Etnogrāfiskais ansamblis “Aulejas sievas” 18. decembrī nosvinēja 70. dzimšanas dienu. Neskatoties uz puteni, no Ūdrīšiem bija ieradusies folkloras kopa ”Rudzutaka”, no Skaistas “Rauduvīte”, tiesa, pavisam mazā pulkā, bet neba nu skaits ir svarīgs, “Izvoltīši” un sieviešu vokālais ansamblis no Kombuļiem.
Dziesmas mijās ar apsveikumiem un ilga radošā mūža vēlējumiem. Ugunīgā deju kopa “Dziga” uzrāva slaveno ”Aulejas žeperi” pat pa divi lāgi: vispirms paši vien, tad puiši aicināja Aulejas sievas, lai pārliecinātos, ka viņas (neskatoties uz gadu nastu!) vēl arvien ir formā un nav aizmirsušas deju soļus. Kur nu, gan soļus, gan dziesmu tekstus, gan tradīcijas svēti glabā un katram gadījumam par godu sacer klāt arī jaunas slavenās apdziedāšanas dziesmas. Jāsaka, pat ļoti trāpīgi.
Aulejas pagasta sievām ir arī savs tautas tērps — svārki ar sarkanām, melnām un zaļām svītrām ar dzeltenu pavedienu. Tērps ir īpašs katra novada, var teikt, piemineklis. Ansambļa dalībnieces pārmanto tērpus no paaudzes paaudzē. 80. gadu sākumā “Aulejas sievas” uzstājās Maskavā, tam par godu tad arī speciāli tika šūdināti tērpi. Toreiz “Aulejas sievas” guva milzīgu atzinību, viņu izpildījums tika ierakstīts platē, kuru tagad pat nav kur vairs noklausīties.
Pagasta pārvaldes priekšsēdētājs Aivars Umbraško klāt pie ziediem apsolīja arī sagādāt jaunas “snuotinis”.
Laika gaitā nomainījušās vairākas etnogrāfiskā ansambļa paaudzes.
Par tās pirmo vadītāju bija Domicella Dzalbe. Daudzas aulejietes un sievas, kas šeit ieprecējušās, ilgāku vai īsāku laika sprīdi ielocījušas balsi kopējā dziesmā.
Šobrīd viņas ir sešas: Sandra Vaišle (vadītāja), Marija Vasiļevska (gadu ziņā visbagātākā), Valija Lipšāne, Inga Zujeva, Ināra Drobkova un Līga Konošonoka. Uzstājas pasākumos, godos un pie- dalās arī skumjākajos dzīves brīžos — bērēs.
“2010. goda junī Rēzeknis Augstsškolys (RA) studenti i pasnīdzieji beja folklorys ekspedicejā Aulejis pogostā. Nu jau ūtrū godu piec kuortys folklorys praksis materiali teik apkūpuoti DVD formatā, stuostūt par vītu, kurā folklora vuokta, par tuos tradicejom i ļaudim, kai ari paruodūt kaida folklorys žanra specifiku. Itamā reizē tuos ir anekdotis.
Nav jau tai, ka nu nadaudz vairuok kai 500 folklorys vīneibom, kas savuoktys Aulejis pogostā, byutu tikai anekdotis, jūku stuosti, bet tū, ka smīkli, smīšonuos paliedz dzeivuot, aplīcynuoja i Aulejis stuosteituoji.
Saguoja tai, ka itys gods ir ari jubilejis gods Aulejis sīvom, partū ari Aulejis vizītkartē īraksteitais, ka Aulejai ir sovys pazeišonuos zeimis — sv.Marijis Magdalenys bazneica, Aulejis sīvys, Aulejis kļockys i vorčiki - RA izdūdamajā materiālā tyka eipaši atzeimāts,” raksta Dr.philol. Ilga Šuplinska, Rēzeknes augstskolas asoc. profesore.
Vistālākie ciemiņi — deju kopa “Dziga” un Rēzeknes augstskolas mācību spēki — bija ieradušies, tērpušies maskās, jāsaka, līdz šim neredzētās un ļoti asprātīgi veidotās. Pašām ”Aulejas sievām” un visiem zālē klātesošajiem tika piedāvāts savdabīgs horoskops — uzminēt, kurai puķei atbilst katra no ansambļa dalībniecēm. Sievas sevi neatpazina, arī pārējiem grūti gāja ar minēšanu. Tomēr uzdevums tika izpildīts, bet tie, kuru atbildes bija pareizas, saņēma balvas: “ārkārtīgi modernas ierīces” — pildspalvas ar Rēzeknes mācību iestādes logotipu.
Savukārt Ieva Vērse, Līga Čevere, RA 3. kursa filoloģes, sūta šādu vēlējumu
“Dūd, Dīveņi, aulejītem,
Simtu godu nūdzeivuot.
Lai zeļ, plaukst(i) volūdeņa
Kotrā Auļej’s maleņā!”
Mums visiem atliek pievienoties šim novēlējumam.
Ilona STEPIŅA
.jpg)
