Šķeltova dzīvoja, dzīvo un dzīvos!

Šeit turpina darboties skola, ir bērnudārza grupa, feldšerpunkts, kur divas reizes nedēļā pacientus pieņem daktere, strādā tautas bibliotēka un tautas nams, iedzīvotājiem bez maksas ir pieejami datori ar interneta pieslēgumu, darbojas pasts, veikali, uz tālākiem nostūriem brauc autoveikali. Vārdu sakot, pat šī sniegiem bagātā ziema Šķeltovas pagastā dzīvi nav paralizējusi. Pagasta pārvaldes vadītāja Irēna Maļuhina gan norāda, ka ziema šogad ir sniegaina un pagastam nav tādu iespēju iztīrīt visus ceļus tieši tajā minūtē, kad kādam ļoti ievajagas. Bet arī cilvēkiem ir jābūt galvai uz pleciem — ja redzi, ka ārā snieg, tad kāpēc tieši šobrīd ir jāved malka? Galu galā nevajag nodzīvot līdz tādai situācijai, ka ziemā pēkšņi nav malkas, jo tā ziemai jāsagatavo laikus, nevis šodien.

Dabas kaprīzes šķeltoviešiem šogad neliedza skaisti nosvinēt Ziemassvētkus un gadumiju — elektrības padeves pārtraukumi bija vien naktī uz 2. janvāri, naktī uz 3. janvāri un pusi dienas. Kā katru gadu, bija eglīte pirmsskolas vecuma bērniem un eglīte skolēniem, kā arī Ziemassvētku atpūtas vakars 25. datumā ar dzīvo mūziku. Visi bērni līdz pat 9. klasei saņēma saldās dāvanas no pagasta — kopskaitā 116. Tādas pašas dāvanas saņēma arī vientuļie iedzīvotāji un politiski represētie — 16 cilvēku. No tiem desmit cilvēki dāvanas saņēma tieši no pārvaldes vadītājas rokām, kura svētku sakarā iespējami lielāku skaitu sirmgalvju pacentās apciemot mājās.

“Jaunais gads ir atnesis vairāk darba un raižu, bet pagasts dzīvoja, dzīvo un dzīvos,” turpina I. Maļuhina. “Pats smagākais brīdis ir, kad naktī pamosties vai rītā uzcelies un redzi — ārā snieg. Kad nevari atvērt savas mājas durvis un nezini, kas tevi sagaida tālāk priekšā. Pir-mām kārtām rūp ceļi. Bērniem jātiek uz skolu, un tik tiešām jāuzslavē mūsu Aivars Kluss, kurš tagad strādā novadā un atbild par ceļu stāvokli visā lielajā teritorijā, Viņš ir ļoti apzinīgs, atbildīgs darbinieks, profesio-nālis savā amatā. Paldies arī Viktoram Bižānam, kurš gādā, lai ceļi būtu iztīrīti. Viņš ir apzinīgs darbinieks, man nav jāseko līdzi, kā un kad viņš dara savu darbu, es redzu, ka viss ir izdarīts laikā un kvalitatīvi. Viņš mostas naktī un izbrauc uz ceļa ļoti agri no rīta, lai paspētu visu padarīt un lielais autobuss varētu nogādāt skolēnus uz skolu. Viktoram pat lāga atpūsties nesanāk, viņš tīra ceļus no sniega naktī, dienā, svētdienās, svētku dienās, tieši tāpēc mūsu pagasta ceļi ir viduvēji. Katrā ziņā nekas neliecina, ka esam nostūris. Bērnus salasām pa visu plašo pagasta teritoriju, ir trīs maršruti.

Kopsummā uz skolu autobusam sanāk izbraukt 44 km, no skolas — 71 km, jo mazos bērnus mājās jāaizved agrāk nekā lielos. Pagaidām nav informācijas, ka kaut kur pie kāda slimnieka nevarēja piebraukt ātrā palīdzība, bet atzīstu, ja vajadzētu braukt pie tādiem, kuri dzīvo pagasta dziļākajās nomalēs, “ātrie” tur nevarētu piebraukt. Pirmkārt, nav ceļa, ir tikai zirga ceļš vai stiga. Otrkārt, šai problēmai patiesi nav risinājuma, jo ceļu neviens neuzbūvēs, bet tādu, kāds tas tagad ir, neviens arī netīrīs. Par laimi, tādu vietu pagastā nav daudz, bet tādas ir, tur dzīvo cilvēki. Lai gan mēs cenšamies arī viņus neaizmirst, bet kritiskās situācijās kaut kādu risinājumu atrodam. Bija gadījums, kad laucinieku meita piezvanīja mums no pilsētas un sacīja, ka steidzami nepieciešams pievest malku. Par šo pakalpojumu gan būs jāmaksā pasūtītājam.

Daudz saņemam iedzīvotāju zvanu ar lūgumu iztīrīt ceļus, bet valsts politika tāda, ka par ceļu naudu jātīra tikai pagastu ceļi. Cilvēki var vērsties pagastā ar lūgumu iztīrīt arī citus ceļus, bet to var darīt tikai tad, kad iztīrīti svarīgākie pagasta, turklāt cilvēkam pašam jāapmaksā ceļa tīrīšana. Traktoristam izsniedzam attiecīgu pavadzīmi, kurā tiek ierakstīts paveiktā darba apjoms. Tā, ka iespēja iztīrīt ne pagasta ceļus arī ir, bet par atsevišķu samaksu. Bet šogad sniega tik daudz, ka visus lūgumus apmierināt nevar fiziski un tehniski.

Nesen pagastā bija bēres. Ne katrs zina, ko tas nozīmē, kad lauku mājās ir bēres. Kapi piesniguši, piekļūšana apgrūtināta, baznīca sniegā. Šodien traktors tīra sniegu, lai varētu organizēt bēres: lai pie mājas piebrauktu, lai aizgājēju aizvestu uz kapiem. Labi, ka šajā gadījumā tur iet pagasta ceļš, tad varam droši iztīrīt. Līdz kapiem arī iztīrīsim, kaut arī tas nav pagasta ceļš, bet kapsēta ir pagasta. Turklāt man grūti iedomāties, kādam jābūt cilvēkam, kurš liegtu tīrīt ceļu uz kapiem. Kapu parasti izrok kaimiņi, ja tādas iespējas nav, tad cilvēks vēršas ar lūgumu pagastā, norīkojam simtlatniekus, kas to darbu paveic. Līdz kapsētai sniegu tīrām tikai bēru gadījumā, vairāk iespēju mums nav.

Pagastā ir trīs baznīcas. Kad tur notiek dievkalpojumi, arī iepriekš iztīrām ceļu. Šeit centrā ceļu līdz baznīcai atrok simtlatnieki, divām citām iet garām pagasta ceļš, tur nav problēmu ar tehnikas norīkošanu. Bieži tas nav jādara, 2-3 reizes mēnesī. Lai tikai būtu cilvēki baznīcā, diemžēl iedzīvotāju skaits sarūk un baznīcas ir arvien tukšākas. Piemēram, Peipiņos Ziemassvētkos baznīcā bija 16 cilvēku — nav vairs kam apmeklēt dievnamus.

Mūsu cilvēki arī paši izpalīdz viens otram. Dzirdēju, ka zemnieki ar savu tehniku laiku pa laikam patīra ceļu arī kaimiņiem.”
Vēl pārvaldes vadītāja pastāstīja, ka biezā sniega kārta radīja nopietnas problēmas bijušā bērnudārza ēkai, kurai ir plakanais jumta segums un milzīga kopējā platība — 1280 m2. Uz jumta krājas ledus kārta, bija izveidojušās milzīgas lāstekas ēkai līdz pusei. Ar simtlatnieku palīdzību tās visas ir nocirstas, arī uz jumta viņi ledus kārtā izcirta renītes, pa kurām notek ūdens. Tagad jānošķūrē sniegs, bet ir redzams, ka darba uz jumta netrūks daudzas dienas. Par citu pagasta pārvaldes ziņā esošo ēku jumtiem bažu mazāk. Faktiski visi jumti savesti kārtībā par pagastu apvienošanās naudu: pagasta ēkai pilnībā nomainīts jumts, skolai tas ir remontēts, bērnudārza ēkai arī tika remontēts, bet te tās lielās problēmas rada plakanais segums. Bērnudārza ēka ir ļoti svarīga pagasta dzīvei, jo šeit izvietots feldšerpunkts, skolas ēdnīca, bērnudārza grupa, veļas mazgātava, kas mazgā veļu bērnudārza grupai, veikaliņš un savulaik te bija telpas arī jauniešiem brīvā laika pavadīšanai.

Pārvaldes vadītāja uzsver: ja nebūtu simtlatnieku, tad daudzas problēmas nebūtu atrisināmas. Viens sētnieks nevar paveikt tādus apjomus. No rīta traktorists pirmām kārtām parūpējas nostumt sniegu pie veikaliem, lai varētu pievest maizi un citas preces. Bet pārējos sniega darbus centrā paveic simtlatnieki, sākot ar piebraucamā ceļa attīrīšanu līdz ugunsdzēšamajam dīķim, beidzot ar palīdzību nevarīgajiem sirmgalvjiem. Šķeltovas centrā Dārzu ielā ir četras tādas ģimenes — veci, slimi cilvēki, kuriem simtlatnieki iztīrīja ceļu līdz pat ieejai mājā. Tādi slimi un vārgi ļaudis dzīvo arī ciematiņos, kurus apkalpo simtlatnieki — atnes produktus, sanes ūdeni un malku, iztīra taciņu līdz akai, šķūnim. Kopumā Šķeltovas pagastā šobrīd nodarbināti 25 simtlatnieki. Trīs no viņiem strādā un apkalpo vecos cilvēkus ļoti dziļā nomalēi.

I. Maļuhina: “Sievietes pašas zvanīja un lūdza palīdzēt, mēs arī cenšamies palīdzēt. Bet pilnīgi visus aptvert nevaram. Pagaidām mums nebija lūgumu tīrīt jumtus no sniega. Ja tāda nepieciešamība būs, tad palīdzēsim, nodarbinot simtlatniekus. Mums ir nopirktas jaunas, labas kāpnes, lai visur tiekam klāt. Ir jauni, braši vīrieši, un jautājums ir risināms. Bet jāsaka, ka palīdzēsim tikai veciem, slimiem un nevarīgiem cilvēkiem, jauniem un stipriem pašiem jāuztur savi īpašumi. Simtlatnieki rudenī jau gatavoja malku veciem cilvēkiem. Bet ne visi grib pieņemt šo palīdzību, tālab nākam talkā tiem, kuri paši lūdz un piekrīt. Ja lūgs glābt jumtus, tad nāksim palīgā.”

Ļoti lielas galvassāpes sagādā elektrības padeves traucējumi, kas šogad Šķeltovā ir bijuši, bet vismaz pagaidām elektrības padeve arī ātri atjaunota. Tomēr neliela paralīze tajās dienās iestājās gan. Nācās steigšus apturēt apkures sistēmas katlu darbu, jo sūkņi apstājās un katli varēja tikt bojāti. Arī veikaliem bez elektrības apstājas ledusskapji un nevar strādāt kases aparāti. Tiek traucēja ciemata ūdensapgāde un kanalizācija. Šķeltovā ir tikai divas daudzdzīvokļu mājas, tikai vienā ir centrālapkure, bet otrā savulaik tika samūrētas krāsnis. Vienīgi tādā gadījumā var baudīt apkuri neatkarīgi no elektrības esamības vai neesamības.

Nobeigumā viena ļoti priecīga ziņa: pavasarī Šķeltovā sāksies lieli būvdarbi, kuru rezultāta par Eiropas naudu tiks sakārtota ūdenssaimniecība. Darbs pie šī projekta tika uzsākts vēl 2008. gada novembrī, toreiz tā bija vēl Šķeltovas pašvaldība. Diemžēl firmas sāka tiesāties par konkursa rezultātiem, projekta realizācija tika atlikta, tikai šovasar gaidāms, ka nobeigums būs. Līdz 1. jūlijam Līvānu māju rajonā tiks izbūvēta centralizētā kanalizācija, nojauks vecās notekūdeņu attīrīšanas iekārtas un uzbūvēs jaunas, pilnībā atjaunos ūdensvadu pusei ciemata un ierīkos jaunu dziļurbumu. Ūdensapgādes sistēmai sen bija nepieciešama rekonstrukcija. Īsi pirms ziemas sistēmā notika liels pārrāvums, to salaboja, pēc nedēļas uznāca sals. Pagaidām ciemats šajā ziņā dzīvo bez problēmām, taču vieglāk uzelpot varēs tikai pēc projekta realizācijas.

Juris ROGA