Ar optimistisku skatu

— Veidojot jauno budžetu, mums būs jāieplāno ceļiem vairāk naudas nekā parasti. Vēl ceru ieekonomēt uz tā, ka mums vairs nevajadzēs tērēties tranzīta ielas lāpīšanai Augustovkas rajonā, jo pašvaldība ir izstrādājusi projektu tās rekonstrukcijai, kas ir izgājis visās instancēs un šogad tiks realizēts. Pagaidām vēl neesam atmetuši domu šovasar noklāt ar asfaltu kādu grants seguma ielas posmu pilsētā. Redzēsim, vai izdosies.

— Vai jūs nepārsteidz pilsētnieku aktivitāte sniega novākšanā? Pērn plāna kārtiņa jau daudziem radīja problēmas...

— Šogad situācija ir krietni uzlabojusies. Tur, kur strādā pastāvīgie uzņēmumu darbinieki, vispār nav jāstaigā pakaļ skatīties, vai viņi padara savu darbu. Braukdams pa pilsētu, es redzu, ka mainījusies arī pašu pilsētnieku attieksme, pat gados veci cilvēki agri no rīta strādā sniega novākšanā. Bet mums arvien ir problēmas ar tiem, kuri iegādājušies pilsētā mājas un citus īpašumus, bet paši šeit nedzīvo. Problēmas ir arī ar uzņēmējiem un dažām organizācijām, piemēram, par ēku, kur savulaik atradās prokuratūra, atbildīgi ir Valsts nekustamie īpašumi. Bet par snie-ga novākšanu neviens tur vairs nerūpējas. Strādājam, lai uzlabotu saistošos noteikumus. Proti, gribam realizēt shēmu, kāda sekmīgi funkcionē Vācijā: mēs iztīrām un nosūtām uzņēmējam rēķinu, pielietojot normālu koeficientu. Nevar būt tā, ka pilsētas centrā darbojas iestāde, kuras darbinieki darba laikā nevar iztīrīt sniegu sava uzņēmuma priekšā. Iziet var, bet ar to nepietiek. Saprotu, pilsētā ir nomales, kur nav apgaismojuma, nav citu labumu. Pašā pilsētas centrā viņiem ir viss, šeit uzņēmējiem ir tā priekšrocība, par kuru jāmaksā ar savu pozitīvo attieksmi. Ja mēs, pašvaldība, krīzes laikā varam uztaisīt Jaungada noformējumu, tad Mazā tirgus iela, kur saimnieko uzņēmēji, svētkos radīja iespaidu, ka tur atrodas kaut kāda ieslodzījumu vieta... Viss noformējums bija viena eglīte vienas uzņēmējas logā. Attieksmes jautājumā mums ir problēmas ar ļoti nopietniem uzņēmējiem, kuriem centrā īpašumi. Pagaidām mēs viņus lūdzam laboties, bet ilgi tas tā nebūs. Tomēr kopumā situācija ir labāka nekā kādreiz.

— Arī šī gada valsts budžetu valdība veidoja ar šķēru palīdzību. Kā šodien izskatās — pašvaldība izdzīvos?

— Domāju, ka dzīvosim. Ceram, ka janvārī varēs pieņemt budžetu. Ļoti gribam palīdzēt pilsētas bērnudārziem, kur darbinieki saņem neadekvāti zemas algas. Vispār algas mainīsies, jo pagājušais gads parādīja, ka atsevišķās pozīcijās tās ir jāmaina. Bērnudārziem palielinājuma virzienā, pārējiem — būs redzams, jo drīzāk ir jārunā par pārvalžu budžeta samazināšanu nekā palielināšanu. Nav arī adekvāti, ka visa novada finanšu nodaļas vadītāja saņem mazāk par dažu grāmatvedi. Tas nav pareizi, algām jābūt tādām, kas atbilst veicamajam darba apjoma un ir iedzīvotājiem saprotamas. Tāpēc algu sistēma mums ir jāpieslīpē.

— Varbūt arī tālab, ka algas tagad publiski pieejamas http://kraslava.lv/pasvaldiba/ amatpersonu-amatalgas/, cilvēkiem patiesi rodas jautājumi, ka tajās bieži nav loģikas.

— Jā, iedzīvotājiem tādi jautājumi rodas, un algu sistēmu centīsimies sakārtot labāk. Tas viss ir pareizi un saprotami. Ja novadu pašvaldību grupā Krāslavas novada pašvaldība izcīna 1. vietu un saņem balvu par ieguldījumu vides infrastruktūras vai dabas aizsardzības attīstībā, tad tas ir neapstrīdams panākums. Tātad cilvēkiem vajag pateikties par darbu. Diemžēl valsts ir piebremzējusi prēmēšanas sistēmu, bet šis būtu īstais gadījums, kad to pielietot.

— Vai kaut kur skolās, citās struktūrvienībās nedraud štatu samazināšana?

— Nē, pašlaik tādu draudu nav. Paldies, ka cilvēki savulaik mums noticēja un palika savos amatos, kad bijām spiesti samazināt algas. Līdzko būs iespēja, algas kļūs lielākas. Ja mēs neizstrādātu projektus, tos nerealizētu, tad būtu vairāk naudas algām, bet nekas nebūtu izdarīts. Pērn kopā ar ūdenssaimniecību realizēti projekti par 20 miljoniem latu. Arī šogad būs vairāki projekti. Siltināsim Krāslavas pamatskolas ēku, Varavīksnes vidusskolas ēku, kultūras namu, Robežnieku pamatskolu. Tie jau ir ļoti nopietni apjomi finansējuma ziņā. Kolēģi saprot, ka visi šie objekti vitāli nepieciešami attīstībai. Nekādā ziņā nenoniecinu kultūru, bet valdītu neizpratne un būtu problēmas, ja mēs būvētu jaunu brīvdabas estrādi, tamdēļ maksātu zemākas algas.

— Starp citu, par brīvdabas estrādi: vai tāda tā arī paliks, kā šodien? Varbūt tomēr atradīsiet iespēju padarīt to vairāk līdzīgu estrādei.

— Neapšaubu, ka šis jautājums ir jārisina. Mums izgājis projekts par hokeja laukumu ziemā un tenisa laukumu vasarā, kas ir turpinājums aktīvās atpūtas projektiem. Tagad mēs gribētu veikt aptauju. Mums ir brīva platība parkā, kur atrodas šautuve un sociālais centrs, kuru gribam izmantot aktīvās atpūtas zonai. Vajadzīgs projekts, ko tieši tur darīt, turklāt tas būs kontekstā ar visu Plāteru pils projektu. Starp citu, ja viss raiti ritēs, pili nokrāsosim — projekts virzās uz priekšu. Ir jautājums par visa pils kompleksa izmantošanu, tajā varētu iekļaut arī brīvdabas estrādi. Varbūt tajā pašā, varbūt citā vietā, bet galvenais, kā viss izskatīsies kopumā. Ceru, ka mēs gribam un iztīrīsim pils parka dīķi. Pēc noteikumiem mums parkā jānozāģē 200 koki, nāksies arī to izdarīt. Mums liek nojaukt betona kāpnes, bet pagaidām to nedarīsim, jo kaut kā cilvēkiem jātiek kalnā no Rīgas ielas līdz pilij. Mēs domājam par otrām kāpnēm, kas būtu citādākas, un pakāpeniski cilvēkus pie tām pieradināsim. Ir vēl šādas tādas domas par tālāku attīstību, bet tas viss darba kārtībā.

— Pagājušā gada nogalē bez projektu naudas rekonstruējāt sabiedrisko tualeti. Vai šogad krāslavieši var cerēt uz vēl kādu jaunu, nedārgu, bet vajadzīgu objektu?

— Teikšu godīgi — būvējām un būvēsim tikai ar savu līdzfinansējumu. Pilnībā par savu naudu nebūvēsim neko, izņemot, ja būs jānovērš avārijas situācijas. Pat sabiedriskās tualetes būvniecībā maksimāli izmantojām resursus, kas nav no domes budžeta, piemēram, simtlatnieku darbu.

Ja spēsim nodrošināt līdzfinansējumu, mēģināsim turpināt sakārtot pilsētas centra daļu. Tiks uzbūvēti trotuāri no aptiekas virzienā uz katoļu baznīcu un tālāk līdz Raiņa ielai un ziedu veikalam. Tur ir autostāvvieta, kas arī būtu jāsaved kārtībā. Pretī Krāslavas Valsts ģimnāzijai nav nožogojuma — arī šo jautājumu virzīsim uz priekšu. Būvēt bez līdzfinansējuma vienkārši neko nevaram atļauties. Par budžeta naudu pagājušajā gadā pasūtījām tikai jaunu traktoru novada pašvaldības aģentūrai “Labiekārtošana K”, kas vēl nav saņemts. Bet tas ir vitāli nepieciešams vasaras un ziemas darbiem.

— Paldies par atbildēm!

Juris ROGA