Pagājusi klusā nakts, svētā nakts. Brīnumu un prieka nakts. Tā atgādināja, ka šajā naktī pirms vairāk nekā divtūkstoš gadiem pie mums ir nācis Dievs kā cilvēka Bērns. Mums ir piedzimis pasaules Pestītājs, lai katram dāvātu mierinājumu, cerību un prieku.
Šai vissvētākajai naktij atmirdzēt patiesās gaismas spožumā Krāslavas Romas katoļu baznīcā ar savām skanīgajām dziesmām palīdzēja draudzes bērnu un jauniešu koris. Jau ir ierasts, ka pirms Ziemassvētku vigilijas Sv. Mises jaunie dziedātāji vairāk kā pusstundu ilgajā koncertā ar gaviļu, prieka un klusa apbrīna pilnajām dziesmām mudina klātesošo sirdis pacelties augšup, pie Dieva, piepildīt tās ar tuvākmīlestību un Svētā Gara gaismu, atraisīt kvēlākās vēlmes un ilgas.
Šo skaisto tradīciju aizsāka nu jau mūžībā aizgājušais dekāns Jāzeps Lapkovskis. Viņš bija tas, kurš pašā nacionālās atmodas sākumā, 1989. gadā, iecerēja draudzē izveidot bērnu un jauniešu kori. Toreizējā katoļu biedrības “Adveniat” aktīviste Katrīna Aprupe uzņēmās organizatoriskās rūpes. Viņa līdz šodiendienai ir kora menedžere, bet enerģiskā, radošā, darboties gribošā Krāslavas pamatskolas mūzikas skolotāja Ilona Aprupe atsaucās uz lūgumu kļūt par kora vadītāju.
Sākums nebija viegls. Ateisms bija uzlicis paliekošu aizlieguma un nedrošības zīmogu daudzos. Pirmie koristi nāca no ticīgajām ģimenēm — no Krāslavas un tuvākās apkaimes, pat no Kombuļiem un Grāveriem.
Demokrātijas atdzimšana skāra arī baznīcu dzīvi. Sākās jauninājumu un modernitātes elementu ieviešana reliģiskajā mūzikā. Jaunizveidotais draudzes koris arī sāka eksperimentēt ar savu repertuāru. Atceros, ar kādu nesapratni, nelabvēlību un pat sašutumu sirmās ticīgās māmuļas, tostarp arī vecie koristi, 90. gados uzņēma Ziemassvētkos izpildīto dziesmu “Ej, stāsti kalnos, lejās”, kurā piedziedājums tika pavadīts ar skaļu plaukšķināšanu. “Ak, šausmas! Kur tas redzēts, ka baznīcās plaukšķina?! Par laimi dekāntēvs, kurš vienmēr ir atbalstījis jauniešus, uzskatīja, ka Dievam šāda prieka un gaviļu izpausme gan esot patīkama. Neapmierinātajiem viņš atgādināja, ka dziesminieki jau psalmos, kas uzrakstīti vairākus gadsimtus pirms Kristus dzimšanas, aicināja prieka gaviles par gaidāmo Mesiju izteikt ar taures skaņām, ar kokli un cītaru, ar bungām un deju (jā, pat ar deju!!!”), ar stīgām un stabulēm, ar dārdošām cimbalēm (Ps 150,3-5). “Lai upes plaukšķina rokām, tām līdzi lai gavilē kalni Kunga priekšā, jo Viņš nāk, Viņš nāk pārvaldīt pasauli!” (Ps 97, 8-9). Jāpiebilst, ka bērniem un jauniešiem šī joprojām ir viena no vismīļākajām Ziemassvētku dziesmām.
Pirmajos gados jaunais kolektīvs mācījās un dievkalpojumos upurēšanas laikā izpildīja tikai dziesmas. Ilona pašmācības ceļā apguva ērģeles. 1992. gadā jau tika uzsākti liturģiskie dziedājumi svētdienas Votivas Misē. Šis gads arī kļuva par oficiālo patstāvīgā bērnu un jauniešu kora dzimšanas gadu.
Aizvadītajos divdesmit gados nomainījušās dziedātāju paaudzes. Māsiņas Artemenkovas, Kristīne Dobkeviča, Vita, Dainis un Arvis Juragas, Anna Bartuša, Ligita Pekša, Liāna Ose, Vija Marhileviča, Aija un Gunta Bogdānes, Jūlija Stikute... Viņu balsis vairs Krāslavas dievnamā neskan. Bet Ligita Jermaka, Iveta un Aija Uzulas, Solvita un Anita Kivliņas, Vika Baranovska, Daina Vaivode, Jūlija un Vita Sakovičas, Sandra Galilejeva, Aiga Krute, Zane Kurme, kuras tagad studē vai strādā ārpus Krāslavas, tiklīdz atbrauc mājās, nāk dziedāt pie savējiem. Īpaši daudz “veco” koristu parasti ir Ziemassvētkos, Lieldienās, kad ierodas arī ārzemnieki. Turpina dziedāt kolektīvā strādājošie Krāslavā kora veterāni Andris Sergejevs un Gunta Solima. Andri aicina iekļauties pieaugušo korī, tomēr viņš paliek uzticīgs jauniešiem, tāpat kā ministranta kalpošanai pie altāra, ko viņš dara jau no septiņu gadu vecuma. Andris saka, ka viņš dzied tāpēc, lai justos tuvāk Dievam, un arī tāpēc, ka viņam tas patīk. 26 gadi nav nekāds vecums, viņš jūt vajadzību pēc saskarsmes ar jauniešiem, pēc diskusijām par interesējošām tēmām, kuras notiek pēc mēģinājumiem, dažādos izbraukumos, ekskursijās. Diemžēl patlaban korī ir tikai divi vīriešu kārtas pārstāvji — Andris un skolnieks Jānis Korlāns. Kur jūs esat, dziedošie Krāslavas puiši? Atsaucieties!
Paša pirmā sastāva koristei Ligitai Pekšai — Kauškalei, veikala “Jumis” pārdevējai, par dziesmotajiem gadiem baznīcā ir vislabākās atmiņas. Viņas mīļākā dziesma bijusi “Ave, Marija!”, ko nācies dziedāt arī Aglonā. Patika arī “Strūga”, bet no Ziemassvētku dziesmām — “Klusa nakts, svēta nakts”.
Ligitai gribētos, lai draudzes korī dziedātu arī viņas meita Laura, kurai ir laba balss un kurai pašlaik ir seši gadi.
Ziemassvētku koncerta repertuārs ir plašs. Katru gadu tas papildinās ar vairākiem jauniem skaņdarbiem. Šogad jau tradicionāli skanēja “Klusa nakts, svēta nakts”, “Jūs, bērniņi, nāciet,” “Tu, mazā, klusā Betlēme,” “Ej, stāsti kalnos, lejās” u. c. Nesen man bija iespēja piedalīties mēģinājumā, kad koristi sāka apgūt divas jaunas dziesmas — “Baltais klusums” un “Skujiņu smarža”. Bija patiess gandarījums vērot, cik muzikāli izglītoti un talantīgi ir mūsu jaunie dziedātāji. Atsevišķi tika izmēģināta pirmās balss partija, pēc tam — otrās, tad — abas kopā, un ieskanējās, ka prieks bija klausīties! Man šķita, ka ikviens pēc notīm spētu savu partiju nodziedāt pat bez mēģinājuma.
Pašreizējā kora kodols ir pamatskolēni un vidusskolēni. Ilona Livčāne, Edīte Pizāne, Ruta Aprupe, Evelīna Puzo, jaunākā dziedošās Kivliņu ģimenes atvase Adrija, Agnese Sauleviča, Laura Berga, Santa Bubina, Inta Saksone, Agita Jaunmuktāne, Astrīda Daņiļeviča, Evija un Emīlija Vagales, Marija Podjava...
Laura un Santa, tāpat kā Zane Kurme, kura pašlaik mācās Rēzeknes mūzikas vidusskolā, ne tikai dzied, bet arī spēlē vijoli. Šajos Ziemassvētkos vijoles pavadībā skanēja vairākas dziesmas, piemēram, “Šai svētā naktī,” “Ziemassvēku doma”. Evijai reizēm tiek uzticēti solo dziedājumi, dažreiz kopā ar Viku Baranovsku vai Zani Kurmi. Inta un mazā vijolniece un soliste Santa Sv. Mises laikā dzied arī psalmus, bet Agita lasa Svētos Rakstus, kā arī vada baznīcā Rožukroņa lūgšanu grupu.
Meitenes sarunā atklāja, ka dziedāšana draudzes korī viņām palīdz pieaugt ticībā, garīgi pilnveidoties, aktīvi iekļauties draudzes dzīvē. Daudzas ir pastāvīgas svētceļojumu uz Aglonu dalībnieces. Ir grupiņa (Evelīna Puzo, Ruta Aprupe u. c.), kuras katra mēneša pirmajā sestdienā brauc uz nakts adorāciju Aglonā. Ne reizi vien jaunie dziedātāji ir kuplinājuši laulību ceremonijas. Ir bijis īpašs prieks ar ģimenes dzīves uzsākšanu sveikt bijušās koristes Ingu Masaļsku un Anitu Kivliņu. Netika atteikti arī ielūgumi piedalīties katoļu biedrības “Adveniat,” grupas “Caritas” pasākumos. Kolektīvs dziedāja visos četros Ziemassvētku dziesmu festivālos, kuri notika Krāslavas baznīcā un kurus organizēja prāvests Eduards Voroņeckis kopā ar Latvijas poļu savienību.
Jaunieši ir uzstājušies Dievmātes svētkos Aglonā, Baznīcas iesvētīšanas dievkalpojumā Dau-gavpilī, dievkalpojumos slimnīcā, pasākumos Krāslavā, Dagdas pilsētas svētkos, skolās, bērnu rehabilitācijas centrā “Mūsmājas”, bērnu un jauniešu interešu centrā u.c.
Plašas iespējas pilnveidot repertuāru un piedalīties dažādos pasākumos kolektīvam pavēra iestāšanās starptautiskajā bērnu un jauniešu koru apvienības “Pueri Cantores” Latgales federācijā, kuras mērķis ir sekmēt liturģiskās mū- zikas izplatību un attīstību, veicināt ērģelnieku, diriģentu un koru dalībnieku intelektuālo, muzikālo un estētisko izaugsmi, visu apvienības dalībnieku sadarbību, saglabāt un attīstīt Latgales sakrālo mūziku. Mākslinieciskajā līmenī panākts liels progress. Kunga godam ir skandētas dziesmas dažādos festivālos, salidojumos, konkursos, sadziedāšanās svētkos Rīgā, Aglonā, Rēzeknē, Viļānos, Daugavpilī, Kalupē, Stirnienē. Pēc Ilonas Aprupes ielūguma 2009. gada 3. jūlijā “Pueri Cantores” apvienības kori no Latgales bija ieradušies Krāslavā un dziedāja diecēzes Jauniešu dienu atklāšanas dievkalpojumā. Pašlaik apvienības valdē Krāslavu pārstāv Aija Uzula, kaut gan strādā Rīgā.
Prāvests Eduards Voroņeckis ir gandarīts, ka Krāslavas baznīcā Sv. Misē skan jaunas balsis. Tas nozīmē, ka baznīca ir dzīva, ka tajā ir jauns spēks. Un tie, kas dzied, sv. Augustīna vārdiem runājot, lūdzas divkārši. Prāvests atzīmēja, ka šis darbs ir patīkams Dievam. Ne velti Jēzus ir teicis, ka bērniem pieder Debesu valstība. Prāvests aicina arī citus jaunos dziedātājus neslēpt savu talantu zem pūra, bet nākt un dziedāt Dieva godam. Viņš ir pateicīgs kora vadītājai un ērģelniecei Ilonai Aprupei, kura nežēlo laiku un pūles, lai caur garīgo dziesmu au-dzinātu jaunos mūziķus, un novēl jauniešiem un viņu vadītājai dziedātāju un mūziķu aizbildnes sv. Cecīlijas palīdzību viņu svētīgajā darbā.
Tiekoties un runājot ar jaunajiem koristiem, klausoties viņu dziesmas, pārliecinājos, ka katrs no viņiem ir saņēmis lielu Dieva dāvanu — skaistu muzikālu balsi. Un tagad, dziedot baznīcas korī, viņi mācās dzīvot Dievam, skaistumam, mūžībai.
Savu novēlējumu Ziemassvētkos un Jaunajā 2011. gadā gribu izteikt ar sv. Augustīna vārdiem: “Godība, kas jāizdzied, ir pats dziedātājs. Jūs vēlaties teikt Dieva godu? Esiet paši tie, par ko jūs dziedat! Jūs būsiet Kunga godība, ja paliksiet labajā!”
Genovefa KALVIŠA
.jpg)
.jpg)
