā tas ļoti disciplinē, Santai tas ir sevišķi liels pluss, jo meitene ir ļoti dzīvīga un viņai ir nepieciešamas lietas, kas šo enerģiju absorbē un notur konkrētos rāmjos. Pagaidām paspējam visu, pēc mēģinājumiem vakarā sēžamies mācīties. Skolā viņai ir labas un teicamas atzīmes, saņemta pateicība par labām un teicamām atzīmēm pirmajā semestrī. Es jokoju, ka pati esmu ieguvusi diplomu, ar viņu kopā mācoties.”

Santa pastāstīja, ka viņa dejo jau trīs gadus un nekad nav iešāvusies prātā doma pamest dejošanu. Meitene ir kritusi, cēlusies kājās un turpinājusi dejot tālāk. Viņa ir izbraukājusi pa vairākām Latvijas pilsētām, dejojusi Daugavpilī, Rēzeknē, Ilūkstē, Aizkrauklē, Ludzā un, protams, Dagdā. Vienīgi līdz Rīgai neaizbrauca, jo maza vēl, bet tāda iespēja bija.
Santa: “Dejot man patīk vairāk nekā dziedāt. Parasti nogurstu, jo dejot ir ļoti grūti. Mēģinājumi notiek divas reizes nedēļā. Mācos es labi, uz septiņi un vairāk. Patīk spēlēt datorspēles. Mācos angļu valodu. Mājās man ir ļoti mīļš draugs — Sfinksa kaķis.”

Mamma izstāsta, ka deju skolotāji Santu un Rihardu, kā arī vēl vienu mazo bērnu pāri uzskata par perspektīvu, tālab tagad ir jāapmeklē papildus nodarbības Rēzeknē. Lūk, tikai šajā brīdī meitene sacīja mammai, ka negrib braukt, jo tur nevienu nepazīst. Izrādās, viņai vajag pazīstamu kompāniju! Vēl viena interesanta nianse: Santa vairākas reizes pilnīgi nejauši ir tikusi mūsu avīzē publicētajos attēlos, kurus viņas mamma krāj par atmiņu. Santa sapņo kļūt par zobārsti, un neviens nezina, kā dzimis šis sapnis. Droši vien meitene sagādās vēl daudz patīkamu pārsteigumu.

Juris ROGA